Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Klimata izmaiņas

Vai Sahāras tuksnesi radīja cilvēki?

Sahāras tuksnesis ir lielākais smilšu tuksnesis pasaulē. Tas aizņem 9 miljonus kvadrātkilometru lielu platību jeb vairāk nekā ¼ daļu no visa Āfrikas kontinenta. Tomēr Sahāras reģions ne vienmēr ir izskatījies tāds, kāds tas izskatās šodien. Pirms 10 tūkstošiem gadu Sahārai bija raksturīgas zaļa, auglīga, ar bagātīgu veģetāciju klāta ainava.

Lasīt tālāk ...

Astoņas vietas, kuras jau ietekmē klimata pārmaiņas

Globālā sasilšana jau sen vairs nav tikai mīts bērnu pasaku grāmatiņā, klimata pārmaiņas dramatiski ietekmē miljoniem cilvēku dzīvi visā pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Labas ziņas klimatam: jau 3 gadus saglabājas zems globālais oglekļa emisiju līmeņa pieaugums

Klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko globālā mērogā saskaras pasaule. Tā kā šis ir jautājums, kas vienlīdzīgi skar visas pasaules valstis, tā risināšana ir ļoti sarežģīts process, jo risinājuma meklējumi saistīti ar apjomīgu vienošanos un līgumu slēgšanu starp valstīm, kuru motivācija iesaistīties ir ļoti mainīga.

Lasīt tālāk ...

Golfa straumes palēnināšanās pasargās Eiropu no nelabvēlīgākā klimata pārmaiņu scenārija

Klimata pārmaiņas notiek. Par pašu procesu, atšķirībā no tā iemesliem, nešaubās vairs teju neviens, tāpēc viena no aktuālākajām tēmām zinātnes pasaulē šobrīd ir pārmaiņu gaitas novērošana un tālākās attīstības prognozēšana, lai pienācīgi sagatavotos to nestajiem efektiem nākotnē.

Šoreiz zinātnieki no Lielbritānijas, Meksikas un ASV pievērsušies detālākai Golfa straumes izpētei.

Jaunā pētījumā viņi noskaidrojuši, ka Golfa straumes palēnināšanās visticamāk palēninās temperatūru pieauguma gaitu Eiropā un pasargās to no ļaunākajām klimata pārmaiņu ietekmēm uz ekonomiku.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “American Economic Review”.  

Lasīt tālāk ...

Pētījumi: 2014.gads bijis karstākais līdz šim reģistrētais

Lai gan zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības par to, cik liela ir cilvēku loma klimata pārmaiņu norisē, viens ir skaidrs – Zemes klimata pasiltināšanās ir realitāte jau šodien, un mums būs jāatrod veids, kā tai pielāgoties.

Par globālajām klimata pārmaiņām publicētais ziņojums „State of the Climate in 2014” apliecina, ka 2014.gadā visi galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji joprojām atspoguļo straujas klimata pasiltināšanās tendences. Vairāki no tiem, piemēram, zemes un okeāna temperatūra, Pasaules okeāna ūdenslīmenis un siltumnīcas efekta gāzu daudzums, ir sasnieguši rekordaugstus rādītājus. 

Lasīt tālāk ...

Sahāras tuksneša dārgums Čadas ezers – reiz lielākais saldūdens ezers uz Zemes, tagad nozīmīgs ekosistēmu uzturētājs

Sahāras tuksneša smilšu lauki šķiet bezgalīgi gan laikā, gan telpā. Taču patiesībā pasaules lielākais smilšu tuksnesis ir pārsteidzoši jauns. Vēl salīdzinoši nesen lielu tā daļu klāja Mega-Čadas paleoezers.

Čadas ezera senās robežas parāda, cik dramatiski ir mainījies reģiona klimats pēdējo gadu tūkstošu laikā – vēl tikai pirms 6000 gadiem Čadas ezers bija lielākais saldūdens ezers pasaulē, bet jau 20.gadsimta otrajā pusē zinātnieki bija norūpējušies par tā iespējamo izžūšanu.
Londonas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki jaunā pētījumā pievērsušies detālai Čadas ezera vēstures pētīšanai. Jaunais pētījums ļauj ieskatīties līdz pat 15,000 gadu senā Čadas ezera vēsturē. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”.  

Lasīt tālāk ...

Pēdējo 20 gadu laikā Pasaules okeāna līmenis cēlies divas reizes straujāk nekā uzskatīts

Mūsu planēta Zeme kļūst siltāka, turklāt sasilšanas tempam ir tendence pieaugt. Temperatūrai pieaugot, strauji kūst ledāji gan Arktikā un Antarktīdā, gan kalnos dažādās citās pasaules vietās. Ledāju kušana noved pie Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās – pārmaiņām, kas skars neskaitāmus cilvēkus. Prognozes, par to, cik daudz paaugstināsies ūdens līmenis turpmāko 100 gadu laikā, parasti variē robežās no 0,5-2 m, tomēr drošas atbildes šai jautājumā joprojām nav, tāpēc šobrīd ir svarīgi veikt pētījumus, kas saistīti ar okeānu un jūru ūdens līmeņa maiņu.

Hārvarda universitātes (ASV) zinātnieki veikuši pētījumu, kurā noskaidrots, ka Pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanās pēdējo 20 gadu laikā notikusi ievērojami straujāk, nekā domāts iepriekš. Kopumā ūdens līmenis pēdējo 20 gadu laikā audzis vairāk nekā 2 reizes ātrāk kā no 1901.-1990.gadam. Turklāt pētnieki vēl noskaidrojuši, ka laika posmā no 20.gadsimta sākuma līdz 90.gadiem, ūdens līmeņa celšanās patiesībā notikusi par 30% lēnāk nekā uzskatīts līdz šim. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature”.  

Lasīt tālāk ...

Ģeoinženierija varētu kaitēt miljardiem cilvēku

Klimata inženierija, bieži vien dēvēta arī par ģeoinženieriju, nodarbojas ar iejaukšanos Zemes klimatiskajā sistēmā ar mērķi mazināt globālo sasilšanu. Klimata inženierijas darbības virzienus var iedalīt divās lielās grupās: oglekļa dioksīda savākšana un uzglabāšana un Saules starojuma iedarbības kontrole (mēģinājumi izstrādāt veidus, kā panākt, lai daļa Saules enerģijas nonāk atpakaļ kosmosā, nesasniedzot Zemi).

Daļa cilvēku uzskata, ka ģeoinženierija ir vienīgā izeja, kas mūs pasargās no klimata katastrofas, daļa – ka tieši šāda iejaukšanās klimata mehānismos šo katastrofu izraisīs. Tomēr, ņemot vērā, ka līdzšinējie oglekļa izmešu kontroles plāni sevi nav attaisnojuši, idejas, kas ilgi tika uzskatītas par visdīvainākajiem globālās sasilšanas problēmas risinājumiem, pēdējo gadu laikā atkal ir nonākušas apspriešanā. 

Lasīt tālāk ...

2014.gada janvāris-oktobris: karstākie 10 mēneši kopš 1880.gada

Lai gan par globālās sasilšanas iemesliem joprojām notiek asas diskusijas, viens ir skaidrs – globālā sasilšana patiešām eksistē, un termometra stabiņi pakāpeniski ceļas aizvien augstāk un augstāk. ASV „National Oceanic and Atmospheric Administration” (NOAA) klimata pētnieki informējuši, ka laika periods no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada oktobrim bijis karstākais kopš 1880.gada, kad tika uzsākti regulāri temperatūru mērījumi.

Lasīt tālāk ...

No atkusušajām Arktikas augsnēm atbrīvotā oglekļa pārtapšanā par CO2 galvenā loma ir nevis baktērijām, bet Saules gaismai

Arktikas ilggadīgajā sasalumā ir ieslēgti milzīgi oglekļa krājumi. Zinātnieki lēš, ka to apjoms varētu pārsniegt kopējo atmosfēras oglekļa daudzumu pat divas reizes. Līdz šim tika uzskatīts, ka sasalušajās augsnēs esošo organisko oglekli (C), kad tas izkļūst saldūdens sistēmā, par oglekļa dioksīdu (CO2) pārveido mikrobi. Tomēr jauna pētījuma rezultāti norāda ko citu – izrādās, daudz lielāka loma nekā sīkbūtnēm oglekļa pārvērtībās ir Saules gaismai.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. Pētījums izstrādāts ASV, sadarbojoties Oregonas un Mičiganas universitāšu pētniekiem. 

Lasīt tālāk ...