Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Astronomi atklāj, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai ir atmosfēra

Astronomi atklājuši, ka Zemei līdzīgai eksoplanētai jeb citplanētai ir atmosfēra. Šis ir pirmais atklājums zinātnes vēsturē, kurā zinātniekiem izdevies atklāt atmosfēru ap Zemei līdzīgu planētu, kas nav pati Zeme. Jaunais atklājums uzskatāms par būtisku soli ārpus Saules sistēmas dzīvības meklējumos.

Atklājumu veikuši Kīlas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki, izmantojot 2.2 m ESO/MPG teleskopu Čīlē.

Eksoplanētu, kuras atmosfēru zinātniekiem izdevies atklāt, pagaidām dēvē ne pārāk skanīgā, zinātniskā vārdā – GJ 1132b.

Vai pastāv dzīvība ārpus Saules sistēmas?

Lai rastu atbildi uz vienu no intriģējošākajiem astronomijas jautājumiem – vai vēl kaut kur ārpus Zemes pastāv dzīvība – astronomi pagaidām ir izvēlējušies pētīt planētu atmosfēras ķīmisko sastāvu, mēģinot atrast tajā pazīmes, ka liecinātu par dzīvu organismu klātbūtni. Piemēram, Zemes gadījumā zīme, kas „nodod” to, ka planēta ir apdzīvota, ir lielais skābekļa daudzums atmosfērā.

Līdz šim zinātniekiem bija izdevies atrast tikai Jupiteram līdzīgu masīvu gāzu eksoplanētu atmosfēras, jo šāda tipa eksoplanētas ir salīdzinoši vieglāk pētāmas. Un tomēr uz šāda tipa planētām temperatūra ir pārāk augsta, lai uz tām pastāvētu dzīvība.

Eksoplanēta GJ 1132b ir pirmā kandidāte ar atmosfēru, uz kuras dzīvība teorētiski būtu iespējama. Lai gan jaunais Kīlas universitātes zinātnieku atklājums automātiski nenozīmē to, ka uz planētas GH 1132b ir sastopama dzīvība, tas ir nozīmīgs solis ceļā uz ārpus Saules sistēmas dzīvības iespējamības noslēpuma atrisinājumu.

Citplanētu atmosfēru pētīšana

Eksoplanēta jeb citplanēta ir planēta, kas atrodas ārpus Saules sistēmas. Eksoplanētu spožums, salīdzinot ar zvaigzni, ir ļoti blāvs, tādēļ tās ir grūti pētāmas. Pirmo eksoplanētu zinātniekiem izdevās atklāt tikai nesenajā 1995. gadā. Kopš tā laika astronomu interese par planētām ārpus Saules sistēmas ir tikai augusi. Ievērojami uzlabojusies arī astronomiem pieejamā tehnika, kā rezultātā mūsdienās ik gadu tiek atklātas aizvien jaunas eksoplanētas.

Zinātnieku pētītā planēta GJ 1132b orbitē ap zvaigzni ar ļoti zemu masu – GH 1132. Tā atrodas Buras jeb Vela zvaigznājā 39 gaismas gadu attālumā no Zemes.

Lai izpētītu attālās, Zemei līdzīgās eksoplanētas atmosfēru, britu astronomi izmantoja Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu 2.2m ESO/MPG, kas atrodas Čīlē.

GJ 1132b ir tranzitējoša planēta. Ik 1,6 dienas tā šķērso punktu tieši starp Zemi un zvaigzni GH 1132. Šai brīdī planēta bloķē nelielu daudzumu zvaigznes izstarotās gaismas. Aprēķinot zudušo gaismas daudzumu, astronomi var noteikt planētas izmēru, kā arī iegūt informāciju par planētas atmosfēru.

Astronomi planētu novēroja 7 dažādos viļņu garumos, sākot no redzamās līdz pat gandrīz-infrasarkanajai gaismai. Vienā no viļņu garumiem planēta izskatījās lielāka, nekā pārējos. Tas liecināja, ka novērotajai planētai varētu būt atmosfēra, kas ir necaurredzama konkrētajā gaismā, bet visos citos gaismas viļņu garumos planētas atmosfēra ir caurspīdīga. Pagaidām nav zināms daudz par atklātās atmosfēras sastāvu, taču zinātnieki plāno izpēti turpināt.

Runājot par planētas izmēru, pētījumā noskaidrots, ka planēta GJ 1132b ir aptuveni 1,4 Zemju izmērā.

Astronomijas pasaulē jaunais atklājums ir iepriecinošs, jo zvaigznes ar ļoti zemu masu ir krietni izplatītākas, nekā Saulei līdzīgās zvaigznes, turklāt ir zināmas vairākas mazās planētas, kas riņko tieši ap šāda tipa zvaigznēm. Tas paver plašas iespējas turpmākiem pētījumiem, lai rastu atbildi uz mūžseno jautājumu, vai esam vieni šai visumā?

Avoti:

keele.ac.uk
lv.wikipedia.org

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.