Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Cik ilgi dinozauru mazuļi atradās olās?

Cilvēkiem grūtniecība ilgst 9 mēnešus. Zilo vaļu mazuļi mātes vēderā pavada 11 mēnešus. Strausa mazulis no olas izšķiļas pēc 42 dienām. Bet cik ilgi olas inkubēja teiksmām apvītie dinozauri?

Zinātnieku komandai Floridas štata universitātes (ASV) bioloģijas profesora Gregorija Eriksona (Gregory Erickson) vadībā izdevies atrisināt šo sarežģīto aizvēstures mīklu.

“Daži no lielākajiem dinozauru noslēpumiem ir saistīti tieši ar embrioloģiju – par to mēs nezinām praktiski neko,” norādījis Eriksons, “vai dinozauru olas inkubējās lēni kā viņu reptiļu radiniekiem – krokodiliem un ķirzakām? Vai strauji kā putniem?”

Pirmo reizi ideja par to, ka dinozauri bijuši reptiļi, kas dējuši olas, parādījās Lielbritānijā 19.gadsimta 20.gados, bet pirmās dinozauru olu fosilijas tika atrastas 1859.gadā Francijā (tiesa, sākotnēji tās kļūdaini tika uzskatītas par milzu putnu olām). Kopš 19.gadsimta arheoloģiskajos izrakumos atrastas daudzas dinozauru ligzdošanas vietas un olu fosilijas, taču tikai retās no tām saglabājušās dinozauru embriju paliekas.

Zinātnieki ilgi uzskatīja, ka dinozauriem inkubācijas periods varētu būt līdzīgs kā putniem – 11-85 dienas (perēšanas ilgums atkarīgs no sugas). Reptiļiem tāda paša izmēra olas attīstās divreiz ilgāk – no dažām nedēļām līdz pat vairākiem mēnešiem.

Ņemot vērā dinozauru olu lielo izmēru (aptuveni 4 kg, volejbola bumbas izmērā), zinātnieki pieņēma, ka tās attīstījušās ātri, un ka putni īso perēšanas laiku visticamāk mantojuši no dinozauriem.

Pētnieki no Floridas štata universitātes sadarbībā ar Kalgari universitātes (Kanāda) un Amerikāņu Dabas vēstures muzeja (ASV) zinātniekiem nolēma šos teorētiskos pieņēmumus pārbaudīt.

Pētījumam zinātnieki izmantoja dinozauru embriju fosilijas. Tā rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”.

“Laiks, kas tiek pavadīts olā, ir ļoti nozīmīga attīstības daļa, tomēr šī agrākā augšanas fāze ir maz izzināta, jo dinozauru embriju fosilijas ir rets atradums.
Embriju fosilijas var mums atklāt, kā dinozauri attīstījās un kā auga pašos dzīves pirmsākumos, un, vai tie šai ziņā vairāk līdzinājās putniem vai reptiļiem,” pastāstījusi viena no pētījuma autorēm Darla Zeļeņicka (Darla Zelenitsky) no Kalgari universitātes.

Pētījumā tika izmantotas divu veidu dinozauru embriju fosilijas. Vienas no fosilijām piederēja Protoceraptus – aitas izmēra zālēdājam, kura embriju fosilijas atrastas Mongolijā, Gobi tuksnesī. Protoceraptus olas bija diezgan mazas, un tās svēra vien 194 gramus.

Otra veida embriju fosilijas piederēja milzīgajiem Hypacrosaurus (pieaugušu Hypacrosaurus garums sasniedza aptuveni 9 m un tie arī bija augēdāji), kuru vairāk nekā 4 kg smagās olas atrastas Albertā, Kanādā.

Kad embriju fosilijas bija izraudzītas, Eriksons kopā ar komandu izpētīja embrionālos žokļus, izmantojot datortomogrāfijas metodi, lai vizualizētu zobu veidošanos. Tad viņi no fosilijām izņēma dažus atsevišķus zobus tālākai mikroskopiskai izpētei.

Zinātnieku mērķis bija izpētīt zobu augšanas līnijas, lai saprastu, cik ilgu laiku embriji pavadījuši olās.

“Zobu augšanas līnijas ir savā ziņā līdzīgas koku gadskārtu gredzeniem, tikai, atšķirībā no gadskārtu gredzeniem, zobu augšanas līnijas rodas katru dienu. Tās ir iespējams saskaitīt, lai saprastu, cik ilgu laiku katrs dinozaurs bija pavadījis olā,” paskaidrojis Eriksons.

Zobu augšanas līniju izpēte liecināja, ka nelielie Protoceraptus embriji olā bija pavadījuši aptuveni 3 mēnešus, bet krietni lielākie Hypacrosaurus – 6 mēnešus. Tātad dinozauru inkubācijas periods ir līdzīgāks reptiļiem, nevis putniem.

Tomēr tas nav vienīgais secinājums, ko zinātniekiem ļāva izdarīt jaunais atklājums.

Dažas teorijas vēsta, ka atsevišķas dinozauru sugas olas dēja vēl tālākos ziemeļu platuma grādos par mūsdienu Kanādu un pēc tam vasaras laikā migrēja uz Arktiku (Sk.: “Atklāta aiz polārā loka mitinājusies dinozauru suga”, atklajumi.lv, 17.10.2015.).

Atklājums par dinozauru olu ilgo inkubācijas periodu šo teoriju liek apšaubīt, jo atklātais olu šķilšanās ilgums ir pretrunā ar migrācijai nepieciešamo laiku.
Tomēr interesantākā papildinformācija, ko sniedz zinātnieku pētījums par dinozauru olu inkubācijas perioda ilgumu, ir saistīta ar dinozauru izmiršanu.

“Mūsuprāt, atklājumam ir nozīme izpratnē par to, kādēļ dinozauri krīta perioda beigās izmira, bet putni, zīdītāji un citi reptiļi izdzīvoja,” norādījis Eriksons.

Lai sasniegtu pieauguša indivīda izmēru, dinozauriem bija nepieciešami ievērojami resursi, un pieaugšana aizņēma vismaz gadu. Papildus tam dinozauriem bija arī ilgs olu inkubācijas laiks. Ilga olu inkubācija ir riskanta gan mazuļiem, gan viņu vecākiem, ko atdraud gan plēsēji, gan bads, gan citi vides riska faktori. Tā ir pavisam nepatīkama faktoru kombinācija, salīdzinot ar citiem dzīvniekiem, kas pārdzīvoja masveida izmiršanu krīta perioda beigās.

Ilgais olu inkubācijas periods noteikti nebija vienīgais faktors, kas noveda pie dinozauru izmiršanas, taču tas ļoti iespējams bija viens no faktoriem, kuru kombinācijas rezultātā dinozauri nepārdzīvoja izmiršanu krīta perioda beigās.

Avoti:

newswise.com
https://en.wikipedia.org/wiki/Dinosaur_egg

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.