Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Enerģija

Modris Purmalis. Degšanas komponentu pirmapstrāde jonizatorā

Šajā darbā apskatīti degšanas komponentu gaisa, gāzes un gaisa-gāzes degmaisījuma pirmapstrāde jonizatorā pirms sadedzināšanas laboratorijas iekārtā LK4 [1, zīm.1] un aprakstīti 3 pirmapstrādes varianti:

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Elektriskā lauka pielietošana degšanas intensifikācijai. Lauka elektrods ūdens apkures katlā PK-1,6

2. Rūpnieciskie eksperimenti ar katlu PK-1,6

Laboratorijas eksperimenti, kas aprakstīti darbā [1], kur deglis tika izmantots kā elektrods, lai radītu ārējo elektrisko lauku (ĀEL, lauks) liesmā starp degli un sildvirsmu (masu) kā arī darbā
[2] aprakstītie eksperimenti, kuros izmantoja atsevišķu lauka elektrodu, tika ņemti vērā rūpnieciskajos eksperimentos ar katlu PK-1,6 , kura nominālā jauda ir 1,6 Gcal/h (1,86 MW).

Kurināmais: krāšņu un dīzeļdegviela, izstrādata motoreļļa ar aprēķinu siltumspēju Qz, attiecīgi 42,79 ; 42,62 un 41,36 MJ/kg.

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Elektriskā lauka pielietošana degšanas intensifikācijai. Laboratorijas iekārta LK4

1. Laboratorijas eksperimenti ar iekārtu LK4

Elektriskā lauka pielietošanai degšanas intensifikācijai laboratorijas eksperimentiem tika izmantota iekārta, kuras shēma parādīta zīm.1. Veiktie laboratorijas eksperimenti:

1. Ārējā elektriskā lauka (ĀEL,lauka) uzlikšana liesmai ar speciālu elektrodu;
2. Tas pats, izmantojot degli kā elektrodu, skat.arī [1];
3. Gaisa apstrāde jonizatorā pirms degšanas.

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Degšanas intensifikācija ūdens apkures katlā PK-1,6

Laboratorijas eksperimenti, kas aprakstīti darbā [1], kur deglis tika izmantots kā elektrods, lai radītu ārējo elektrisko lauku (ĀEL, lauks) liesmā starp degli un sildvirsmu (masu), tika ņemti vērā rūpnieciskajos eksperimentos ar katlu PK-1,6, kura nominālā jauda ir 1,6 Gcal/h (1,86MW). Kurināmais: krāšņu un dīzeļdegviela, izstrādata motoreļļa ar aprēķinu siltumspēju Qz, attiecīgi 42,79; 42,62 un 41,36 MJ/kg.

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Elektriskā lauka ietekme uz liesmas siltuma atdevi sildvirsmai

Iepriekšējā rakstā [1] parādīts,ka ārējais elektriskais lauks (ĀEL, lauks) paātrina šķidrumu iztvaikošanu vairākas reizes. Tas ir viens no iemesliem, kapēc paātrinās šķidras degvielas sadegšana ĀEL ietekmē, piemēram benzīna sadegšanas ilgums samazinās par 68-78% atkarībā no elektrodu polaritātes un veida [2].

Tāpat petrolejas, etilspirta un acetona sadegšanas ilgums gaisā, kas apstrādāts jonizatorā samazinās par 4-39% atkarībā no degvielas, lauka intensitates E un strāvas I jonizatorā [3].

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Iztvaikošanas un žāvēšanas intensifikācija bez siltuma pievadīšanas

Šajā darbā aprakstīti eksperimenti ar elektriskā lauka un jonizēta gaisa pielietošanu iztvaikošanas un žāvēšanas procesos, lai intensificētu to norisi bez materiāla karsēšanas un siltā gaisa izmantošanas. Parādīta arī šo paņēmienu energoefektivitāte.

Lasīt tālāk ...

Nīderlandē elektrovilcienus sāk darbināt, izmantojot tikai vēja enerģiju

Nīderlandē šī gada janvārī izdevies izpildīt vienu no uzstādītajiem ilgtspējas mērķiem – sākot ar 2017.gada 1.janvāri, visi valsts elektrovilcieni tiek darbināti, izmantojot vēja enerģiju.

Lasīt tālāk ...

Modris Purmalis. Siltumapgādes katlu jaudas palielināšana un kaitīgo izmešu samazināšana, pielietojot elektrisko lauku

Kā zināms, ārējais elektriskais lauks (ĀEL) ietekmē liesmu, izmainot siltuma ģeneratora ražību un kaitīgo izmešu koncentrāciju dūmgāzēs. Darbā apskatīti
tvaika katla DE-25-14 izmēģinājumu rezultāti, kuros katla lietderības koeficients (KLK) pieaug maksimāli par 6,87%, vienlaicīgi samazinoties gāzes patēriņam uz 1MWh par 8,15% , NOx un CO izmešiem attiecīgi par 4,4 un 24,5%%.

Lasīt tālāk ...

Černobiļas slēgto zonu varētu pārvērst par vienu no lielākajām Saules enerģijas ražotnēm

Černobiļa kopš kodolkatastrofas 1986.gadā ir kļuvusi par slēgtu un pamestu spoku pilsētu. Tas pats noticis arī ar apkārtējām teritorijām un ciemiem. Lai gan laika gaitā, radioaktīvajiem elementiem sabrūkot, radiācijas piesārņojums ir mazinājies, tas joprojām ir pārāk augsts, lai teritorija atkal varētu kļūt par pilnvērtīgu apdzīvotu vietu.

Ko iesākt ar šo 1000 km2 lielo slēgto zonu?

Ukrainas valdība ir izteikusi priekšlikumu, ka slēgtajā Černobiļas zonā būtu iespējams izveidot vienu no lielākajiem Saules paneļu parkiem pasaulē. Šāda izmēra Saules paneļu parks varētu saražot gandrīz trešo daļu no enerģijas daudzuma, ko pirms 30 gadiem spēja saražot vēlāk avarējušais kodolreaktors savos ziedu laikos. 

Lasīt tālāk ...

Portugāle uzstāda jaunu rekordu, 4 dienas izmantojot tikai atjaunojamo enerģiju

Pēdējo gadu laikā pasaulē aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta ilgtspējīgas attīstības jautājumiem. Viena no aktuālākajām ilgtspējas dimensijām, par ko tiek spriests visā pasaulē, ir atjaunojamā enerģija un energoresursi jeb enerģijas avoti, kas atjaunojas un nav izsmeļami.

Pavisam nesen Portugāle uzstādījusi vēsturisku Eiropas ilgtspējas nozares rekordu, 107 stundas jeb 4 dienas pēc kārtas izmantojot tikai un vienīgi atjaunojamos energoresursus. Rekords uzstādīts laika posmā no 7.maija līdz 11.maijam. 

Lasīt tālāk ...