Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģiskā daudzveidība

Indīgie augi Latvijas dabā

Augi, atšķirībā no dzīvniekiem, nespēj aizbēgt no saviem ienaidniekiem, tāpēc daba tos apveltījusi ar spējām sevi aizsargāt, atrodoties nekustīgā stāvoklī. Daļa augu aizsargājas, izmantojot ērkšķus un dzeloņus, bet daļa – izmantojot indīgas ķīmiskās vielas.

Pasaules florā ir daudz augu, kuru inde var būt bīstama ne tikai neuzmanīgiem dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Latvijas florā vien ir aptuveni 100 dažādi indīgie augi.
Ne visi no tiem ir bīstami cilvēkiem, taču tikšanās ar atsevišķiem pārstāvjiem no Latvijas indīgo augu saraksta var beigties pat ar letālām sekām. Šeit kā lieliskus piemērus var minēt velnarutku un velnābolu.

Visbiežāk saindēšanās ar indīgajiem augiem notiek cilvēku nezināšanas vai neuzmanības dēļ – indīgie augi tiek sajaukti ar līdzīgiem uzturā lietojamiem augiem, trūkst zināšanu par to, ka ārstniecības augi pārlieku lielās devās var būt bīstami veselībai vai pavisam vienkārši neizdodas augu atpazīt un līdz ar to – ievērot nepieciešamo piesardzību. 

Lasīt tālāk ...

Kā putnu olas ieguva savu formu?

Augstāko mugurkaulnieku jeb amniotu olu evolūcija bija viens no galvenajiem iemesliem, kas ļāva tiem pamest okeāna dzīles un kolonizēt sauszemi un gaisu. Tagad, 360 miljonus vēlāk, putnu olas (putni ir viena no trim mūsdienās sastopamajām amniotu klasēm) ir sastopamas visdažādākajās formās un izmēros, sākot ar perfekti sfēriskām olām, beidzot ar olām asaras formā. Kādēļ šī daudzveidība radusies – to zinātniekiem nebija izdevies noskaidrot līdz pat mūsdienām.

Lasīt tālāk ...

Lielākajai daļai okeānu dziļūdens sugu piemīt spēja bioluminiscēt jeb mirdzēt

Iepriekšējā rakstā pievērsāmies tādiem izteiksmīgiem, taču mazizpētītiem okeāna dzīļu iemītniekiem kā septiņroku astoņkājiem, to ēšanas un medību paradumiem. Šoreiz aplūkosim plašāk izplatītu, daudziem dziļūdens dzīvniekiem piemītošu īpašību – bioķīmisku mirdzēšanu jeb bioluminiscenci.

Lasīt tālāk ...

Cik tonnas kukaiņu zirnekļi apēd viena gada laikā?

Zirnekļi dabā spēlē ļoti nozīmīgu lomu kaitēkļu skaita kontrolē, īpaši mežos un zālājos. Pie šāda secinājuma nonākuši Bāzeles universitātes (Šveice), Lundas universitātes (Zviedrija) un Brandenburgas Tehniskās universitātes (Vācija) zinātnieki. Jaunā pētījumā viņi aplēsuši, ka visi pasaules zirnekļi kopā ik gadu apēd iespaidīgu daudzumu kukaiņu. Zirnekļu medījumu daudzums variē 400–800 milj. tonnu robežās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Science of Nature”. 

Lasīt tālāk ...

Lielo kaķu atgriešanās: zinātnieki plāno Centrālāzijā reintroducēt izmirušajiem Kaspijas tīģeriem analogu sugu

Kaspijas tīģeri bija viena no lielākajām lielo kaķu sugām, kas jelkad dzīvojusi uz Zemes, un arī viena no sugām, kas nepārdomātas cilvēku darbības dēļ izmira vien pagājušā gadsimtā. Pakāpenisks sugas noriets sākās 19.gadsimta beigās, kad Krievija kolonizēja Turkestānas reģionu*, un par izmirušu suga tika pasludināta 20.gadsimta 60.gadu vidū. Šobrīd zinātnieki apspriež iespēju savvaļā reintroducēt Kaspijas tīģeriem ģenētiski praktiski identisku sugu, tā pakāpeniski atjaunojot Centrālāzijas tīģeru populāciju. Pētījums par potenciālo sugas reintrodukciju publicēts žurnālā “Biological Conservation”.

Lasīt tālāk ...

Publicē Latvijas dižāko tūju sarakstu

Pēdējos gados vairākas reizes dabas pētnieki ir konstatējuši dažādu dižkoku apdraudējumus un nozāģēšanas gadījumus. Skaļākais no tiem – izcilās Pētermuižas dižtūjas nozāģēšana, kas plašu mediju rezonansi un sabiedrības sašutumu izraisīja nupat – 2017.gada janvāra sākumā. Ir pamats domāt, ka tūjas ir vieni no neaizsargātākajiem dižkokiem Latvijā, par tām maz kas zināms, un tādēļ – dabas aizsardzības nolūkos – publicējam izcilāko tūju sarakstu.

Lasīt tālāk ...

Jaunatklātu naktstauriņu sugu nosauc Donalda Trampa vārdā

Pāris dienas pirms ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa inaugurācijas ceremonijas, evolucionārie biologi pārsteiguši pasauli, nosaucot viņa vārdā jaunatklātu naktstauriņu sugu. Publikācija par jauno naktstauriņu sugu atrodama žurnālā “ZooKeys”.

Lasīt tālāk ...

Ilgdzīvošanas rekordisti: Grenlandes haizivis var nodzīvot 400 gadus

Okeānu dzelme ir viena no cilvēkam visgrūtāk pieejamām vietām uz Zemes, kas glabā neskaitāmus dzīvības noslēpumus. Tieši tādēļ okeāni jau izsenis ir vilinājuši gan pieredzējušus pētniekus, gan jaunos zinātniekus. Šogad dāņu zinātniekiem izdevās atrisināt vēl vienu okeāna dzelmes mīklu – atklāt to, cik ilgi dzīvo Grenlandes haizivis, par kuru ilgdzīvošanas spējām baumo jau desmitgadēm ilgi. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Science”.

Lasīt tālāk ...

Klimata pārmaiņu dēļ ziemeļbriežiem ziemās klājas aizvien grūtāk

Ziemeļbrieži, kas velk Ziemassvētku vecīša jeb Salatēta kamanas, mūsdienās ir viens no ikoniskākajiem Ziemassvētku simboliem. Ekologi “British Ecological Society” ikgadējā sanāksmē Liverpūlē (Lielbritānija) atklājuši, ka patiesībā gan mūsdienās ziemeļbriežiem ziemas vairs nav tas vieglākais laiks dzīvē. Izrādās, ziemeļbrieži ir viena no sugām, kuru jau šobrīd nopietni skar klimata pārmaiņu radītās sekas. Klimata pārmaiņu dēļ briežiem Arktikā sāk trūkt ēdiens un dzīvnieki kļūst izmēros mazāki. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atklāj, ka alu gleznojumos attēlota iepriekš nezināma bizonu suga

Iespējams, senie gleznojumi uz alu sienām ir daudz precīzāki, nekā mums varētu likties. DNS analīze atklājusi, ka ledus laikmeta alu zīmējumos mākslinieki pirms 15 tūkstošiem gadu detāli dokumentējuši mūsdienu pasaulei iepriekš nezināmu bizonu un kādas citas lielo pārnadžu sugas hibrīdu, par kuras eksistenci zinātnieki šaubījušies jau ilgi. 

Lasīt tālāk ...