Atklājumi.lv

Atklāta aiz polārā loka mitinājusies dinozauru suga

Floridas štata universitātes (ASV) un Feirbenksas Aļaskas universitātes (ASV) pētnieku komanda atklājusi jaunu pīļknābjaino (duck-billed) dinozauru jeb hadrozauru sugu, kas mitinājusies tik tālu ziemeļos, kā neviens cits līdz šim zināmais dinozaurs. Pētnieki uzskata, ka šie dinozauri ir piedzīvojuši pat sniegu. Jaunais atklājums radījis sarežģītus jautājumus par to, kā dzīvnieki spējuši adaptēties skarbajiem ziemeļu apstākļiem. Ziņojums par atklājumu publicēts paleontoloģijas žurnālā „Acta Palaentologica Polonica”. 

Jaunatklāto dinozauru fosilijas atrastas nomaļā vietā Aļaskas ziemeļu daļā pie Kolvilles (Colville) upes, ģeoloģiskā veidojuma Prince Creek Formation iežos.

Prince Creek Formation veidojies no iežiem, kas noguldīti Arktikas piekrastes palienē pirms aptuveni 69 miljoniem gadu. Prince Creek Formation tapšanas laikā šis ģeoloģiskais veidojums atradās krietni virs senā polārā loka, aptuveni pie 80 ziemeļu platuma grādu atzīmes. Tas nozīmē, ka Kolvilles krastos atrastie dinozauri dzīvojuši vistālākajā sauszemes ziemeļu punktā, kas šajā laika periodā eksistējis.

Jauno sugu zinātnieki nodēvējuši par Ugrunaaluk kuukpikensis, kas nozīmē Kolvilles upes senais ganību dzīvnieks.

Kopš 20. gadsimta 80. gadiem Prince Creek Formation izdevies atrast vairāk nekā 9000 kaulus no dažādām dzīvnieku sugām. Lielākā daļa Ugrunaaluk kuukpikensis fosiliju atrastas vienā 60–90 cm biezā nogulumu slānī, kas pazīstams kā Liscomb Bonebed. Šis nelielais slānis izceļas ar īpaši lielu fosiliju bagātību – tajā atrodamas tūkstošiem fosilijas, no kurām lielākā daļa pieder tieši šai konkrētajai dinozauru sugai. Lielākā daļa fosiliju nākušas no pavisam jauniem un pusaugu dinozauriem. Pētnieki uzskata, ka šajā vietā visticamāk gājis bojā jaunu dinozauru bars, kas izskaidro lielo fosiliju daudzumu.

Ugrunaaluk kuukpikensis bija zālēdāji. Pieaugušu indivīdu garums sasniedza 9 m garumu. Suga bija spējīga pārciest pat aukstos un tumšos ziemas mēnešus, kas nozīmē, ka to organisms bijis īpaši pielāgojies skarbajam ziemeļu klimatam.

„Dinozauru atklāšana tik tālu ziemeļos liek pārdomāt visus mūsu līdzšinējos uzskatus par šo dzīvnieku fizioloģiju. Atklājums rada jautājumu – kā viņiem izdevās tur izdzīvot,” jautā viens no pētījuma vadītājiem, Floridas universitātes bioloģijas profesors Gregs Ēriksons (Greg Erickson).

VIDEO: "Zudušās pasaules" ziemeļu dinozaura atklāšana:

Tiesa, Ugrunaaluk kuukpikensis sugas pastāvēšanas laikā Aļaska bija klāta ar kokiem, jo Zemes klimats bija ievērojami siltāks nekā mūsdienās. Taču, tā kā šī vieta atradās tik tālu uz ziemeļiem, dinozauriem visticamāk tāpat nācās saskarties ar relatīvi skarbiem ziemas mēnešiem pat tad, ja tie nebija tik auksti kā mūsdienās. Laikā, kas Ugrunaaluk kuukpikensis dzīvoja uz Zemes, vidējā gaisa temperatūra Aļaskā bija ap +6 grādiem pēc Celsija. Zinātnieki sliecas domāt, ka šie dinozauri ziemas laikā ir piedzīvojuši arī sniegu. Atbildi uz to, kādi pielāgojumi palīdzējuši sugai izdzīvot šķietami dinozauriem nepiemērotos apstākļos, zinātniekiem pagaidām nav izdevies atrast.

Feirbenkas Aļaskas universitātes bijušais doktorants Hirotsugu Mori savā doktora disertācijā veicis padziļinātu Ugrunaaluk kuukpikensis kaulu struktūras analīzi, lai noskaidrotu to radniecību ar citām sugām. Izrādās, ka Ugrunaaluk kuukpikensis vistuvākais radinieks ir bijis edmontozaurs – cita veida pīļknābjainais dinozaurs –, kas dzīvojis pirms aptuveni 70 miljoniem gadu Albertā (Kanāda), kā arī Montanā un Dienviddakotā (ASV).

Tomēr uzbūves īpatnību kombinācija, kas bija raksturīga Ugrunaaluk kuukpikensis, nav sastopama ne edmontozauriem, ne kādai citai pīļknābjaino dinozauru sugai.

Ēriksons un Drukenmillers šobrīd plāno turpināt izrakumus Prince Creek Formation, lai atrastu vēl vairāk Ugrunaaluk kuukpikensis foslijas un padziļinātu zināšanas par neparastajiem ziemeļu iemītniekiem.

Veikt izrakumus šajā fosliju atradnē ir sarežģīti – laikapstākļi Aļaskas ziemeļu daļā ir skarbi un pati vieta – grūti pieejama. Lai nokļūtu Prince Creek Formation, pētniekiem nepieciešamas piepūšamās laivas un īpaši aprīkotas lidmašīnas, kas ir spējīgas šeit nolaisties. Neiztikt arī bez klinšu kāpšanas iemaņām.

Balstoties uz atrastajām fosilijām, pētnieki novērtējuši, ka teritorijā varētu būt identificējamas vismaz 13 dažādas dinozauru sugas, kā arī dažādi putni, mazie zīdītāji un zivis.

Zinātnieki cer, ka turpmākie izrakumi palīdzēs atrast atbildi uz jautājumu, kā Ugrunaaluk kuukpikensis spēja dzīvot vietā, kas pilnībā neatbilst apstākļiem, kas līdz šim tika uzskatīti par dinozauriem piemērotiem.

Zinātnieki arī informējuši, ka drīzumā Aļaskas universitātes muzejā tiks izstādīti trīs pilni Ugrunaaluk kuukpikensis skeleti, kurus papildinās Aļaskas mākslinieka Džeimsa Heivensa (James Havens) radošā interpretācija par to, kā šī suga varētu būt izskatījusies dabā.

Augšējais attēls: Ugrunaaluk kuukpikensis mākslinieka Džeimsa Heivensa skatījumā.

Avoti:

news.fsu.edu
sciencedaily.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.