Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zinātnieki secina: skriešanas amatieris, iespējams, varētu “noskriet” varenos T.Rex

Filmās tiranozauri tiek attēloti kā ātri skrienoši milzeņi, no kuriem paglābties var izdoties tikai lielas veiksmes gadījumā. Par tiranozauru izmēru filmas nemelo – tie patiešām bija vieni no lielākajiem gaļēdājiem, un to garums sasniedza pat 13 m. Tomēr izrādās, ka tiranozauri nemaz tik ātri nepārvietojās. Paleontologi izpētījuši, ka tiranozauru pārvietošanās ātrums, iespējams, nepārsniedza 8 km/h – ātrumu, kādā lēnā skrējienā pārvietojas skriešanas amatieris vai pat pieredzējušāks nūjotājs. 

Atklājumu zinātniekiem izdevies veikt, pateicoties retam atradumam – Tyrannosaurus rex jeb T.Rex pēdu nospiedumiem. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Cretaceous Research”.
Fosilizēti tiranozauru pēdu nospiedumi ir liels retums pat tajās vietās, kur atrastas daudzas šo seno plēsoņu fosilijas, – pēdu nospiedumu pārakmeņošanās, to gaistošā rakstura dēļ var notikt tikai īpašu apstākļu sakritības rezultātā.

Tomēr pēdu nospiedumi ir nozīmīgi izpratnes veidošanā par dinozauru pasauli. Piemēram, individuālus pēdu nospiedumus, kas saglabājušies labā kvalitātē var izmantot, lai identificētu to īpašnieku izmēru un sugu. Vēl retāk sastopamās pēdu nospiedumu kopas (secīgus pēdu nospiedumus) parāda arī to, kā un cik ātri dzīvnieks pārvietojies.

Fosilizētā 3 pēdu nospiedumu sērija, kas ļāva veikt šo atklājumu, atrasta Vaiomingas pavalstī ASV. Pēc pirmās pēdas redzams, ka 3 tās pirksti ir vērsti uz priekšu, bet viens, īkšķim līdzīgs pirksts – uz aizmuguri. Tas liecina, ka šis dzīvnieks ir teropods-gaļēdājs. Vienīgie teropodi, kuri attiecīgajā laikā dzīvoja šajā reģionā un kuru pēdas varēja atstāt 47 cm platus nospiedumus, ir varenie tiranozauri T.Rex.

Ja pēdu nospiedumi pieder T.Rex sugas pārstāvim, tas bijis pusaugu vecumā. Otra iespēja ir, ka pēdas pieder mazākam teropodam Nanotyrannus lancensis. Tiesa gan, pēc daudzu paleontologu uzskatiem Nanotyrannus lancensis ir tikai nenobriedis T.Rex, nevis atsevišķa dinozauru suga, un pagaidām izdevies atrast tikai 2-3 potenciālās Nanotyrannus lancensis fosilijas, tādēļ zinātnieki par šīs sugas eksistenci vēl nav droši un par ticamāku versiju uzskata pusaugu T.Rex.

Lai noteiktu, cik ātri pēdu nospiedumu īpašnieks ir kustējies, Albertas universitātes (Kanāda) zinātnieki veica aprēķinus par to, cik augstu no zemes atradušies dinozaura gurni, ņemot vērā pēdu izmēru. Izmantojot divas paleontoloģijā plaši pielietotas formulas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka dzīvnieka gurnu augstums bijis 156 cm - 207 cm. Pēc tam zinātnieki izmērīja attālumu starp pēdu nospiedumiem un pēc vienādojuma, kas balstīts uz plašiem divkājaino dzīvnieku pārvietošanās novērojumiem, noteica dinozaura pārvietošanās ātrumu.

Veiktie aprēķini liecināja, ka pēdu nospiedumu īpašnieks pārvietojies ar ātrumu 4,5-8 km/h. Tomēr jāņem vērā, ka iegūtie rezultāti neliecina, ka dinozaurs nav spējis pārvietoties ātrāk, jo atrastie pēdu nospiedumi ir liecība tikai par vienu konkrētu dinozaura pārvietošanās gadījumu, kurā, iespējams, dzīvnieks nebija sasniedzis savu lielāko ātrumu. Par to, ka 4,5-8 km/h varētu nebūt T.Rex ātruma augstākā robeža liecina arī tas, ka nogulumi, kuros vislabāk saglabājas pēdu nospiedumi, parasti ir mitri un slideni – tātad ne pati piemērotākā virsma ātram skrējienam. Pētījuma autori norādījuši, ka tikmēr, kamēr nav izdevies atrast neapšaubāmi skrienoša tiranozaura pēdu nospiedumus, mēs nevaram būt droši par tā maksimālo ātrumu.

Agrāki pētījumi, kuros zinātnieki pētījuši atsevišķus pēdu nospiedumus, lai noteiktu tiranozauru pārvietošanās ātrumu, liecināja, ka tie varēja sasniegt 11 km/h ātrumu (tomēr, tā kā šajos pētījumos vērtēti tikai individuāli pēdu nospiedumi, rezultāti var būt krietni neprecīzāki), taču arī tas ir ātrums, ko mierīgi var pārspēt arī skrējējs-amatieris.

“Ja vestu pastaigā pusaugu tiranozauru, tu pārvietotos vieglā pastaigas solī, bet ja pieaugušu dinozauru – vieglā riksītī,” rezultātus komentējis viens no pētījuma autoriem, Ričards Makkrejs (Richard McCrea).

Avots:

sciencemag.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.