Otrdien, 17. janvārī Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā norisināsies Eiropas Atomenerģijas kopienas-Latvijas Universitātes asociācijas desmit gadu jubilejai veltīta konference. Tajā tiks sniegti notiks priekšlasījumi par starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora ITER projektu, kura mērķis ir iegūt nākotnes enerģiju kodolsintēzes procesā, kas nerada siltumnīcefekta gāzes vai noturīgus radioaktīvos atkritumus. Jubilejas konferenci atklās Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts sekretāra vietniece Lauma Sīka un Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Turpinot Eiropas Sociālā fonda projekta „Dabaszinātnes un matemātika" aizsākto tradīciju, jaunizveidotais Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs organizē virtuālu konkursu 7. – 9. klašu skolēniem. Konkursa ietvaros no šī gada 16. janvāra līdz 22. aprīlim katru nedēļu interneta vietnē www.dzm.lu.lv pārbaudīs un papildinās skolēnu zināšanas par ķīmiju, fiziku, bioloģiju un matemātiku, aicinot atbildēt uz āķīgiem un neierastiem jautājumiem.

Apgāds "Divpadsmit" iepriecina visus dabas un grāmatmīļus ar jauno Velgas Vītolas grāmatu Ūdrītis Ķūķis.

Seno cilvēku un cilvēku senču ķermeņa garums ticis pētīts ne vienu reizi vien. M. Dobrovoļskai, piemēram, ir pētījums par korelāciju starp uztura kompleksa izmaiņām un ķermeņa augumu. Mūsu, latviešu, antropologi pētījuši seno Latvijas iedzīvotāju augumu un bērnu daudzumu. Guntis Gerhards (Latvijas vēstures institūts) pat aizstāvēja doktora disertāciju par seno Latvijas iedzīvotāju ķermeņa garuma izmaiņām pēdējo 9 gadu tūkstošu laikā, bet Gunita Zariņa (Latvijas vēstures institūts) – par Latvijas seno iedzīvotāju demogrāfiju. Viņai arī iznāca grāmata par šo tēmu. Tomēr viņi nesalika kopā savu pētījumu rezultātus, lai izsekotu sakarības starp ķermeņa garumu un bērnu skaitu, nemaz nerunājot par to, lai noteiktu, kā vīriešu ķermeņa garums ietekmē attiecības ar sievietēm, resp. kāda - maza, vidēja vai liela - auguma vīrieši labāk patīk sievietēm.

Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskais apgāds laidis klajā grāmatu studentiem, skolēniem, skolotājiem un visiem dabas mīļotājiem „Sūnu ceļvedis dabas pētniekiem". Grāmata paredzēta tiem, kas vēlas iepazīt 100 Latvijā biežāk sastopamās sūnu sugas. Grāmatas autores ir LU Bioloģijas fakultātes sūnu pētnieces.

Ja jūs lasījāt materiālus par zemes evolūcijas attīstības periodiem, noteikti pamanījāt, ka katram periodam bija raksturīgi noteikti organismu kompleksi. Sākumā tie bija primitīvie ūdens organismi, vēlāk attīstījās daudz sarežģītāki daudzšūņi, vēl vēlāk parādījās dažādi sauszemes iemītnieki - gan augi, gan dzīvnieki.

Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā cieši sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV (IAU Minor Planet Center – MPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu „Baldone" debess velvē.

12. janvārī plkst. 18.00 Dabas muzejā notiks antropoloģes Aili Marnicas lekcija par evolūcijas problēmām "Ko mēs zinām par evolūciju?"

Kopš 2009. gada janvāra Latvijas Dabas muzejā notiek lekcijas, ko lasa muzeja vecākā antropoloģe Aili Marnica. Lekcijas apvienotas ciklā „Par cilvēkiem un ne tikai...". Šajā ciklā var izdalīt divas lielas daļas – Cilvēka evolūcija un Daba un cilvēks Latvijas teritorijā.

STOKHOLMA, 2011.gada 5.decembris – "The National Geographic Society" šodien atklāj "Globālo Pētniecības fondu" (Global Exploration Fund). Jaunā fonda mērķis ir finansēt zinātniski pētnieciskos un dabas aizsardzības un pētniecības projektus ar organizācijas reģionālo centru starpniecību visā pasaulē.

Iet uz beigām 2011. gads un līdz ar to arī lekciju cikla daļa, kurā ir Latvijas tēmas. Sākot ar septembri, mēs izgājām cauri visiem Latvijas reģioniem. Atsevišķas lekcijas bija veltītas Vidzemei – par Zvejnieku kapulauku, Latgalei –par Lubāna ezera un Augšdaugavas akmens laikmeta notikumiem. Novembra lekcijas bija veltītas Kurzemei. Un tagad – mūs gaida Rīga.

23. septembrī Eiropas kodolpētījumu centra CERN zinātnieki nāca klajā ar ziņojumu par eksperimenta rezultātiem, kuri liecina, ka elementārdaļiņas neitrīno var ceļot telpā ātrāk par gaismu. Ņemot vērā, ka Einšteina speciālā relativitātes teorija postulē, ka vakuumā nekas nevar pārvietoties ātrāk par gaismu, šis paziņojums fiziķu vidū tika uzņemts ar krietnu skepses devu. Tagad jauns šo pašu pētnieku iegūts rezultāts apstiprina iepriekš publicētos datus.

Kad ir runa par evolūciju, gandrīz vienmēr kāds uzdod jautājumu: vai tiešām evolūcija ir pierādīta? Vai tiešām Darvina teorija nav apgāzta? Varam atbildēt - Darvina teorija tiešām nav apgāzta. Cita lieta, ka Darvina laikā zinātnieku rīcībā nebija tik daudz liecību, cik to ir mūsdienās, un tik daudzveidīgu iespēju dažādu faktu pārbaudei.

Šī gada 10. novembrī plkst. 12.00 Latvijas Universitātes (LU) Mazajā Aulā Eiropas Sociāla fonda (ESF) projekta „Starpnozaru zinātnieku grupas un modeļu sistēmas izveide pazemes ūdeņu pētījumiem" ietvaros tiks prezentēts Baltijas teritorijas pazemes ūdeņu datormodelis un projekta pētījumu rezultāti.