Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Bioloģija

Atklāta jauna lapseņu suga ar neparasti garu dzeloni

Turku universitātes zinātnieki ir atklājuši jaunu lapseņu sugu, kuras dzeloņa garums pārsteidzies pat zinātniekus. Jaunā suga atklāta pārejas zonā starp Amazones lietus mežiem un Andu kalniem – teritorijā, kam raksturīga viena no pasaulē lielākajām sugu daudzveidībām. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki meklē atbildi - kādēļ cilvēkiem labāk patīk kucēni, nevis pieauguši suņi?

Cilvēku un suņu evolūcija jau gadu tūkstošiem notikusi ciešos līdzāspastāvēšanas apstākļos. Jaunā pētījumā zinātnieki pierādījuši to, ka kucēni, iespējams, cilvēkiem liekas īpaši piemīlīgi, jo tas ir evolūcijas gaitā izstrādājies mehānisms izdzīvošanas iespēju palielināšanai. 

Lasīt tālāk ...

Jūras eži – vienīgie dzīvnieki, kas spēj redzēt bez acīm

Daba jūras ežus nav apveltījusi ar acīm, taču tie spēj redzēt ar savām taustekļveida “kājām”, kas patiesībā ir simtiem nelielas, caurspīdīgas cauruļveida pēdiņas. Cik laba ir jūras ežu redze? To zinātnieki noskaidrojuši jaunā pētījumā. 

Lasīt tālāk ...

Ne tikai brīdinājums, bet arī maskēšanās – atklāj jaunas raibvaržu krāsojuma funkcijas

Raibvaržu dzimtas Dendrobatidae vardes ir plaši pazīstamas ar izteiksmīgu un spilgtu krāsojumu. Raibvaržu košā āriene parasti tiek minēta kā tipisks piemērs košajiem brīdinājuma krāsojumiem dzīvnieku pasaulē. Jaunā pētījumā Bristoles universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka raibvaržu krāšņais ārējais izskats pārsteidzošā veidā pilda ne tikai brīdinājuma, bet arī maskēšanās funkciju. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

Lasīt tālāk ...

Kā gāja bojā pasaulē slavenākais dodo?

Iespaidīgie putni dodo neapšaubāmi ir vieni no slavenākajiem izmirušajiem dzīvniekiem. Eiropieši tos atklāja 16.gadsimta beigās un jau gadsimtu vēlāk mira pēdējais sugas pārstāvis. Par sugas galveno izmiršanas iemeslu tiek uzskatīta cilvēka tiešā un netieša darbība. 

Lasīt tālāk ...

Neandertālieši, līdzīgi kā mūsdienu cilvēki, spējuši radīt mākslu

Zinātnieki guvuši pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka senākos zināmos alu zīmējumus radījuši neandertālieši. Atklājums mudina domāt, ka neandertāliešiem bijusi līdzīga mākslas izjūta (līdz arī to arī attīstīta simboliskā domāšana), kā mūsdienu cilvēkam

Lasīt tālāk ...

Kas augiem palīdzēja izplatīties visā pasaulē?

Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieki sadarbībā ar Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētniekiem nākuši klajā ar jaunu augu evolūcijas teoriju, kas apgalvo, ka par to, ka augi izplatījušies visā pasaulē, tai skaitā arī mazauglīgajos rajonos, jāpateicas, nevis to virszemes pielāgojumiem, bet zem zemes slēpto augu daļu evolūcijai – augu saknēm.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki satraukti – vai nākotnē visi jūras bruņurupuči Lielajā Barjerrifā būs mātītes?

Zinātnieki jaunā pētījumā ieguvuši satraucošus rezultātus, kas liecina, ka augošo temperatūru dēļ vienā no pasaules lielākajām jūras bruņurupuču kolonijām drīzumā varētu būt tikai sieviešu dzimuma bruņurupuči. Šāda situācija radītu nopietnus draudus zaļo jūras bruņurupuču populācijas pastāvēšanai nākotnē.

Lasīt tālāk ...

Baloži ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus tiek galā labāk, nekā cilvēki

Ikdienā bieži gadās situācijas, kad vairāki uzdevumi jārisina vienlaikus. Liekas, ka, gadiem ejot, cilvēki šo mākslu pieprot aizvien labāk, tomēr izrādās, ka mēs joprojām nebūtu neesam līderi vairāku uzdevumu veikšanā vienlaikus (angļu val.: multitasking). Biopsihologi atklājuši, ka baloži var “pārslēgties” no viena uzdevuma uz citu tikpat ātri un vēl ātrāk, nekā cilvēki.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”. 

Lasīt tālāk ...

Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi

Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.

Lasīt tālāk ...