Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atklāts lielākais lidojošais putns Zemes vēsturē

Amerikāņu zinātnieki, izpētot izmiruša gigantiska putna fosilizētās atliekas, noskaidrojuši, ka tās pieder lielākajam līdz šim zināmajam lidojošajam putnam. Putna maksimālais spārnu atvērums bijis lielāks par 6 metriem, kas izmēra ziņā pārsniedz iepriekšējā rekordista, cita izmiruša putna - Argentavis magnificens - spārnu atvērumu. Ja salīdzina senā putna izmēru ar mūsdienās dzīvojošiem putniem, atšķirība ir vēl iespaidīgāka – senā putna spārnu atvērums ir divreiz lielāks nekā lielākajam mūsdienu putnam karaliskajam albatrosam. 

Pētījuma rezultāti publicēti 2014.gada jūlijā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”.

Izmirušā putna fosilijas atrastas jau 1983.gadā, netālu no Čarlstounas Dienvidkarolīnas štatā (ASV), kad tika sākti darbi pie Čarlstounas starptautiskās lidostas jaunā termināļa izbūves. Lidostas strādnieki retās fosilijas toreiz pamanīja tikai pateicoties to lielajiem izmēram – atrastais spārna augšējais kauls vien bija garāks nekā pieauguša cilvēka roka. Vēl būvlaukumā tika atrasts arī putna galvaskauss un vairāki kāju un spārnu kauli. Visi no tiem bija saglabājušies pārsteidzoši labā stāvoklī. Pēc tam fosilijas nonāca Čarlstounas muzeja kolekcijā.

„National Evolutinary Syntesis Center” pētniekam Danam Ksepkam (Dan Ksepka), pateicoties fosiliju labajam stāvoklim un neparastajai knābja formai, izdevās noteikt, ka atrastie kauli pieder iepriekš nezināmai pelagornitīdu - izmirušas milzu jūras putnu grupas - sugai. Pelagornitīdu ģimenes pārstāvjiem raksturīgi zobiem līdzīgi veidojumi knābja augšdaļā un apakšdaļā. To fosilijas atrastas ļoti plašās teritorijās. Zinātnieki uzskata, ka savas eksistences laikā pelagornitīdi bijuši sastopami gandrīz visā pasaulē, un tie bijuši dominējošie jūras putni gandrīz visu kainozoja ēru. Šobrīd valda uzskats, ka putni varētu būt izmiruši klimata pārmaiņu dēļ, taču droši pierādījumi šai versijai vēl pagaidām nav iegūti.

Jaunatklātā suga ieguvusi Pelagornis sandersi vārdu, kas tai dots par godu pensionētajam Čarlstounas muzeja kuratoram Albertam Sandersam (Albert Sanders), kas vadīja fosiliju izrakumus.

Veicot tālākus pētījumus, zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka milzu jūras putns dzīvojis kainozoja ērā paleogēna periodā pirms apmēram 25-28 miljoniem gadu, tātad – laika posmā starp dinozauru izmiršanu un pirmo cilvēku parādīšanās uz Zemes virsas.

Pētniekiem nav šaubu par Pelagornis sandersi spēju lidot – tā kauli ir plāni un dobji, tātad perfekti piemēroti lidošanai, bet kājas – strupas, kas apliecina, ka putns tās nav izmantojis kā galveno pārvietošanās līdzekli. Ņemot vērā putna ķermeņa parametrus, zinātnieki pieņem, ka Pelagornis sandersi bijis veikls lidotājs, taču grūtības nosēšanās un pacelšanās laikā varētu būt sagādājušas neproporcionāli strupās kājas. Sākotnēji nebija skaidrs arī tas, kā putnam izdevies noturēties gaisā, neskatoties uz savu iespaidīgo ķermeņa izmēru.

Pētījuma gaitā, izmantojot matemātiskos modeļus, noskaidrots, ka putna izmērs varētu būt maksimālais iespējamais lielums, kādu var sasniegt lidojošs putns.

Lai rastu atbildes uz pārējiem neskaidrajiem jautājumiem par putna lidotprasmi, Ksepka datus par fosilijām apstrādāja datorprogrammā, kas spēj modelēt iespējamo lidojumu pēc masas, spārnu atvēruma platuma un spārnu formas. Pēc datu analīzes noskaidrojās, ka Pelagornis sandersi tomēr bijis pārāk liels, lai spētu pacelties gaisā no miera stāvokļa, vienkārši sākot vēcināt spārnus, kā to ir dara lielākā daļa zināmo putnu. Visticamāk Pelagornis sandersi, līdzīgi kā pārspētais izmēra rekordists, senais putns Argentavis, lidojumu uzsācis ar skrējienu lejup no reljefa paaugstinājumiem vai, izmantojot gaisa brāzmu spēku, līdzīgi kā planieris. Pētījuma vadītājs Dans Ksepka uzskata, ka, neskatoties uz grūtībām pacelšanās laikā, lidojumā putns, pateicoties tā garajiem un tievajiem spārniem, bijis izcils planētājs. Izmantojot okeāniskās gaisa masu plūsmas, Pelagornis sandersi visticamāk bijis spējīgs planēt vairākus kilometrus virs atklāta okeāna ne reizi nekustinot savus milzu spārnus. Tuvāk okeāna virsai tas nolaidies, lai iegūtu barību, piemēram, kalmārus un zušus.

Zinātnieki cer, ka jaunais atklājums nākotnē palīdzēs rast atbildes uz citiem aktuāliem jautājumiem. Pirmkārt, kādēļ izmira putnu dzimta, kurai piederēja Dienvidkarolīnā atrastais Pelagornis sandersi. Otrkārt, dos iespēju papildināt zināšanas par to, kā lidoja senie milzu putni.

Augšējais attēls: Paleontologs Dans Ksepka, izpētot 1983.g. Dienvidkarolīnas pavalstī, ASV atrastās milzu putna fosilijas, noteica, ka tas pieder jaunai, iepriekš nezināmai pelagornitīdu sugai un ir bijis lielākais zināmais lidojošais putns Zemes vēsturē. Publicitātes attēls.

Avots:

eurekalert.org

Etiķetes:{tortags,983,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.