Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tālās pasaules

Tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta ledus klāta superzeme

 

Kārnegi institūta vadīta starptautiskā pētnieku komanda 2018. gada 14. novembri paziņoja, ka tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklājuši ap Bārnarda (Banard) zvaigzni riņķojam Zemes tipa planētu. Astronomi jaunatklāto citplanētu nosauca par “Bārnarda zvaigzni b”. Jaunatklātas planētas masa tikai 3 reizes pārsniedz Zemes masu un tā ceļu ap savu zvaigzni veic 233 dienu laikā. “Bārnarda zvaigzne b” ir otra Zemei tuvākā superzeme aiz “Centaura Proksimas b”, kas atrodas tikai 4 gaismas gadu attālumā un varētu būt piemērota dzīvībai.
Tomēr par lielu sarūgtinājumu ārpuszemes dzīvības meklētājiem, apstākļi uz “Bārnarda zvaigznes b” ir pilnīgi nepiemēroti dzīvības attīstībai, vismaz tādas dzīvības, kādu mēs zinām uz Zemes.
Pētījums publicēts 2018. gada 14. novembrī žurnālā “Nature”

Lasīt tālāk ...

Astronomi atklāj, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai ir atmosfēra

Astronomi atklājuši, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai jeb citplanētai ir atmosfēra. Šis ir pirmais atklājums zinātnes vēsturē, kurā zinātniekiem izdevies atklāt atmosfēru ap Zemei līdzīgu planētu, kas nav pati Zeme. Jaunais atklājums uzskatāms par būtisku soli ārpus Saules sistēmas dzīvības meklējumos.

Atklājumu veikuši Kīlas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izmantojot 2.2 m ESO/MPG teleskopu Čīlē.

Eksoplanētu, kuras atmosfēru zinātniekiem izdevies atklāt, pagaidām dēvē ne pārāk skanīgā, zinātniskā vārdā – GJ 1132b.

Lasīt tālāk ...

TRAPPIST-1: NASA atklāj lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām potenciāli apdzīvojamā zonā

NASA zinātnieki, izmantojot Spitzer teleskopu, atklājuši lielāko sistēmu ar Zemei līdzīgām planētām, kas riņķo ap vienu zvaigzni. Sistēmā ietilpst 7 planētas. Par to, ka atklātas 3 Zemei līdzīgas planētas, zinātnieki žurnālā Nature ziņoja 2016.gada maijā. Pārējo 4 planētu atklāšana žurnālā Nature izziņota šī gada februārī. Jaunatklātā planētu sistēma sniedz pagaidām lielākās iespējas dzīvības meklēšanā ārpus Saules sistēmas

Lasīt tālāk ...

Pie Saules sistēmai tuvākās zvaigznes atklāta potenciāli apdzīvojama, Zemei līdzīga planēta

Tikai četru gaismas gadu attālumā no Saules, riņķojot ap mums tuvāko zvaigzni - Centaura Proksimu - zinātnieki atraduši jaunu, Zemei līdzīgu planētu. Tas nozīmē, ka šo planētu nākotnē varētu sasniegt arī cilvēki no Zemes. 

Lasīt tālāk ...

Leģendārs atklājums astrofizikā: zinātnieki pirmo reizi novēro gravitācijas viļņus

Gravitācijas viļņu eksistence teorētiski zināma jau veselu gadsimtu, – kopš 1916.gada, kad to eksistenci paredzēja Alberts Einšteins. Tomēr vēl ilgus gadus gravitācijas viļņi bija fiziķu svētais grāls – mērinstrumentu precizitātes ierobežojumi neļāva tos tiešā veidā pierādīt. Beidzot, 100 gadus pēc relativitātes teorijas publicēšanas, zinātniekiem ir izdevies praksē novērot gravitācijas viļņus, tā apstiprinot Einšteina paredzējumu. Preses konferencēs šis atklājums jau vairākkārt nodēvēts par gadsimta notikumu astrofizikā un par nozīmīgāko atklājumu kopš reliktstarojuma pierādīšanas. 

Lasīt tālāk ...

Jauna tehnika ļauj noteikt Saules līdzinieču vecumu

Noteikt, kuras zvaigznes ir Saules „dvīņu māsas”, ir tikpat grūti, kā to, vai kādu citplanētu var uzskatīt par Zemes līdzinieci. Saules „dvīņu māsai” jābūt tai līdzīgai virsmas temperatūrai, masai un spektrālajam tipam. Arī vecumam jābūt aptuveni 4,6 miljardiem gadu.

Līdz pat šim brīdim lielas grūtības Saules līdzinieču atpazīšanā zinātniekiem sagādāja zvaigžņu vecuma noteikšana, tādēļ bieži vien, meklējot Saules „dvīņu māsas” vecuma faktors netika ņemts vērā, kas, protams, pētījumus apgrūtināja. Tagad zinātniekiem problēmu izdevies atrisināt, izstrādājot jaunu zvaigžņu vecuma noteikšanas tehniku. 

Lasīt tālāk ...

Astronomi atraduši Saules 'dvīņu māsu'

2014.gada pavasaris astronomijas pasaulē bijis ievērojamiem notikumiem bagāts. Vēl pavisam nesen zinātniekiem izdevās atklāt pirmo Zemei līdzīgo eksoplanētu, kas atrodas savas zvaigznes planetārās sistēmas „apdzīvojamības zonā” (Sk. "Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu", atklajumi.lv, 22.04.2014.). Tagad astronomiem izdevies veikt vēl kādu ilgi gaidītu atklājumu – atrast Saules „dvīņu māsu”.

Lasīt tālāk ...

Zvaigznes apdzīvojamības zonā atklāj Zemei līdzīgu planētu

Izmantojot NASA orbitālo observatoriju Kepler, astronomiem izdevies atklāt pirmo Zemes izmēra eksoplanētu, kas riņķo ap zvaigzni „apdzīvojamības zonā” – attālumā, kurā ūdens uz planētas var uzkrāties šķidrā formā. Jaunatklātā planēta nodēvēta par Kepler-186f. 

Lasīt tālāk ...

Piena Ceļā gandrīz katrai zvaigznei ir vismaz viena planēta

alienworld

Vairumam zvaigžņu Piena ceļa galaktikā ir planētas, daudzas no kurām ir piemērotas dzīvības pastāvēšanai un attīstībai, teikts Hertfordšīras universitātes zinātnieku pētījumā, kas publicēts š.g. 3.martā iznākušajā Lielbritānijas Karaliskās astronomijas biedrības (Royal astronomical Society) ikmēneša pārskatā.

Lasīt tālāk ...

Keplers-78b: planēta, 'kurai nevajadzētu pastāvēt'

Kosmoss, šķiet, nekad nebeigs pārsteigt zinātniekus, liekot tiem ik pa laikam no jauna pārskatīt savus priekšstatus par Visuma, zvaigžņu un planētu evolūciju. Šogad Gulbja zvaigznājā 400 gaismas gadu attālumā no Zemes atklātā citplanēta Keplers-78b, raksts par kuru 30. oktobrī publicēts žurnāla "Nature" tīmekļa versijā, atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka pēc esošajām teorijām par planētu veidošanos tai nemaz nevajadzētu pastāvēt. Šķidras lavas klātā "elles" planēta, uz kuras vidējā temperatūra ir ap 2400 grādu pēc Celsija skalas, apriņķo G-tipa (Saulei līdzīgu) zvaigzni ik katrās 8,5 stundās (sal. ar 365 dienu Zemes apriņķošanas periodu). Keplera-78b orbitālais attālums līdz zvaigznei ir mazāks par 1 miljonu jūdžu. Salīdzinoši tas ir 10 reižu tuvāk nekā Merkurs atrodas no Saules. 

Lasīt tālāk ...