Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

ĢMO

Pēta, kas notiktu, ja ĢM lašus palaistu savvaļā

Ģenētiski modificētas zivis, kurām panākta augšanas hormonu paaugstināta sekrēcija, eksistē jau vairāk nekā 25 gadus. Šo gadu laikā ģenētiski modificētajās sugās ir veikti neskaitāmi uzlabojumi, taču tās vēl joprojām nav nonākušas komerciālā pārdošanā. Galvenais iemesls tam ir grūti prognozējamie iespējamie draudi, ko ģenētiski modificēto zivju populācijas varētu radīt dabīgajām ekosistēmām un to sugām.

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums pierāda: ĢMO audzēšanā plaši izmantotā nezāļu inde - raundaps - bojā zīdītāju spermu

Jaunā, ar žurkām veiktā Kajēnas universitātes profesora Žila Erika Seralini vadītās zinātnieku komandas pētījumā atklājies, ka pat nelielas, īstermiņā saņemtas raundapa [1] devas zīdītājiem ilgstoši izmaina sēklinieku darbību, radot bažas par šī herbicīda ietekmi uz auglību un pēcnācēju veselību. Raksts par pētījumu publicēts izdevuma "Environmental Toxicology and Pharmacology" 2014.g. jūlija numurā. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: 'otrās paaudzes' ĢM augi tikai pastiprinās vides problēmas

Tā dēvētās "pirmās paaudzes" ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras, lai arī par to plaši nerunā, šobrīd jau de facto ir cietušas sakāvi no mātes dabas - arvien plašāku izplatību ASV un citās valstīs, kur lielos apmēros audzē transgēnos augus, iegūst pret glifosātu noturīgas nezāles, kas būtiski samazina ražu un līdz ar to - audzētāju ienākumus. Tikai ASV vien pret glifosātu noturīgās nezāles aug tīrumos, kuru izmēri patlaban aptuveni atbilst Arizonas štata platībai. Bet nezāles turpina izplatīties.

Radušos problēmu agroķīmiskā kompleksa korporācijas plāno risināt sev raksturīgā veidā - nevis atzīstot, ka herbicīdizturīgi, transgēnie augi ved ekoloģiskā strupceļā un no to audzēšanas jāatsakās, priekšroku dodot dabīgām metodēm, bet ieviešot tirgū jaunas labības, kas tagad būs izturīgas ne vairs tikai pret vienu, bet uzreiz vairākiem herbicīdiem. Pirmie pieteikumi par divu herbicīdu izturīgām sojas un kukurūzas šķirnēm, kā arī atbilstošu pesticīdu maisījumu, kopā ar korporāciju algoto zinātnieku veiktiem pētījumiem, kuru rezultāti un secinājumi apliecina šo maisījumu lietošanas nekaitīgumu videi un cilvēku veselībai, jau ir iesniegti apstiprināšanai ASV Vides aizsardzības aģentūrā. Šīs iestādes ierēdņi, kā raksta wired.com, līdz ar Lauksaimniecības pārvaldi, sliecās atbalstīt jauno labības šķirņu nonākšanu tirgū. Sagatavošanas stadijā ir arī citi, līdzīgi pieteikumi.

Vides un veselības aizsardzības grupām, turpretī, līdz ar neatkarīgiem zinātniekiem ir cits viedoklis - tie uzskata, ka šāda rīcība tikai paplašinās nezāļu un herbicīdu "ieroču sacensību", novedot pie jaunu, nu jau pret vairākiem līdzekļiem izturīgu nezāļu parādīšanos, vienlaikus būtiski palielinot jau tā ar industriālām ķimikālijām pārpilnās ASV vides piesārņojumu, kas izraisīs jaunas ekoloģiskās katastrofas, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības problēmas. 

Lasīt tālāk ...

Monsanto ĢM soja, atšķirībā no konvenciāli un bioloģiski audzētās, satur raundapa atliekas un tai ir mazāka uzturvērtība

No visiem pasaulē audzētajiem kultūraugiem, vislielākais ģenētiski modificēto sējumu īpatsvars - šobrīd aptuveni 79% - ir sojai. Galvenie sojas ražotāji ir ASV (33%), Brazīlija (29%), Argentīna (19%), Ķīna (5%) un Indija (4%). Kopā 2011.g. pasaulē tika izaudzētas 251,5 miljoni tonnu sojas.

Sojas produkti, lai arī pašas pupiņas nepārstrādātā veidā tiek ēstas maz, kā zināms, mūsdienās atrodami teju it visur - sojas eļļa (parasti ražotāju sajaukta ar ĢM kukurūzas u.c. augu eļļām) tiek pievienota konditorejas izstrādājumiem, to izmanto margarīnu izgatavošanā, visa veida cepšanā, kā lēts gaļas "analogs" soja tiek iestrādāta desās, kas daļēji izgatavotas no gaļas, kura, savukārt, nākusi no lopiem un putniem, kuri uzbaroti, izmantojot soju saturošu kombinēto barību. Tāpat no sojas tiek izgatavots šokolādes, saldējumu un citu saldumu izgatavošanā plaši pielietotais emulgators lecitīns, kā arī citas pārtikas piedevas.

Ņemot vērā šo sojas "invāziju" cilvēku un dzīvnieku pārtikā, kā arī paturot prātā, ka ĢM kultūru audzēšanā izlietoto augu aizsardzības līdzekļu (parasti publicistikā vispārināti dēvētu par "pesticīdiem") daudzums nemitīgi pieaug, nevar nedomāt par sojas kvalitāti un tās produktu ietekmi uz veselību. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: glifosāta herbicīdi pat vidē sastopamās koncentrācijās ir toksiski dzīvniekiem un cilvēkiem. Nepieciešams pārskatīt pieļaujamās normas!

Raundapa (1), pasaulē visplašāk izmantotā, uz glifosāta bāzes izgatavotā herbicīda (GBH) lietošana nemitīgi pieaug. Galvenokārt tas notiek, gan paplašinoties ģenētiski modificētu (ĢM), raundapa izturīgu augu sējumu platībām (2010.g. tās sasniedza 90 000 000 ha), gan pieaugot pret šo herbicīdu rezistentu “supernezāļu” daudzumam. Ja 1996.g., atbilstoši ASV Vides aizsardzības aģentūras datiem, nozīmīgāko ĢM kultūru (kukurūzas, sojas un kokvilnas) audzētāji valstī izmantoja apm. nepilnus 7 tūkst. tonnu glifosāta (GBH aktīvā viela), tad 2012.g. šis apjoms bija pieaudzis līdz apm. 72 tūkstošiem tonnu. Savukārt, kā noskaidrots žurnālā “Environmental Sciences Europe” 2012.g. publicētā pētījumā, tikai tādēļ vien, lai panāktu reklāmās savulaik par “20. gs. izcilāko lauksaimniecības izgudrojumu” un “videi draudzīgu augu aizsardzības līdzekli” nosauktā raundapa iedarbību “supernezāļu” pārņemtos laukos, šis herbicīds katru gadu tiek izsmidzināts par aptuveni 25% vairāk. Līdztekus lauksaimniecībai GBH izmanto mežkopībā, dārzniecībā kā arī komunālajā saimniecībā, lai iznīcinātu nezāles skolu zaļajās zonās, parkos, gar ielām un citur. 

Lasīt tālāk ...

Konvencionālos sējumos atklāts nereģistrētu, eksperimentālu ĢM kviešu piesāņojums

Nolūkā ierobežot nekontrolētu ģenētiski modificēto augu izplatību, valstīs, kurās atļauta to audzēšana, noteikts, ka zemniekiem jāveido ĢM un konvencionālos/bioloģiskos sējumus atdalošas buferzonas. Eiropas Savienībā noteikto buferzonu platums, atkarībā no augu sugas, ir no 15 līdz 800 metriem (1). Turklāt vieniem un tiem pašiem augiem dažādās valstīs nereti ir noteikts krietni atšķirīgs buferzonas izmērs. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: ģenētiski modificētie laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas

Kā zināms katram patērētājam, kura vienīgais informācijas avots par atbilstošo produktu ir reklāma un lobētāju propaganda, viss, ko ražo un masveidā pārdod korporācijas ir pilnīgi drošs cilvēku veselībai un nekaitīgs dabai. Īpaši jau dārgie medikamenti, pesticīdi un ģenētiski modificētā pārtika. Tomēr ne visi zinātnieki tic šāda veida "glancētiem" stāstiņiem un veic neatkarīgus eksperimentus, kuru rezultāti to vai citu "ideālo produktu" ļoti bieži parāda pilnīgi pretējā gaismā. Tā tikko noticis arī saistībā ar ģenētiski modificētajiem lašiem, kuru apstiprināšana lietošanai uzturā tuvākajā laikā tiek sagaidīta ASV - jauns, britu izdevumā "Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences" publicēts kanādiešu biologu pētījums liecina, ka, pretēji izstrādātāju apgalvojumiem, ĢM laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas.

Lasīt tālāk ...

Grūtnieču un embriju asinīs atrod ģenētiski modificētas kukurūzas toksīnus un nezāļu indes atliekas

Īstermiņa peļņas gūšanas un pārtikas ražošanas monopolizācijas nolūkos ekoloģiski, bioloģiski un sociālekonomiski destruktīvas lauksaimniecības biotehnoloģijas agresīvi izplatošās korporācijas saņēmušas smagu triecienu - kanādiešu pētnieki grūtnieču un to augļu asinīs atklājuši ģenētiski modificētās kukurūzas toksīnu Cry1Ab un nezāļu indes atliekas. Atbilstoši korporāciju algoto zinātnieku un PR speciālistu līdzšinējiem izteikumiem šīs vielas tur nekādi nevarēja atrasties.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: Eiropas savienībā apstiprināti ĢMO izraisa toksicitātes pazīmes aknās un nierēs

Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) ietekme uz dzīvnieku un cilvēku veselību, kopš Latvijā atļauta to audzēšana, kļuvusi īpaši aktuāla arī mūsu sabiedrībā. Daudzi biologi, ģenētiķi un ekologi norāda uz ĢMO iespējamo apdraudējumu videi un cilvēku veselībai, kamēr transgēno augu sēklas ražojošās korporācijas, kā arī to lobiji varas gaiteņos un pētnieciskās laboratorijās apgalvo, ka bažām nav pamata un viss, kas nonāk tirgū nerada nekādu apdraudējumu patērētājam. Kā viena, tā otra puse savu argumentāciju pamato ar zinātniskiem pētījumiem.

Lasīt tālāk ...

Meksikā savvaļas kukurūzā atklāti modificēto celmu gēni

Ģenētiski modificētas kukurūzas gēni ir nonākuši Meksikas savvaļā, kur tie atklāti šī auga savvaļas šķirnēs, vēsta "New Scientist". Jauna metode, kas nosaka citu gēnu atrašanos organismos, ir arī izbeigusi ilgu strīdu par ģenētiski modificētiem produktiem.

Lasīt tālāk ...