Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklāta ledus klāta superzeme

 

Kārnegi institūta vadīta starptautiskā pētnieku komanda 2018. gada 14. novembri paziņoja, ka tikai 6 gaismas gadu attālumā no Zemes atklājuši ap Bārnarda (Banard) zvaigzni riņķojam Zemes tipa planētu. Astronomi jaunatklāto citplanētu nosauca par “Bārnarda zvaigzni b”. Jaunatklātas planētas masa tikai 3 reizes pārsniedz Zemes masu un tā ceļu ap savu zvaigzni veic 233 dienu laikā. “Bārnarda zvaigzne b” ir otra Zemei tuvākā superzeme aiz “Centaura Proksimas b”, kas atrodas tikai 4 gaismas gadu attālumā un varētu būt piemērota dzīvībai.
Tomēr par lielu sarūgtinājumu ārpuszemes dzīvības meklētājiem, apstākļi uz “Bārnarda zvaigznes b” ir pilnīgi nepiemēroti dzīvības attīstībai, vismaz tādas dzīvības, kādu mēs zinām uz Zemes.
Pētījums publicēts 2018. gada 14. novembrī žurnālā “Nature”

Ledū iekaltā pasaule

Jaunatklātā pasaule riņķo ap aukstu, nelielu sarkanu pundurzvaigzni, kura ir divas reizes vecāka par mūsu Sauli. Pēc dažiem aprēķiniem Bārnarda zvaigznes vecums ir pat 12 miljardi gadu. Ļoti senā un blāvā zvaigzne izstaro tikai 0,4% no Saules izstarotās enerģijas apjoma, dodot apkārtējai telpai nedaudz siltuma.

Pētnieki, izmantojot HARPS (High Accuracy Radial velocity Planet Searcher) un EVES (Ultraviolet and Visual Echelle Spectrograph) iekārtas, atklāja, ka superzemes attālums no zvaigznes ir par 60% mazāks, nekā Zemes attālums no Saules. Tomēr, par spīti šim faktam, planēta arvien atrodas aiz vēsas zvaigznes “sniega līnijas” - reģionā, kur ūdens sasalst ledū. Jaunatklātā planēta no savas zvaigznes iegūst tikai 2% no tās enerģijas, ko ik dienu Saule dod mūsu Zemei. Tāpēc tās virsmas temperatūra ir tikai –170 grādi pēc Celsija.

Tas nozīmē, ka uz atklātās planētas virsmas ūdens nevar eksistēt šķidrā stāvokli, kas ir galvenais kritērijs tam, lai superzemi atzītu par apdzīvojamu pasauli, sacīja pētījuma līdzautore Johanna Teske. Šķidra ūdens periods uz planētas varētu būt 10-40 dienu ilgs, kas ir daudz īsāks par 233 dienu garo gadu.

Dzīvību apdraudošie faktori uz “Bānarda zvaigznes b” ir planētas virsmu klājošais ledus, kā arī pašas zvaigznes uzvedība. Kā zināms, uz jaunāka un vidēja vecuma sarkanajiem punduriem samēra bieži notiek postoši uzliesmojumi. Savukārt uz vecākam zvaigznēm šādi uzliesmojumi notiek daudz retāk. 1998. gadā astronomiem bija izdevība novērot spēcīgu izvirdumu uz Bānarda zvaigznes, kura laikā temperatūra no 3100 grādiem pēc Kelvina pacēlās līdz 8000 grādiem. Šādi uzliesmojumi pastiprina rentgenstarojumu un vēl arvien nav skaidrs, vai citplanētu ietver atmosfēra, kas to varētu pasargāt pret šādu starojumu.

Tas nav akmenī iecirsts

Tikai tāpēc vien, ka jaunatklātā superzeme visticamāk ir neapdzīvojama, nebūt nenozīmē, ka atklājums ir izdarīts veltīgi. Patiesībā zināšanas par eskoplanētu ap Bānarda zvaigzni var palīdzēt pētniekiem labāk izprast Visumu. Ņemot vērā, ka tā atrodas diezgan tuvu Zemei, jaunatklāto Zemes tipa pasauli pētniekiem būs vieglāk izpētīt un tādā veidā iegūt labāku priekšstatu par citām ap sarkanajiem punduriem riņķojošām superzemēm.

Viens no jautājumiem, kas mūs interesē, ir tāds, vai mēs varam noskaidrot eksoplanētu iekšējo uzbūvi korelācijā ar zvaigžņu uzbūvi, sacīja Teske. Šie pētījumi vēl arvien ir sākuma stadijā, taču ir dažas pazīmes, kas norāda, ka daudzus eksoplanētu iekšējas uzbūves aspektus vieglāk būtu saprast, ja modelī iekļauj arī zvaigznes uzbūvi, viņa turpināja. Tātad, zināšanas par konkrētas zvaigznes uzbūvi varētu palīdzēt pētniekiem uzzināt arī kaut ko par ap to riņķojošo planētu sastāvu.

Tomēr, runājot par nesen atklāto kaimiņu, šīs nākamais solis prasīs no zinātniekiem lielu piepūli un diez vai tuvākajā nākotnē tas būs iespējams, norāda Teske.

“Es domāju, ka pētījumā noderīgākais būtu tieši no planētas atstarotās gaismas spektrālā izpēte, lai novērtētu tās virsmas uzbūvi, un uzzinātu vai tai ir atmosfēra,” sacīja Teske. “Taču šādus novērojumus veikt būs iespējams tikai ar nākamās paaudzes teleskopiem un saistītajiem instrumentiem.”

Jāatzīst, ka izredzes atrast dzīvību uz planētas “Bānarda zvaigzne b” ir gaužām niecīgas, tomēr pētnieki cer, ka nākamajos pētījumos, izmantojot, piemēram, Džeimsa Veba kosmisko teleskopu, viņi atklās daudz kā negaidīta. Galu galā, saskaņā ar dažu pētnieku pārliecību, ārpuzemes dzīvība mīt dziļi citplanētu un eksomēnešu okeānos, kurus no ārpuses norobežo bieza ledus čaula (Sk.: “Jaunākais Fermī paradoksa skaidrojums: saprātīgas citplanētu būtnes mīt zem ledus apslēptu okeānu dzīlēs”, aliens.lv, 01.03.2018.).

Avots:
astronomy.com