Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

80 miljonus gadu vecā fosilijā atrasti saglabājušies asinsvadi

Ziemeļkarolīnas štata universitātes (ASV) pētnieki raduši apstiprinājumu tam, ka 80 miljonus gadu vecā dinozaura fosilijā atrasti saglabājušies dzīvnieka asinsvadi. Iepriekš skeptiķi uzskatīja, ka atrastās struktūras nevarētu būt asinsvadi, jo tie nesaglabātos tik ilgi, un uzietās struktūras visticamāk ir bioplēves vai citas piesārņotājvielas.

ASV zinātnieku atklājums pietuvina pierādīšanai hipotēzi, uz kuras patiesumu norāda nu jau vairāku pētījumu rezultāti – tādas organismu struktūras kā asinsvadi un šūnas var saglabāties pat miljoniem gadu ilgi.

Fosiliju izpēti, kas noveda pie jaunā atklājuma, aizsāka postdoktorantūras pētnieks, paleontologs Tims Klīlends (Tim Cleland). Klīlends veica hadrozaura Brachylophosaurus canadensis, 9 m gara dinozaura, kas pirms aptuveni 80 miljoniem gadu apdzīvoja teritoriju, kur šobrīd atrodas Montānas štats (ASV), kājas kaula fosilijas demineralizāciju. Pēc tam viņš kaulu analizēja ar augstas izšķirtspējas masu spektroskopijas (mass spectroscopy) palīdzību, kā rezultātā atklāja vairākas atšķirīgas asinsvadu šūnas veidojošas olbaltumvielas (proteīnus). Viena no šīm olbaltumvielām, miozīns, ir atrodama asinsvadu sieniņu gludajos muskuļos. Tas apstiprināja versiju, ka asinsvadiem līdzīgās fosilijas struktūras reiz patiešām varētu būt kalpojušas asiņu transportēšanai.

Lai pārliecinātos par iegūtajiem rezultātiem, pētnieki šo pašu procesu atkārtoja vēlreiz, šoreiz izmantojot dinozauru tuvāko mūsdienu radinieku, moderno arhozauru, piemēram, vistu un strausu, kaulus. Gan seno dinozauru, gan mūsdienu arhozauru kaulos aminoskābju sekvences sakrita, hipotēzi vēlreiz apstiprinot.
Šis ir pirmais pētījums zinātnes vēsturē, kurā veikta tieša asinsvadu analīze izmirušam organismam.

Viena no pētījuma dalībniecēm, paleontoloģe Mērija Šveicere (Mary Schweitzer), kura 2007.g. pirmā nāca klajā ar sensacionālo paziņojumu par mīksto audu atradumu no 20 metru dziļiem slāņiem izceltos 68 miljonus gadu senos T.Rex kaulos, norādījusi, ka: „Daļa no mūsu pētījuma vērtības ir tā sniegtais ieskats proteīnu pārmaiņās, kas notikušas 80 miljonu gadu laikā. Rezultāti parāda ne tikai to, kā audi var saglabāties miljoniem gadu, bet arī to, kā šie dzīvnieki savas dzīves laikā adaptējušies apkārtējās vides apstākļiem.” (Sk.: "80 miljonus gadu vecos dinozaura kaulos atrod asins šūnu paliekas", atklajumi.lv, 06.05.2009.)

Evolūcijas pētījumos, izpratnei par proteīniem ir milzīga nozīme, jo tie ir dzīvo šūnu galvenā sastāvdaļa.

Rezultāti paleontologiem ļaus saprast gan to, kādi proteīni un audi var saglabāties seno dzīvnieku atliekās un to kā tie mainās fosilizācijas procesa laikā, gan to kādas pārmaiņas un kad skārušas šīs dzīvo organismu eksistencei vitāli svarīgās vielas. Pētījuma ietvaros izstrādātā metodoloģija savukārt noderēs, meklējot atbildes uz jautājumiem par evolucionārajām attiecībām starp dažādiem izmirušajiem organismiem.

Augšējais attēls: Asinsvadi no B. canadensis demineralizētā kaula. DKU publicitātes foto. 

Avots:

news.ncsu.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.