Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tirgū izliktā dzintarā atrod spalvainu dinozaura asti

Pasaules paleontologi un paleontoloģijas entuziasti saņēmuši priekšlaicīgu dāvanu svētkos – zinātniekiem izdevies atrast dzintaru, kurā saglabājusies 99 miljonus gadu veca dinozaura aste ar kauliem, mīkstajiem audiem un pat spalvām, ziņots žurnālā “Current Biology”. Tā ir pirmā tik pilnīgi saglabājusies dinozauru aste, ko līdz šim izdevies atrast.

Nozīmīgo atklājumu veikusi zinātnieku komanda no Ķīnas, Kanādas un Lielbritānijas.

“Fantastiski redzēt visas dinozaura astes detaļas – kaulus, miesu un spalvas – un iztēloties, kā notika tas, ka šī mazā dzīvnieka aste ieķepa sveķos”, savā sajūsmā par atklājumu dalījies viens no pētījuma autoriem, profesors Maiks Bentons (Mike Benton) no Bristoles universitātes (Lielbritānija).

Zinātnieki uzskata, ka dinozaurs visticamāk miris tāpēc, ka pēc astes pieķepšanas vairs nav varējis tikt prom no notikuma vietas.

“Dinozauri nevarēja nomest astes tā, kā to tagad spēj ķirzakas,” papildinājis Bentons.

Atradums paleontoloģijas pasaulē ir tik īpašs, jo tas palīdz aizpildīt zināšanu robus par dinozauru spalvu struktūru un evolūciju – dzintaru ieslēgumos iespējams redzēt detaļas, kādas nav saskatāmas parastajās fosilijās.

Lai gan šīs nav pirmās dzintarā atrastās dinozauru ēras spalvas, iepriekšējie atradumi neļāva droši noteikt, kādam dzīvniekam tās piederējušas, jo dzintaros bija saglabājušās tikai individuālas spalviņas, kas nesniedza gana daudz informācijas.

Pētījuma galvenais autors paleontologs Lida Xing no Ķīnas Ģeozinātņu universitātes reto paraugu atradis dzintara tirgū Mjanmas (bij. Birma) pilsētā Myitkyina. Fosilijas pārdevējs domāja, ka dzintarā redzams kāds auga gabals. Ja Lida Xing to nebūtu atklājis pirmais, visticamāk dinozaura aste neatklāta nonāktu kāda rotu mākslinieka rokās. Jau brīdī, kad zinātnieks dzintaru atrada, tas bija apstrādāts, pielāgojot to rotu gatavošanai.

Dzintara gabals, kurā iemūžināts laiks, kad radās pirmās atšķirības starp putnu spalvām lidošanai un dinozauru spalvām, piederīgs krīta perioda vidus daļai. Izmēra un formas ziņā tas atgādina žāvētu aprikozi.

Datortomogrāfijas un mikroskopiskas izpētes rezultāti liecina, ka astes vecums ir aptuveni 99 miljoni gadu. Tā piederējusi pusaugu vecuma teropodam (plaša, uz divām kājām pārvietojušos dinozauru grupa; mūsdienu putni ir vienas teropodu grupas pēcteči). Spalvas mudina domāt, ka aste bijusi kastaņbrūnā krāsā augšpusē un gaiši brūna vai balta apakšpusē. Atrastais astes gabals sastāv no 8 skriemeļiem, un tos ieskauj perfekti saglabājies apspalvojums. Zinātnieki uzskata, ka pilnajā versijā aste varētu būt sastāvējusi no 25 skriemeļiem.

Kā zinātnieki var būt droši, ka aste patiešām piederējusi dinozauram, nevis kādam no senajiem putniem? Izrādās, šis noslēpums slēpjas iepriekšminētajos astes skriemeļos – šai astei ir posmos savienoti skriemeļi, taču mūsdienu putniem un to radiniekiem no krīta perioda astes skriemeļi ir vienoti tā, ka tie ļauj astes spalvām kustēties kā vienai vienībai.

Atradums sniedz vērtīgu ieskatu spalvu evolūcijā. Dzintarā redzamajām spalvām nav attīstīta kāta jeb stobra, taču ir buras (sīkie stariņi, kas mūsdienu putniem no abām pusēm pievienoti spalvas kātam) – tas nozīmē, ka spalvas kāts izveidojies tikai pēc buru evolūcijas. Spalvu atvērtā, plastiskā struktūra vairāk atgādina mūsdienu putnu dekoratīvās, nevis lidspalvas.

Zinātnieku atklājums, protams, rada vēl vienu būtisku jautājumu – ja jau šim dinozauram bija spalvas, vai tas spēja lidot?
Zinātnieki atbildējuši, ka pagaidām iegūtie rezultāti liecina - ja visa dinozaura aste bijusi klāta ar tādām spalvām, kā astes posmā, kas saglabājies dzintarā, dinozaurs lidot nav spējis. Visticamāk spalvu galvenā loma bijusi ķermeņa temperatūras regulācija.

Ieslēgumi dzintaros paleontoloģijā ir ļoti īpašs informācijas avots, jo tajos saglabājas savdabīgi, sīki seno ekosistēmu momentuzņēmumi – mikroskopiskas detaļas, trīsdimensionāli veidojumi, audi un citas pagātnes liecības, kuras citādi zinātniekiem nebūtu pieejamas un kuras spēj pastāstīt mums stāstus, ko nespēj citu veidu fosilijas.

Zinātnieki turpmāk plānojuši tuvāk izpētīt Mjanmas ziemeļu reģionu, kurā atrasts un uz tirgu nogādāts retais dzintars, kā arī izteikuši cerības, ka izdosies iegūt vēl citus retus eksemplārus, kas ļautu mums vēl dziļāk ielūkoties fascinējošajā dinozauru laikā.

Avoti:

bris.ac.uk
news.nationalgeographic.com

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.