Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Panamas kanāla paplašināšanas laikā atrod pirmās Ziemeļamerikas pērtiķu fosilijas

Panamas kanāla paplašināšanas darbu laikā atrastas septiņas pērtiķu zobu fosilijas. Tās sniedz pirmo informāciju par pērtiķu eksistenci Ziemeļamerikas kontinentā vēl pirms Panamas zemesšaurums pirms 3,5 miljoniem gadu to savienoja ar Dienvidameriku. Fosilizēto zobu vecums liecina, ka pērtiķi sasnieguši Ziemeļamerikas kontinentu miljoniem gadu agrāk, nekā domāts iepriekš. 

“Mēs nekad nebūtu paredzējuši, ka atradīsim šādas fosilijas. Atrastie zobi ir senākais pierādījums zīdītāju migrācijai no Dienvidamerikas uz Ziemeļameriku. Pagaidām nav zināms neviens cits zīdītājs, kas būtu šķērsojis ūdeņus, kas atdalīja abus kontinentus agrajā miocēna periodā,” - pārsteidzošo atradumu komentējis pētījuma galvenais autors Džonatans Blohs (Jonathan Bloch).

Informācija par atklājumu publicēta žurnālā “Nature”.

21 miljonu gadu vecās fosilijas atrastas Las Cascadas formācijā piecus gadus ilga fosiliju glābšanas projekta laikā. Izrakumos piedalījušies arheologi no Smitsona Tropu izpētes institūta (Smithsonian Tropical Research Institute) (ASV), Floridas universitātes (ASV) un Ņūmeksikas Dabas vēstures un zinātnes muzeja (New Mexico Museum of Natural History and Science) (ASV).

Lielākā daļa zīdītāju, kuru fosilijas atrastas Las Cascadas izrakumos, ir Ziemeļamerikas izcelsmes, neskatoties uz to, ka Dienvidamerikas kontinents atrodas daudz tuvāk. Šis atklājums sniedz būtisku pierādījumu hipotēzei, ka Centrālamerika un Panamas rietumu daļa reiz varētu būt bijusi gara pussala, kas pletās uz dienvidiem no Ziemeļamerikas.

Suga, kuras zobi atrasti izrakumos, līdz šim zinātniekiem nebija zināma. Tagad tā nodēvēta par Panamacebus transitus - par godu Panamai un pērtiķu kustībai senajā jūras ceļā, kas nodalīja Ziemeļameriku un Dienvidameriku. Pagaidām pētnieki uzskata, ka jaunatklātā pērtiķu suga bijusi radniecīga mūsdienu kapucīnpērtiķiem un vāveru pērtiķiem, kas šobrīd mitinās Centrālajā un Dienvidamerikā.

Līdzšinējie pētījumi liecina, ka primāti pirmo reizi šķērsojuši Atlantijas okeānu pirms 37-34 miljoniem gadu. No Āfrikas uz Dienvidameriku viņi pārceļojuši, izmantojot peldošu veģetāciju.

Līdz šim zinātnieki uzskatīja, ka pērtiķi nesasniedza Centrālameriku līdz Panamas zemesšauruma izveidošanās brīdim pirms 3,5 miljoniem gadu. Atrastās zobu fosilijas šo hipotēzi apgāž.

Pirms jaunā atklājuma zinātnes pasaulē valdīja uzskats, ka Jaunās pasaules pērtiķi evolucionējuši noslēgtos apstākļos Dienvidamerikas kontinentā, nošķirti no Ziemeļamerikas ar plašu ūdens barjeru.

Tiesa gan, pagaidām nav informācijas, ka pirmie pērtiķi, kas sasniedza Centrālameriku, spēja tur izdzīvot gana ilgi, lai nodibinātu dzīvotspējīgu populāciju. Tiešie priekšteči pērtiķiem, kas teritorijā atrodami šobrīd, Centrālamerikā ieradās ievērojami vēlāk.

Līdz šim senākie atrastie pierādījumi par zīdītāju kustību starp abām Amerikām bija 8,5-9 miljonus vecas milzu sliņķu fosilijas. Jaunatklātās pērtiķu zobu fosilijas ir vairāk nekā divas reizes vecākas.

Viena no versijām, ko par Jaunās pasaules pērtiķu izplatības īpatnībām pauduši pētījuma autori, vēsta, ka tie bijuši daudz labāk pielāgoti dzīvei Dienvidamerikas lietus mežos, nevis mežu tipos, kas raksturīgi Centrālamerikas ziemeļu daļai.

Pagaidām gan zinātnieku rīcībā nav gana daudz fosiliju, lai smalkāk izprastu zīdītāju migrācijas īpatnības starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku.

Tropos fosiliju meklējumi biezo mežu dēļ ir īpaši sarežģīti. Plāns paplašināt Panamas kanālu, lai palielinātu kuģu kustības intensitāti un maksimālo kuģu izmēru, kas kanālu var šķērsot, 2007.gadā zinātniekiem deva vēl nebijušu iespēju piekļūt vēl nepētītām fosiliju atradnēm.

Fosiliju glābšanas projekts tika aizsākts vienlaikus ar Panamas kanāla paplašināšanas darbiem. Pētnieki sekoja pa pēdām inženieriem, kas pakāpeniski spridzināja kanāla stāvos krastus. Pētnieki uzlasīja sprādzienos atklātās fosilijas. Svarīga bija tūlītēja atrašanas vietas atzīmēšana, jo darbu ievērojami traucēja spēcīgās lietusgāzes un strauji augošā veģetācija, kas ātri vien paslēpa pierādījumus par tektoniskajiem notikumiem, kas izveidoja dabīgo tiltu starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku.

Pagaidām projekta rezultātā identificētas fosilijas no tādiem dzīvniekiem kā sikspārņi, zirgi, vāveres, krokodili, bruņurupuči, maziem kamieļu dzimtas dzīvniekiem un suņiem.

Attēls: Mūsdienu baltpieres kapucīns (Cebus albifrons). Avots: wikimedia.org

Avoti:

stri.si.edu
nature.com

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.