- Atbalstīt atklajumi.lv
-
Cienījamie portāla apmeklētāji!
Atklajumi.lv pastāvēšana un attīstība šajos krīzes laikos ir atkarīga tieši no Jums - no Jums kā regulāriem lasītājiem un izlasītā komentētājiem, ievietoto reklāmu aplūkotājiem, potenciālajiem reklāmdevējiem un tiešajiem atbalstītājiem.
Jūs varat palīdzēt:
a) izplatot aicinājumu (to var izlasīt arī, lai noskaidrotu, kas mani pamudināja šādu portālu izveidot) un pastāstot par atklajumi.lv draugiem;
b) ziedojot nelielu summu tehnisko un redakcijas izdevumu segšanai.
To var izdarīt PayPal sistēmā (spiest pogu "ziedot portālam) vai veicot pārskaitījumu biedrībai "Saules Koks", kas sedz portāla uzturēšanas tehniskos izdevumus. (reģ. nr. 400080600, Va/s "Latvijas Hipotēku un Zemes banka", kods: LHZBLV22, konts: LV51LHZB4200121308001)Paldies!
atklajumi.lv redaktors
Valters Grīviņš (atklajumi@gmail.com) - Jaunākie raksti
- Komentāri
-
- Meklēt portālā
-
- Ienākt / reģistrēties
-
- E - jaunumi
-
Jaunumus no atklajumi.lv iespējams lasīt izmantojot mūsu RSS straumējumu.
Lietotāji tiešsaistē
Šobrīd klātienē ir 32 viesiAptauja
Īsumā:
LEIČESTERŠĪRĀ RAŽOS "ZAĻOS" ŠĶĪDINĀTĀJUS
13.06.2009.
Leičesteršīras (Lielbritānija) universitātes uzņēmums Scionix Jonizēto Šķīdumu Demonstrātora (Ionic Liquids Demonstrator) projekta ietvaros izveidojis 3. jūnijā oficiāli atklātu ražotni, kurā eksperimentāli pētīs iespēju aizvietot rūpnieciskajos materiālu apstrādes elektroprocesos izmantotos spēcīgo skābju šķīdinātājus ar netoksiskiem, videi draudzīgiem jonizētiem šķīdumiem. Scionix sadarbosies ar vietējiem rūpniekiem un uzņēmuma direktors, universitātes profesors Endijs Ebots cer, ka "jaunā tehnoloģija paplašinās viņu produkcijas klāstu". Kur ir Latvijas universitātes eksperimentālās ražotnes?
ATRASTS PLIKGALVĪBU IZRAISOŠAIS GĒNS
06.06.2009.
Veicot eksperimentus ar pelēm, Keijo universitātes (Japānā) zinātniekiem izdevies identificēt gēnu Sox21, kura trūkums, šķiet, noved pie plikgalvības. Pētot cilvēka ādas paraugus, speciālisti arī uz tiem konstatējuši šā gēna klātbūtni un uzskata, ka atklājums ļaus izstrādāt medikamentus pret plikgalvību.
Zinātnieki norādījuši, ka šis gēns, spriežot pēc visa, ir atbildīgs par olbaltumvielas keratīna, kas ir galvenā matu sastāvdaļa, veidošanos.
Japāņu zinātnieki konstatējuši, ka gēna trūkums neietekmē apmatojuma augšanas ciklu, kas pelēm ir aptuveni 25 dienas. Taču grauzējiem, kuriem šā gēna nebija, apmatojums pēc maksimuma sasniegšanas (aptuveni cikla 11. dienā) sāka strauji izzust.
Pagājušā gada rudenī Bonnas universitātes speciālisti Aksela Hilmera vadībā veica pētījumu, kura rezultāti liecināja, ka vīriešiem nosliece uz plikpaurību ir tieši atkarīga no gēnu kombinācijas 20. hromosomā. Jaunais pētījums nav pretrunā ar šiem rezultātiem, uzsver J. Saga, piebilstot, ka zinātniekus gaida vēl ļoti plašs darbalauks, lai noskaidrotu, kādu iespaidu uz cilvēka apmatojuma rašanos atstāj ne tikai viena konkrēta gēna klātbūtne, bet arī dažādas gēnu kombinācijas.
ZEMES "SIRDSPUKSTU" SITIENU BIEŽUMS - 1 REIZE 15 MILJONOS GADU
26.05.2009.
Analizējot datus par Zemes garozas biezumu Vidusatlantijas grēdā okeāna dibenā starp Islandi un Grenlandi, Norvēģijas seismologi konstatēja dažus sabiezinātus apgabalus. Šādus sabiezinājumus pēc pētnieku domām veido tā sauktie "plumi", - augšupejošas magmas straumes planētas mantijā. Tika izteikts pieņēmums, ka sabiezējumi formējas periodiski atkārtojošos plumu „sitienu" ietekmē, bet pēc tam šie apgabali migrējuši kopā ar tektoniskajām plātnēm. Salīdzinot Vidusatlantijas un Havaju salu reģiona plumu biežumu, pētnieki ieguva vienādus rezultātus, kas ļāva secināt, ka izdevies atklāt uz visu planētu attiecināmu likumsakarību. Saskaņā ar autoru aprēķiniem, augšupejošas straumes mantijā rodas Zemes kodola periodiskas sasilšanas ietekmē aptuveni katrus 15 miljonus gadu.
AUGOS ATROD "DZĪVNIEKU" PIGMENTU
22.05.2009.
Floridas zinātnieki atklājuši, ka bilirubīns, ko līdz šim uzskatīja par tikai dzīvnieku valstī sastopamu pigmentu atrodams arī dažos augos, tai skaitā eksotiskajā "paradīzes koka baltajā putnā" (Strelitzia nicolai).
Bilirubīns ir brūni dzeltena substance, kas rodas aknās, tur sabrūkot hemaglobīnam. Gadījumos, kad aknu darbība tiek traucēta, kā piemēram, saslimšanā ar zīdaiņu dzelti vai hepatītu tieši bilirubīns ir viela, kas veido pazīstamo dzeltenīgo ādas un acu ābolu nokrāsu.
Zinātnieki, izmantojot šķidrumu hromatogrāfiju un magnetisko rezonansi, konstatēja, ka bilirubīnu satur gan "baltā putna", gan dažu radniecīgu augu sēklas un augļi. Tagad viņiem jāatbild uz jautājumu, kādi evolucionārās attīstības aspekti izsaukuši šādas vielas sintēzi augos.
BIODEGVIELA VAI BIOELEKTRĪBA?
11.05.2009.
Jaunā, žurnālā Science publicētā pētījumā ASV zinātnieki noskaidrojuši, ka biomasas izmantošana ir par 80% efektīvāka, ja no tās ražo nevis degvielu, bet elektrību. Apkopojot datus, pētnieki secinājuši, ka ieguldījumi biodegvielas ražotnēs ir ekonomiski nepamatoti.
Turklāt, ja biomasas elektrostacijām izbūvē iekārtas degšanā izdalītā CO2 noglabāšanai zem zemes, var iegūt enerģiju ar tā dēvēto negatīvo oglekļa vērtību, kas var ievērojami samazināt šīs gāzes dadzumu atmosfērā. Atzīmējams, ka analīzes modelī netika ņemts vērā biomasu sadedzinot iegūtais siltums, ko izmantojot koģenerācijā kopējā efektivitāte var palielināties par vēl 20-30%.
Celulozes procesa etanola ražotāji gan norāda, ka vēl esot pāragri izsludināt uzvarētājus, jo biodegvielai esot sava, pagaidām ar elektrību neaizvietojama niša - teritorijas, kur nav pieejama regulāra elektromobīļu akumulatoru uzlāde, kā arī, smagsvara un aviopārvadājumi, kuriem nepieciešamās jaudas mūsdienu elektroķīmiskie akumulatori nespēj nodrošināt.
TONĀLĀS VALODAS ATTĪSTA ABSOLŪTO DZIRDI
06.05.2009.
Ja vēlaties, lai jūsu bērnam būtu tāda pati absolūtā dzirde, kā muzikālajiem ģēnijiem Šopēnam vai Mocartam, tad sāciet pēc iespējas agrāk viņam mācīt mandarīnu vai vjetnamiešu valodu.
Eiropiešu vidū absolūtā dzirde ir reta parādība – tiek lēsts, ka atsevišķu toni pareizi noteikt spēj tikai viens no 10 000 (proporcijai ievērojami pieaugot muzikālo izglītību agri uzsākušo bērnu vidū). Toties, piemēram, Ķīnā šādas spējas ir plaši izplatītas un netiek uzskatītas par kaut ko ļoti īpašu.
Izrādās tieši valodas tonalitāte, kad nereti izrunātā vārda tonis nosaka tā nozīmi, nevis iedzimtība nosaka perfektās dzirdes attīstību. Diāna Doiča no Kalifornijas universitātes veica eksperimentu, kurā noskaidrojās, ka tie aziātu (pētīti tika ķīnieši un vjetnamieši) studenti, kuri tekoši runā vecāku valodā spēja pareizi atpazīt 90% no atskaņotajām notīm. Savukārt aziāti, kuri savu etniskās dzimtenes valodu neprata, uzrādīja tādus pat rezultātus kā baltie studenti.
Sadarbības partneri
- Latvijas nacionālais biznesa portāls BIZNESS.LV
www.bizness.lv - Ziņu aģentūra BNA LATVIA
www.bna.lv - Studentu vortāls STUDENTNET
www.studentnet.lv - Astronomijas vortāls STARSPACE.LV
www.starspace.lv - Tehnoloģiju jaunumi DATUVE.LV
www.datuve.lv
Izlasīji šeit noderīgu informāciju?
Sniedz savu artavu atklajumi.lv attīstībā!
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Vairāk rakstu...
|
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|
<< Sākums < Iepriekšējā 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Nākamā > Beigas >> |
||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| Lapa 1 no 17 | ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||






Pazīstamais paleomagnētisma pētnieks, Ročesteras universitātes ģeofiziķis Džons Tarduno noskaidrojis, ka vismaz pirms 3,45 miljardiem gadu Zemei jau bijis savs, ģeodinamisma izraisīts magnētiskais lauks, lai arī aptuveni uz pusi vājāks nekā šodien. Magnētisko lauku veido Zemes kodola šķidrajā apvalkā plūstošās strāvas (1) un tā galvenā nozīme mūsu, kā dzīvu būtņu skatījumā ir spēja aizsargāt Zemi no Saules vēja - augsti lādētu daļiņu un radiācijas plūsmas. Labāk izprotot magnetosfēras veidošanās hronoloģiju, mēs varam izdarīt pamatotākus secinājumus par ģeoloģisko un astronomisko apstākļu ietekmi uz planētas agrīno vēsturi un dzīvības izcelšanos. Pētījuma
Locītavu gludie skrimšļaudi nodrošina vieglu un brīvu skeleta kaulu kustību, vienlaikus amortizējot triecienus. Kamēr locītava vesela, viss kārtībā, taču skrimšļi, kas anatomisko īpatnību dēļ (tiem netiek pievadītas ne asinis, ne limfa, tajos nav nervu) pieaugušiem cilvēkiem gandrīz neatjaunojas, gadu gaitā nodilst un izraisa saslimšanu ar osteoartrītu. Pakļaujot skrimšļus ārkārtas slodzei, kādu cilvēka organisms saņem, piemēram, profesionāli nodarbojoties ar smagatlētiku vai strādājot vidē ar paaugstinātu vibrāciju līmeni to nolietošanās notiek daudz ātrāk. Šobrīd nav veidu, kā izārstēt osteoartītu - to var tikai aizkavēt vai mazināt simptomu izpausmes. Tāpēc interesi piesaista
Masačusetas Tehnoloģiju institūta pētnieki, kopā ar Hārvarda universitātes Medicīnas skolas zinātniekiem uzbūvējuši nanodaļiņu, kas var mērķēti piesaistīties asinsvada sieniņu bojātajām vietām un ilgstoši tur atrasties, lēnām izdalot ārstējošās vielas. Jaunā nanoierīce varēs sekmīgi papildināt vai aizvietot ar medikamentiem pildītu stentu izmantošanu kardiovaskulāro slimību ārstēšanā.
Nouter Deimas (Notre Dame) universitātes (ASV) zinātnieks Pīters Gernvičs nesen pabeigtā supernovu izpētes projekta ESSENCE ietvaros,
Netālu no Gīzas piramīdu kompleksa atklāti apbedījumi, kuros, domājams, apglabāti šo celtņu celtnieki. Atrastās kapenes izvietotas Hufu (Heopsa) un Hafres (Hefrena) piramīdu piekājē un, kā uzskata ēģiptiešu arheologi, liecina par labu viedoklim, ka piramīdas cēluši nevis vergi, bet brīvi cilvēki.
Fakts, ka būtisku cilvēka genoma daļu (līdz pat 8% pēc šībrīža uzskatiem) veido vīrusu gēni bija zināms jau vairāk nekā 10 gadu. Tomēr līdz šim valdīja uzskats, ka mūsu genomā atrodami tikai retrovīrusi - RNS saturoši vīrusi, kas vairojas, ar īpaša enzīma palīdzību transkribējot savu RNS par DNS un iekļaujot šo DNS šūnas hromosomās. Tagad noskaidrojies, ka cilvēka genomā iekļuvuši arī
Mičiganas universitātes (ASV) Vispārējā Vēža Centra pētnieki atklājuši, ka tādas garšvielas kā kurkumīns, ko iegūst no Indijas auga turmerika un no melnajiem pipariem atvasinātais piperīns, ja to šķīdumu ievada krūts audu šūnu kultūrā, ierobežo cilmes šūnu vairošanos, nenodarot bojājumus parastajām, diferencētajām šūnām.
Laikā, kad visā pasaulē pieaug ar H1N1 "cūku" gripu saistītā ažiotāža un farmaceitisko megakorporāciju kontos ieripo simtiem miljonu dolāru, ko tām par
Multiplā skleroze (MS) ir smaga neiroloģiska saslimšana, kuras laikā noārdās nervu šūnu apvalks - mielīns. Rezultātā tiek traucēta korekta nervu signālu pārvade, kas slimniekiem izpaužas kā redzes, jušanas, koordinācijas, līdzsvara, u.c. traucējumi. Līdz šim nav skaidra ne MS izcelsme, ne arī atrasti līdzekļi tās izārstēšanai. Populārākais viedoklis par MS izcelsmi ir autoimūnā hipotēze - proti, stāvoklis, kad grūti noskaidrojamu iemeslu dēļ imūnsistēmas aizsargšūnas uzbrūk nevis kādiem iebrucējiem no ārpuses, bet paša ķermeņa šūnām vai audiem, šajā gadījumā attiecīgi - mielīnam. Tomēr drīzumā šie uzskati, iespējams, būs jāmaina - Ferāras universitātes (Itālija) medicīnas profesors Paolo Zamboni ir atradis jaunu slimības izcelsmes skaidrojumu un sekmīgi veicis virkni ķirurģisku operāciju, kas ievērojami mazinājušas MS simptomu izpausmes pacientiem.
Apmācība un ilglaicīgu atmiņu veidošanās dzīvniekiem balstās uz pastāvīgu jaunu saišu veidošanos un veco atmiršanu starp smadzeņu neironiem. Amerikāņu neirobiologiem pirmoreiz izdevās detalizēti izsekot šiem procesiem peļu apmācības gaitā. Izrādījās, ka apmācības laikā dendrīti (sazaroti neironu "ieejas" izaugumi) veido daudzus jaunus sazarojumus, kuru skaits korelē ar apmācības efektivitāti. Pēc treniņu beigām liela daļa no jaunajiem izaugumiem atmirst, taču daži saglabājas uz visu dzīvi, tā nodrošinot ilgstošu iegūtu atmiņu un prasmju saglabāšanos.
Zinātnieku grupa ierakstīja 30 franču un 30 vācu jaundzimušo raudas un izanalizēja to akustiskos raksturlielumus. Izrādījās, ka jau 2-5 dienas veci zīdaiņi raud dažādi: franču bērniem tonis kliedziena beigās paaugstinās, bet vācu - pazeminās. Standarta melodiskās kontūras šajās valodās ir veidotas tieši tā: franču valodā toņa augstums intonācijas vienības beigās paaugstinās, bet vācu valodā - krītas. Visdrīzāk bērni spēju atkārtot dzimtās valodas melodiskās īpašības iegūst vēl pirms dzimšanas.

es to nekad vēl ar savām acīm neesmu izlasījusi jo tas ir ļoti intresanti es vēlētos uzināt kur jūs...
Man ir planota lidziga operacija un ...
Biofizikālais, lāzerfizika. Tas varbūt ir veids kā attīstīt potenciāli aktuālos un daudzveidīgos Ga...