Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Radošo cilvēku smadzenes darbojas atšķirīgi, pierāda Hārvarda universitātes zinātnieki

Bieži saka, ka radoši cilvēki pasauli redz citādāk. Hārvarda universitātes (ASV) pētniekiem šo apgalvojumu izdevies pierādīt zinātniski. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

To, ka radošie cilvēki patiešām funkcionē atšķirīgi, Hārvarda universitātes zinātniekiem izdevās noskaidrot, izmantojot smadzeņu darbības skenēšanas tehnoloģijas – pētījuma autori dalībniekiem lūdza izdomāt jaunus pielietojumus ikdienišķiem priekšmetiem un tad pētīja procesus, kas notiek cilvēka smadzenēs. Iegūtie rezultāti parādīja, ka visoriģinālākās atbildes korelēja ar neparastām smadzeņu darbības tīklu kombinācijām. Pētījumā tika iesaistīti 163 brīvprātīgie dalībnieki. Smadzeņu darbība tika skenēta ar funkcionālās magnētiskās rezonanses (fMRI) aparatūru.

“Radošo cilvēku smadzenes ir “saslēgtas” citādi. Tie cilvēki, kam vieglāk padodas radošu risinājumu meklēšana, spēj vienlaikus aktivizēt smadzeņu darbības tīklus, kādi parasti kopā nedarbojas,” atklājumu paskaidrojis pētījuma galvenais autors Rodžers Bītijs (Roger Beaty).

Izmērot neirālo tīklu savienojumu stiprumu iespējams noteikt arī to, cik neparastas idejas cilvēks var izdomāt.

Pētījuma rezultāti parādīja, ka radošumu galvenokārt ietekmē 3 dažādi smadzeņu darbības tīkli – pasīvās smadzeņu darbības tīkls (default mode network), uzmanības pārslēgšanas tīkls (salience network) un lēmumu kontroles tīkls (executive control network).

Pasīvās smadzeņu darbības tīkls ir saistīts ar atmiņu un tam ir nozīmīga loma iztēles un spontāno domu veidošanā. Radošumam šis tīkls ir nozīmīgs ideju ģenerēšanas jeb prāta vētras (brainstorming) fāzē. Tomēr ar to radošu ideju radīšanai nepietiek, jo pasīvās smadzeņu darbības tīkls var “aizvest” pie neoriģinālām idejām pašas personas atmiņās. Šai brīdī lielu lomu sāk spēlēt pārējie 2 tīkli.

Uzmanības pārslēgšanas tīkls atpazīst svarīgo informāciju. Radošuma kontekstā tas ir atbildīgs par ideju šķirošanu, ko radījis pasīvās smadzeņu darbības tīkls. Visbeidzot procesā iesaistās lēmumu kontroles tīkls, kas palīdz cilvēkiem koncentrēties uz noderīgajām idejām, tā pakāpeniski nonākt līdz gala idejai.

“Pētījuma rezultāti liecina, ka liela nozīme varētu būt visu 3 sistēmu sinhronitātei. Tie cilvēki, kas spēj būt elastīgāki savā domāšanā un nākt klajā ar radošākām idejām, spēj labāk salāgot visu 3 sistēmu darbību, neskatoties uz to, ka parasti tās nestrādā kopā,” norādījis Bītijs.

Avots:

sciencedaily.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.