Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zemes zinātnes

Zemes tehnosfēras svars sasniedzis 30 triljonus tonnu

Šobrīd Zemes tehnosfēras svars ir sasniedzis aptuveni 30 triljonus tonnu. Tas nozīmē, ka uz katru Zemes virsas kvadrātmetru ir vidēji 50 kilogrami tehnosfēras jeb cilvēka veidotas struktūras – dzīvojamās mājas, rūpnīcas, datori, atkritumi, mobilie telefoni u.t.t.

Aprēķinus par Zemes tehnosfēras pašreizējo svaru veikusi internacionāla zinātnieku komanda Leičesteras universitātes (Lielbritānija) ģeologu vadībā. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “The Antropocene Review”. 

Lasīt tālāk ...

Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?

Pēc II pasaules kara, kura laikā pirmo reizi tika izmantotas atombumbas un kopš cilvēces atkarība no naftas un akmeņoglēm sasniegusi vēl nepiedzīvotus apmērus, zinātnieki sākuši runāt par Zemes ieiešanu jaunā laikmetā – antropocēnā.

Lasīt tālāk ...

Neparasti, milzu iežu veidojumi Zemes iekšienē glabā informāciju par mūsu planētas pirmsākumiem

Dziļi Zemes iekšienē atrodas divas milzīgas, ieapaļas iežu struktūras, par kuru izcelsmi un lomu mūsu planētas darbībā zinātnieki vēl strīdas. Abi iežu veidojumi atrodas pretējās zemeslodes pusēs. To lielums sasniedz kontinentu izmērus, un augstums pat 100 reizes pārsniedz Zemes augstākās virsotnes, Everesta, augstumu.

Neparastās struktūras atrodas mantijas pamatā pie Zemes kodola ap 2900 km dziļumā – aptuveni pusceļā no Zemes centra.
Arizonas Štata universitātes (ASV) zinātniekiem ir jauna versija par to, kas ir šīs struktūras un kādam mērķim tās varētu kalpot. 

Lasīt tālāk ...

No Antarktīdas draud atdalīties šelfa ledājs sešu Rīgas pilsētu izmērā

Pirms diviem gadiem polārpētnieki novēroja, ka šelfa ledājā Antarktīdas piekrastē parādījusies plaisa. Kopš tā brīža, plaisas platums ir ievērojami palielinājies, radot bažas, ka šelfa ledājs drīz vien varētu atdalīties no kontinenta, izveidojot aisbergu gandrīz sešu Rīgas pilsētu lielumā.

Lasīt tālāk ...

Par 2016.g. koku dendrologu biedrība izvēlas ošlapu kļavu

Latvijas Dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga.

Lasīt tālāk ...

Par gada ģeovietu 2016 nosaukti Ketleru atsegumi pie Ventas

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu 2016. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām.   

Lasīt tālāk ...

10 bīstamākie vulkāni pasaulē

Zeme ir nosēta ar vulkāniem. Lai gan precīzs vulkānu kopskaits nav noteikts, jo tas variē atkarībā no tā, ko mēs uzskatām par atsevišķu vulkānu, zinātnieki lēš, ka pēdējo 10,000 gadu laikā ir darbojušies vismaz 1500 vulkāni uz sauszemes un vēl nezināms daudzums zemūdens vulkānu. Šobrīd visā pasaulē regulāri izvirst 50-70 vulkāni.    

Lasīt tālāk ...

Izzušana draud vairāk nekā pusei Amazones lietus mežu koku sugām

Mitrie tropiskie meži jeb lietus meži ir sugām bagātākā bioma pasaulē. Tajos mājvietu ir atradusi aptuveni puse no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām. Diemžēl ik gadu lauksaimniecības plantāciju paplašināšanas, kokrūpniecības un ceļu būves dēļ mēs zaudējam lietus mežu platības.   

Lasīt tālāk ...