Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Veselība&Medicīna

Zinātnieki atklāj, ka hipotalāma šūnas ietekmē novecošanās procesus

Zinātnieki no Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) atklājuši, ka cilmes šūnas smadzeņu hipotalāmā ietekmē to, cik ātri ķermenī notiek novecošanās procesi. Jaunais atklājums ir būtisks, meklējot stratēģijas cīņai ar vecuma radītām saslimšanām. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”. 

Lasīt tālāk ...

Paleolīta zobārsti izņēma kariesa bojātos audus un plombēja ar asfaltu

Vēl tikai pirms dažiem gadiem senākās liecības par invazīvo zobārstniecību – mehānisku, terapeitiska nolūka izmaiņu veikšanu dzīva cilvēka zobu audos – bija attiecināmas uz agro neolītu. 2006.g. žurnāls "Nature" publicēja rakstu par mūsdienu Pakistānā atrodošās Megāras apmetnes senāko iedzīvotāju (7500.–5500.g.pmē.) kapulauka izpētē iegūtiem mutes veselības datiem. Tie liecināja, ka pirmshārapas laika Indas ielejas iedzīvotāju vidū, kuri vieni no pirmajiem reģionā sāka nodarboties ar lauksaimniecību, bija izplatīts ne tikai kariess, bet pastāvēja arī salīdzinoši attīstītas metodes tā radīto komplikāciju sāpju mazināšanai. Kariesa bojāto zobu audu izņemšanai Megārā izmantoja loka urbjus un citus instrumentus. Vienam no attiecīgajā kapulaukā identificētajiem 11 indivīdiem ar dentālas manipulācijas pēdām bija urbti trīs zobi, bet kādam citam megārietim viens zobs ticis ārstēts atkārtoti.

Taču tagad zobārstniecības pirmsākumi atbīdīti vēl senākā pagātnē – vēlajā paleolītā. To apliecina divās atsevišķās Ziemeļitālijas senvietās, Villabrunā un Fredianā atrastie zobi, kuros redzamas mērķtiecīgu mehānisku manipulāciju pēdas. Šie atradumi gan ilustrē cilvēku mutes veselības pasliktināšanos saistībā ar pakāpenisku savvaļas graudaugu iekļaušanu mednieku-vācēju sabiedrību uzturā, gan arī norāda uz vienlaicīgi iesāktiem meklējumiem rast līdzekļus radušās problēmas risināšanā.

Lasīt tālāk ...

Kā novecot skaisti: LZA aicina uz priekšlasījumiem par gerontoloģijas aktualitātēm Latvijas zinātnē

LZA Ķīmijas, bioloģijas un medicīnas zinātņu nodaļa ceturtdien, 2017.gada 15. jūnijā plkst. 15.00 (LZA sēžu zālē, 2.stāvā) aicina uz kārtējo zinātnes popularizēšanas pasākumu. Tēma - NOVECOŠANA: AR TO SAISTĪTĀS SLIMĪBAS, PROBLĒMAS, RISINĀJUMI.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki atklāj jaunu plaušu funkciju: asiņu ražošana

Pētot peļu plaušas ar videomikroskopijas metodi, Kalifornijas Universitātes (ASV) zinātnieki atklājuši, ka plaušas spēlē nozīmīgu, iepriekš neapzinātu lomu asiņu ražošanā. Pētnieki atklāja, ka peļu plaušas saražo vairāk nekā pusi trombocītu – asins plātnītes, kas dzīvniekiem nodrošina asins sarecēšanu traumu gadījumos.

Lasīt tālāk ...

Visiem zilacainajiem cilvēkiem bijis viens kopīgs sencis

Vai zināji, ka pilnīgi visiem cilvēkiem ar zilu acu krāsu bijis viens kopīgs sencis? Zilacaino cilvēku kopējais priekštecis uz Zemes mitinājies pirms 7000-10,000 gadiem, kad, pēc Kopenhāgenas universitātes (Dānija) zinātnieku izpētes datiem, notikusi ģenētiskā mutācija, kuras rezultātā radās zila acu krāsa.   

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pēta, kādu efektu uz veselību atstāj modīgais "gluten-free" uzturs

Aizvien biežāk veikalu plauktos pamanām produktus, kas marķēti ar zīmi “Nesatur glutēnu” (kas ir interesanti – reizēm šāds uzraksts novērojams arī uz tādu produktu iepakojuma, kuros glutēna sastopamība patiešām būtu liels pārsteigums). Par to runā virtuvēs, saviesīgos pasākumos, interneta dzīlēs un sieviešu žurnālos – tā ir gluten-free jeb bezglutēna uztura “mānija”, kas savu uzvaras gājienu pasaulē sāka pirms vairākiem gadiem, sasniedzot arī Latvijas iedzīvotāju ausis un prātus. 

Lasīt tālāk ...

Kāpēc vecumdienās ievainojumi dzīst lēnāk?

Jo cilvēks vecāks, jo ievainojumi dzīst ilgāk. Tā ir sakarība, kas dokumentēta jau kopš Pirmā pasaules kara laikiem, kad mediķi novēroja, ka gados vecākajiem karavīriem ievainojumi dzīst krietni lēnāk, nekā jaunajiem kareivjiem. Tomēr jautājums, kādas izmaiņas novecojot notiek ķermeņa pašdziedināšanās spējās, līdz pat mūsdienām bija palicis neizskaidroto cilvēka ķermeņa fenomenu sarakstā.

Rokfellera universitātes (ASV) zinātnieku veiktie pētījumi par molekulārajām izmaiņām dažāda vecuma peļu ādā šajā jautājumā ieviesuši lielāku skaidrību. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Cell”. 

Lasīt tālāk ...

Pētījums: mātes pienā esošs proteīns par 50% samazina intrahospitālo infekciju risku zīdaiņiem

Slimnīcā iegūtās jeb tā sauktās nozokomiālās (no grieķu “nosos” – slimība + “komeion” – saņemot aprūpi) vai intrahospitālās infekcijas un ar tām tieši saistītā patogēnu antibaktericīdā rezistence, kas rodas plašās antibiotiku lietošanas rezultātā ir viena no būtiskākajām mūsdienu veselības aprūpes problēmām. Šīs saslimšanas paildzina ārstēšanās laiku, būtiski palielina izmaksas un var izraisīt pacienta dzīves kvalitātes kritumu, radīt citus zaudējumus. Tiek lēsts, ka Eiropā 3.5% līdz 14.8% (vidēji 7.1%) hospitalizēto pacientu tiek diagnosticēta nozokomiālā infekcija (NI). Visbiežāk tiek diagnosticētas urīnceļu un elpošanas ceļu infekcijas. Visaugstākais saslimšanas risks pastāv reanimācijas, intensīvās terapijas un ķirurģijas pacientiem. Savukārt, sadalot pacientus pa vecuma grupām, vieni no apdraudētākajiem ir priekšlaicīgi dzimušie un nepietiekama svara (<1500g) zīdaiņi – neonatālās aprūpes nodaļās ar NI pasaulē saslimst līdz pat 40% bērnu. Šo saslimušo bērnu vidū ļoti augsts ir arī mirstības rādītājs – līdz pat 25% un vairāk.

Lasīt tālāk ...

Cilvēka mūža maksimālajam ilgumam ir ierobežojums – 125 gadi

Cilvēku maksimālais mūža ilgums nevar augt bezgalīgi, un tam ir konkrēti limiti, apgalvo zinātnieki.

Jaunā pētījumā Alberta Einšteina Medicīnas koledžas (ASV) zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka varētu eksistēt konkrēts cilvēka maksimālais mūža ilgums, kuru mēs nespēsim pārkāpt, neskatoties uz to, kādu līmeni sasniegs medicīna.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Nature”.  

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki pierāda, ka “5 sekunžu likums” ir mīts

Teju katrs kaut reizi dzīvē ir dzirdējis par tā dēvēto “5 sekunžu likumu” – ja nokritušu ēdienu no zemes pacel 5 sekunžu laikā, to drīkst turpināt ēst, jo baktērijas vēl nav paspējušas pieķerties. Zinātnieki pierādījuši, ka tas ir mīts, un baktērijas uz ēdiena var nonākt neatkarīgi no tā, cik ātri tas tiek pacelts.

Lasīt tālāk ...