Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Paleontoloģija

Atrasta pirmā dinozauru smadzeņu fosilija

Dinozauru intelekta līmenis ir interesants jautājums, uz kuru zinātne vēl pagaidām nav spējusi rast skaidru atbildi, taču tagad, pateicoties jaunam atradumam, vismaz pašas smadzenes ir kļuvušas mazliet saprotamākas.

Gadskārtējā “Society of Vertebrate Paleontology” sanāksmē paziņots, ka paleontologiem izdevies identificēt dinozaura smadzeņu gabala fosiliju, kas atrasta plūdmaiņu baseinā Lielbritānijas dienvidu daļā. Tā ir pirmā atrastā dinozaura smadzeņu audu fosilija zinātnes vēsturē. 

Lasīt tālāk ...

Top paleontoloģijas piedzīvojumu seriāls pēc M.Kraitona jaunatklātā romāna "Pūķa zobs" motīviem

Intrigas, kukuļi, uzbrūkoši raksti presē, seno fosīliju zagšana un pat iznīcināšana – tik nežēlīga XIX gs. otrajā pusē bija cīņa starp ASV paleontologiem Edvardu Drinkeru Kopu (Edward Drinker Cope) un Otniēlu Čārzlu Māršu (Othniel Charles Marsh), taču vētraino attiecību rezultātā pasaule iepazina triceratopu, stegozauru, otniēliju un vēl vairāk nekā 140 dinozauru veidus.

Lasīt tālāk ...

Paziņo par pasaulē vecākās fosilijas atradumu Grenlandē

Austrāliešu zinātnieki kādā nomaļā Grenlandes apgabalā atraduši, iespējams, vecākās fosilijas pasaulē. Atraduma milzīgais vecums liecina, ka dzīvība uz Zemes varētu būt parādījusies īsi pēc planētas dzimšanas.

Lasīt tālāk ...

Atrasts pirmais fosilais zobenzobu tīģera pēdas nospiedums

Paleontologiem labi pazīstama, slavena kvartāra perioda[1] fosiliju atradne Argentīnā no jauna iepriecinājusi pētniekus un dabas vēstures entuziastus  kā vēstī sciencemag.org, netālu no Miramaras, pilsētas Atlantijas okeāna piekrastē, zinātniekiem izdevies uziet pirmo pasaulē zināmo pārakmeņojušos izmirušā kaķveidīgā plēsoņas, zobenzobu tīģera[2] pēdas nospiedumu.

Lasīt tālāk ...

Panamas kanāla paplašināšanas laikā atrod pirmās Ziemeļamerikas pērtiķu fosilijas

Panamas kanāla paplašināšanas darbu laikā atrastas septiņas pērtiķu zobu fosilijas. Tās sniedz pirmo informāciju par pērtiķu eksistenci Ziemeļamerikas kontinentā vēl pirms Panamas zemesšaurums pirms 3,5 miljoniem gadu to savienoja ar Dienvidameriku. Fosilizēto zobu vecums liecina, ka pērtiķi sasnieguši Ziemeļamerikas kontinentu miljoniem gadu agrāk, nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

80 miljonus gadu vecā fosilijā atrasti saglabājušies asinsvadi

Ziemeļkarolīnas štata universitātes (ASV) pētnieki raduši apstiprinājumu tam, ka 80 miljonus gadu vecā dinozaura fosilijā atrasti saglabājušies dzīvnieka asinsvadi. Iepriekš skeptiķi uzskatīja, ka atrastās struktūras nevarētu būt asinsvadi, jo tie nesaglabātos tik ilgi, un uzietās struktūras visticamāk ir bioplēves vai citas piesārņotājvielas.

Lasīt tālāk ...

Atklāta aiz polārā loka mitinājusies dinozauru suga

Floridas štata universitātes (ASV) un Feirbenksas Aļaskas universitātes (ASV) pētnieku komanda atklājusi jaunu pīļknābjaino (duck-billed) dinozauru jeb hadrozauru sugu, kas mitinājusies tik tālu ziemeļos, kā neviens cits līdz šim zināmais dinozaurs. Pētnieki uzskata, ka šie dinozauri ir piedzīvojuši pat sniegu. Jaunais atklājums radījis sarežģītus jautājumus par to, kā dzīvnieki spējuši adaptēties skarbajiem ziemeļu apstākļiem. Ziņojums par atklājumu publicēts paleontoloģijas žurnālā „Acta Palaentologica Polonica”. 

Lasīt tālāk ...

Atrasta senākā zināmā jūras bruņurupuča fosilija

Zenkenbergas izpētes institūta (Vācija) zinātnieki noteikuši un aprakstījuši senāko zināmo jūras bruņurupuča fosiliju. Tās vecums sasniedz vismaz 120 miljonus gadu, kas ir par 25 miljoniem vairāk, nekā līdz šim zināmajai vecākajai jūras bruņurupuča fosilijai.

Izpētes rezultāti publicēti žurnālā „PaleoBios”. 

Lasīt tālāk ...

Noteiktas senākās zināmās čūsku fosilijas

Čūskas ir vieni no noslēpumainākajiem rāpuļiem, kas cilvēku interesi saistījuši jau kopš seniem laikiem. Tās ir bijušas ne vien nozīmīgi dzīvnieku simboli teju visu tautu mitoloģijā, bet arī populāri pētījumu objekti zinātnieku vidū. Tomēr uz vairākiem jautājumiem par čūskām atbildes joprojām nav izdevies atrast. Piemēram, ilgi nebija skaidrs, kādēļ pirms 100 miljoniem gadu čūskas pēkšņi parādījās uz Zemes. Tagad atbilde uz šo jautājumu beidzot ir atrasta – izrādās, šķietami pēkšņā parādīšanās patiesībā bijusi tikai ievērojams zināšanu robs.

Starptautiska zinātnieku komanda noteikusi četru, zinātnes pasaulei iepriekš nezināmu čūsku fosilijas, kuru vecums būtiski maina līdzšinējos uzskatus par šo rāpuļu evolūciju - jaunatklāto fosiliju vecums ir starp 140 un 167 miljoniem gadu, kas, tātad, atvirza čūsku evolūciju par gandrīz 70 miljoniem gadu tālākā pagātnē. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”. 

Lasīt tālāk ...

Pētot pirms 50 gadiem atrastas fosilijas, Skotijā identificēts jauns Juras perioda jūras reptilis

Paleontologi identificējuši kāda vēl iepriekš nezināma Juras perioda jūras reptiļa fosilijas, kas atrastas Skajas salā, Skotijā (Lielbritānija). Vizuāli dzīvnieks atgādinājis vairāk nekā 4 metrus garu delfīnu. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Scottish Journal of Geology”.

Lasīt tālāk ...