Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atrasts pirmais fosilais zobenzobu tīģera pēdas nospiedums

Paleontologiem labi pazīstama, slavena kvartāra perioda[1] fosiliju atradne Argentīnā no jauna iepriecinājusi pētniekus un dabas vēstures entuziastus  kā vēstī sciencemag.org, netālu no Miramaras, pilsētas Atlantijas okeāna piekrastē, zinātniekiem izdevies uziet pirmo pasaulē zināmo pārakmeņojušos izmirušā kaķveidīgā plēsoņas, zobenzobu tīģera[2] pēdas nospiedumu.

Pavisam pagājušā, 2015.g., tikuši atrasti četri pēdu nospiedumi, viens no kuriem izmērā sasniedz 19,2 cm platumu, kas līdzinās attālumam no pieauguša cilvēka izstiepta rādītājpirksta līdz īkšķa galam. Vietā, kur pirms apmēram 50,000 gadiem savās gaitās bija devies toreizējās Dienvidamerikas zvēru karalis, šodien pret krastu sitas okeāna viļņi, taču toreiz, pēdējā ledus laikmeta vidū, kad ūdens līmenis pasaules jūrās bija ievērojami zemāks, šis apvidus atradās vairāku kilometru attālumā no piekrastes.

Kā pētnieki, ziņojot par atklājumu Argentīnas Mugurkaulnieku paleontoloģijas apvienības sanāksmē, pastāstīja pagājušajā mēnesī, atrastās fosilā kaķveidīgā pēdas iespējams pieder S. populator, lielākajai smilodonu[3] ģints sugai, kura izmēros bija par apmēram 20% masīvāka nekā Bengālijas tīģeris, mūsdienās dzīvojošais lielākais kaķu dzimtas dzīvnieks. Tomēr precīzi noteikt sugu pēc pēdām nav iespējams, tāpēc, atbilstoši paleontoloģijas zinātnē iedibinātai tradīcijai, pēdām tiks dots speciāls nosaukums, kas iespējams būs Smilodonichnum miramarensis, ko aptuveni varētu tulkot kā "Miramaras smilodona pēdas".

Augšējais attēls: Viens no Miramaras zobenzobu tīģera fosilajiem pēdu nospiedumiem. Autors: Daniel Boh/Museo Municipal de Miramar. Publicitātes foto.

Piezīmes:

1. Kvartārs ir kainozoja ēras jaunākais periods ģeoloģiskajā laika skalā. Tas sākās, neogēna periodam beidzoties, pirms 2,588 ± 0,005 miljoniem gadu, un turpinās līdz pat mūsdienām. Kvartāra periodu sīkāk iedala pleistocēna un holocēna epohās. Atsevišķi zinātnieki ierosina izdalīt vēl trešo epohu  antropocēnu, kam raksturīga pastiprināta cilvēka darbības ietekme uz ekosistēmu, kā rezultātā izmirušas vairākas augu un dzīvnieku sugas, mainīts reljefs utt.

Relatīvi īsais kvartāra periods sakrīt ar jaunākā ledus laikmeta sākumu. Tā laikā notika strauja cilvēku evolūcija un migrācija uz visiem Zemes kontinentiem.

2. Lai arī populārās publikācijās pazīstami kā "zobenzobu tīģeri", šie dzīvnieki nebija tuvi mūsdienu tīģeru (panteru apakšdzimta) radinieki. Tie pieder izmirušai kaķu dzimtas zobenzobu kaķveidīgo apakšdzimtai (Machairodontinae).

3. Smilodonu ģintī ietilpa vairākās sugās, no kurām starptautiski atzītas šobrīd ir trīs: S. gracilis, S. fatalis un S. populator. Smilodoni (2,5 milj.g.p.m.  10,000 g.p.m.), plato ilkņu formas pēc saukti arī par dunč-zobjiem, vēlajā pleistocēnā dzīvoja Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, kamēr to radinieki ar mazākiem un šaurākiem ilkņiem  skimitar-zobji (Skimitars, angļu "scimitar" - līks austrumnieku zobens), homotēri (Homotherium), mitinājas galvenokārt Vecajā pasaulē. Lielākā smilodonu fosiliju kolekcija pasaulē (desmitiem tūkstošu S. fatalis kaulu) ir iegūta pazīstamajās Darvas dīķu fosiliju atradnēs (Rancho La Brea Tar Pits) pie Losandželosas, ASV.

Avoti:

sciencemag.org
insidetheworld.org
lv.wikipedia.org/wiki/Kvart%C4%81rs
en.wikipedia.org/wiki/La_Brea_Tar_Pits
en.wikipedia.org/wiki/Machairodontinae
en.wikipedia.org/wiki/Smilodontini

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.