Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fizika&Ķīmija

RTU pasniegtas izcilā ķīmiķa Paula Valdena piemiņas medaļas

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātē (MLĶF) 15. un 16. jūnijā norisinās izcilā latviešu izcelsmes ķīmiķa Paula Valdena (1863-1957) vārdā nosauktais 10. starptautiskais organiskās ķīmijas simpozijs. Tā laikā četriem ievērojamiem Latvijas ķīmiķiem tika pasniegtas P. Valdena piemiņas medaļas.

Lasīt tālāk ...

No dimanta kristāla izgatavots pasaulē mazākais radioaparāts

Tehnoloģiskās attīstības temps arvien biežāk liek pārvērtēt tādu apzīmējumu kā “portatīvs” nozīmi. Šo atziņu nule apstiprinājuši Harvardas universitātes (ASV) un “Element Six” centra (Lielbritānija) fiziķi, kuri, atskaņojot Ziemassvētku dziesmu, demonstrējuši sabiedrībai savu jaunāko sasniegumu: pasaulē mazāko, no dimanta kristāla izgatavotu radiouztvērēju. Ierīces fizikālās īpašības un lielā izturība nākotnē to varētu ļaut izmantot gan kvantu datoru būvniecībā, gan arī radiosakaru nodrošināšanai tādās skarbās vidēs kā, piemēram, atklātā kosmosā vai īpaši skābajā Venēras atmosfērā.

Raksts par uztvērēju, tā izgatavošanā izmantotajām teholoģijām un darbības principiem publicēts izdevumā “Physical Review Applied”. 

Lasīt tālāk ...

Cik ilgā laikā var izkrist cauri Zemeslodei?

Iztēlojies, ka izroc tuneli caur Zemes centru cauri visai planētai, ielec tajā un ļauj gravitācijai virzīt tevi cauri. Cik ilgs laiks paietu, kamēr tu izkristu cauri? Kamēr sasniegtu otru planētas pusi? Gadu desmitiem ilgi fizikas studenti uzdevumos ir mēģinājuši aprēķināt laiku, kas paietu ceļā un viņiem mācīts, ka pareizā atbilde ir 42 minūtes. Izrādās, ka patiesībā izkrist cauri Zemei varētu ātrāk.

Lasīt tālāk ...

Diatomu čaula - visizturīgākais dabīgais biomateriāls

Kramaļģes jeb diatomas ir saldūdeņos un jūrās plaši izplatīta aļģu grupa. No citām aļģēm šos, lielākoties mikroskopiskos vienšūnas dzīvniekus, atšķir izturīgs, divpusējs, saplacināta cilindra vai līdzīgas formas silīcija dioksīda apvalks. Tagad noskaidrots, ka diatomu čaulu spiedes stiprība - spēks, kuru jāpieliek, lai struktūra deformētos, dalīts ar vielas blīvumu - ir vislielākā no zināmajiem dabīgajiem biomateriāliem.

Lasīt tālāk ...

Virsjakas no zirnekļu zīda: realitāte jau šogad

Fizikāli mehāniskās zirnekļu austo zīda šķiedru īpašības, līdzās īpašajai konstrukcijai, ir divi iemesli, kas zirnekļu tīklus padara tik izturīgus. Izturīgāks par kevlaru, stiprs kā tērauds, vieglāks par oglekļa šķiedru un neiedomājami elastīgs (bez bojājumiem var tikt izstiepts par 40% no sākotnējā garuma) – zirnekļu zīds patiešām ir apbrīnas vērts materiāls, par kura komerciālo un industriālo potenciālu, ja vien to varētu iegūt masveida ražošanai vajadzīgos apjomos, šaubu nav – materiālu būtu iespējams izmantot visdažādāko lietu izgatavošanā, kur svarīga ir izturība un vieglums, sākot ar ķirurģiskajiem materiāliem un automašīnu detaļām un beidzot ar bruņuvestēm, izpletņiem... Par panākumiem šajā virzienā tagad paziņojuši japāņu zinātnieki, kuru uzņēmums sola, ka jau šogad, 2016.gadā, no sintētiskā zirnekļu zīda sāks ražot Arktiskām temperatūrām piemērotas virsjakas.

Lasīt tālāk ...

Atklājumi (fizika): dabīgā radioaktivitāte

1896.g. 2.martā franču fiziķis Antuāns Anrī Bekerels (Antoine Henri Becquerel, 15.12.1852. – 25.08.1908.) iesniedza ziņojumu Francijas Zinātņu akadēmijai par urāna sāļu dabīgās radioaktivitātes atklāšanu. 

Lasīt tālāk ...

Izgatavots materiāls, kas varētu ļaut cilvēkiem elpot zem ūdens

Iespējams, jau tuvākajā nākotnē elpošana zem ūdens bez milzu skābekļa balona vairs nebūs tikai zinātniskā fantastika - izmantojot speciāli sintezētus, kristāliskus materiālus, Dienviddānijas universitātes zinātnieki izgatavojuši vielu ar īpaši augstu skābekļa absorbcijas un uzglabāšanas spēju. Šī viela skābekli spēj uzsūkt tik efektīvi, ka viens spainis jaunizveidotās vielas būtu pietiekams daudzums, lai uzkrātu visu telpas skābekli. Materiālam piemīt arī spēja atbrīvot uzkrāto skābekli, kad nepieciešams. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Chemical Science”.

Lasīt tālāk ...

Izstrādā īpaši izturīgu materiālu, izmantojot fraktāļveida bišu šūnu formas struktūras

Sešstūrainas, bišu šūnām līdzīgas struktūras atrodamas daudzos bioloģiskajos materiālos. Tagad, kombinējot bišu šūnu struktūru rakstus, Lielbritānijas, ASV un Francijas zinātniekiem izdevies izgatavot īpaši izturīgu un vieglu materiālu, kuram potenciālo pielietojumu varētu atrast visdažādākajās nozarēs, sākot ar medicīnu un beidzot ar kosmiskajām tehnoloģijām un aparātiem.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki noskaidrojuši - flourīds tavā zobu pastā radies uz kādas zvaigznes pirms miljardiem gadu

Zviedru zinātnieki noskaidrojuši, ka fluors, kura savienojumi tiek izmantoti zobu pastu, košļājamo gumiju un citu ikdienas preču ražošanā, visticamāk veidojies pirms vairākiem miljardiem gadu uz Saules tipa (galvenās secības) zvaigznēm.

Lasīt tālāk ...

Kas ir „liekā sekunde”?

Starptautiskās institūcijas ir nolēmušas, ka arī šogad pasaulē universāli koordinētajam laikam netiks pievienota klāt tā dēvētā „liekā” sekunde, kas rodas, ņemot vērā Zemes griešanās ātruma nevienmērīgumu. Kā skaidro VAS „Elektronisko sakari” tehniskais direktors Māris Aleksandrovs, neatbilstība laikā rodas, jo Zemes griešanās ātrums nesakrīt ar atomu etalonu laiku (TAI), līdz ar to ir nepieciešams to kompensēt, atbilstoši pievienojot vai atņemot lieko sekundi. Pretējā gadījumā universāli koordinētais laiks (UTC) nesakritīs ar Saules laiku (UT1). Aprēķināts, ka 600 gadu laikā laika nobīde varētu sasniegt pat stundu.

Lasīt tālāk ...