Bioloģija
Atklāta jauna lapseņu suga ar neparasti garu dzeloni
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 19 Jūlijs 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Turku universitātes zinātnieki ir atklājuši jaunu lapseņu sugu, kuras dzeloņa garums pārsteidzies pat zinātniekus. Jaunā suga atklāta pārejas zonā starp Amazones lietus mežiem un Andu kalniem – teritorijā, kam raksturīga viena no pasaulē lielākajām sugu daudzveidībām.
Zinātnieki meklē atbildi - kādēļ cilvēkiem labāk patīk kucēni, nevis pieauguši suņi?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 21 Jūnijs 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Cilvēku un suņu evolūcija jau gadu tūkstošiem notikusi ciešos līdzāspastāvēšanas apstākļos. Jaunā pētījumā zinātnieki pierādījuši to, ka kucēni, iespējams, cilvēkiem liekas īpaši piemīlīgi, jo tas ir evolūcijas gaitā izstrādājies mehānisms izdzīvošanas iespēju palielināšanai.
Jūras eži – vienīgie dzīvnieki, kas spēj redzēt bez acīm
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 15 Jūnijs 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Daba jūras ežus nav apveltījusi ar acīm, taču tie spēj redzēt ar savām taustekļveida “kājām”, kas patiesībā ir simtiem nelielas, caurspīdīgas cauruļveida pēdiņas. Cik laba ir jūras ežu redze? To zinātnieki noskaidrojuši jaunā pētījumā.
Ne tikai brīdinājums, bet arī maskēšanās – atklāj jaunas raibvaržu krāsojuma funkcijas
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 07 Jūnijs 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Raibvaržu dzimtas Dendrobatidae vardes ir plaši pazīstamas ar izteiksmīgu un spilgtu krāsojumu. Raibvaržu košā āriene parasti tiek minēta kā tipisks piemērs košajiem brīdinājuma krāsojumiem dzīvnieku pasaulē. Jaunā pētījumā Bristoles universitātes zinātnieki noskaidrojuši, ka raibvaržu krāšņais ārējais izskats pārsteidzošā veidā pilda ne tikai brīdinājuma, bet arī maskēšanās funkciju. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.
Kā gāja bojā pasaulē slavenākais dodo?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 26 Aprīlis 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Iespaidīgie putni dodo neapšaubāmi ir vieni no slavenākajiem izmirušajiem dzīvniekiem. Eiropieši tos atklāja 16.gadsimta beigās un jau gadsimtu vēlāk mira pēdējais sugas pārstāvis. Par sugas galveno izmiršanas iemeslu tiek uzskatīta cilvēka tiešā un netieša darbība.
Neandertālieši, līdzīgi kā mūsdienu cilvēki, spējuši radīt mākslu
- Detaļas
- Publicēts Trešdiena, 28 Februāris 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Zinātnieki guvuši pirmos pārliecinošos pierādījumus tam, ka senākos zināmos alu zīmējumus radījuši neandertālieši. Atklājums mudina domāt, ka neandertāliešiem bijusi līdzīga mākslas izjūta (līdz arī to arī attīstīta simboliskā domāšana), kā mūsdienu cilvēkam.
Kas augiem palīdzēja izplatīties visā pasaulē?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 22 Februāris 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Prinstonas universitātes (ASV) zinātnieki sadarbībā ar Ķīnas Zinātņu akadēmijas pētniekiem nākuši klajā ar jaunu augu evolūcijas teoriju, kas apgalvo, ka par to, ka augi izplatījušies visā pasaulē, tai skaitā arī mazauglīgajos rajonos, jāpateicas, nevis to virszemes pielāgojumiem, bet zem zemes slēpto augu daļu evolūcijai – augu saknēm.
Zinātnieki satraukti – vai nākotnē visi jūras bruņurupuči Lielajā Barjerrifā būs mātītes?
- Detaļas
- Publicēts Ceturtdiena, 18 Janvāris 2018 00:00
- Autors Agnese Reķe
Zinātnieki jaunā pētījumā ieguvuši satraucošus rezultātus, kas liecina, ka augošo temperatūru dēļ vienā no pasaules lielākajām jūras bruņurupuču kolonijām drīzumā varētu būt tikai sieviešu dzimuma bruņurupuči. Šāda situācija radītu nopietnus draudus zaļo jūras bruņurupuču populācijas pastāvēšanai nākotnē.
Baloži ar vairākiem uzdevumiem vienlaikus tiek galā labāk, nekā cilvēki
- Detaļas
- Publicēts Piektdiena, 29 Septembris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Ikdienā bieži gadās situācijas, kad vairāki uzdevumi jārisina vienlaikus. Liekas, ka, gadiem ejot, cilvēki šo mākslu pieprot aizvien labāk, tomēr izrādās, ka mēs joprojām nebūtu neesam līderi vairāku uzdevumu veikšanā vienlaikus (angļu val.: multitasking). Biopsihologi atklājuši, ka baloži var “pārslēgties” no viena uzdevuma uz citu tikpat ātri un vēl ātrāk, nekā cilvēki.
Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Current Biology”.
Jauns atklājums liks pārskatīt cilvēku agrīnās attīstības vēsturi
- Detaļas
- Publicēts Pirmdiena, 11 Septembris 2017 00:00
- Autors Agnese Reķe
Ilgu laiku zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka cilvēku agrīnās attīstības pirmsākumi meklējami Āfrikā. Jaunā izpētē zinātnieki Krētā atraduši pēdu nospiedumus, kas liek pārvērtēt visu, ko zinām par pirmatnējo cilvēku evolūciju. Atrastie, mūsdienu cilvēka pēdu formai līdzīgie nospiedumi ir aptuveni 5,7 miljonus gadu veci. Pēc līdzšinējiem uzskatiem šai laikā mūsu senči joprojām staigāja pa Āfriku ar pērtiķveidīgām pēdām.
Jaunākie komentāri
Plāno veikt pirmo galvas transplantēšanas operāciju
Kukaiņi, kas pārtiek no putniem? Iepazīsties – dievlūdzēji!
Cilvēces dažādība: kas ir rases? (lekcijas ievads)
Cilvēki...