Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki meklē atbildi - kādēļ cilvēkiem labāk patīk kucēni, nevis pieauguši suņi?

Cilvēku un suņu evolūcija jau gadu tūkstošiem notikusi ciešos līdzāspastāvēšanas apstākļos. Jaunā pētījumā zinātnieki pierādījuši to, ka kucēni, iespējams, cilvēkiem liekas īpaši piemīlīgi, jo tas ir evolūcijas gaitā izstrādājies mehānisms izdzīvošanas iespēju palielināšanai. 

Suņi un cilvēki dzīvo cieši līdzās jau tūkstošiem gadu. Pēc zinātnieku aplēsēm šobrīd uz pasaules ir aptuveni 1 miljards suņu. Aptuveni 85% no tiem nedzīvo kopā ar cilvēku – tie ir bezsaimnieka suņi, kas mitinās uz ielām un apdzīvotu vietu tuvumā, tomēr arī to ikdiena paiet ciešā cilvēku klātbūtnē.

Laikā, kad kucēni sasniedz 2–3 mēnešu vecumu, to mātes, apstākļu spiestas, bieži mēdz mazuļus pamest. Paliekot bez mātes uzraudzības, ievērojami aug kucēnu mirstības rādītāji – suņiem līdz 1 gada vecumam tie sasniedz pat 90%. Tātad, izdzīvo vidēji 1 kucēns no 10, kura bērnība paiet, uzaugot uz ielas bez mātes.

Viens no veidiem, kā kucēns var uzlabot savas izdzīvošanas izredzes, ir nokļūšana cilvēka apgādībā. Bet kā, lai to panāk? Adopcijas izredzes neapšaubāmi uzlabo cilvēkam patīkams kucēna izskats un, zinātniekuprāt, tas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ suņi cilvēkiem vismīlīgākie liekas kucēnu vecumā.

Protams, laikā, kad aizsākās suņu pieradināšana ”ielas suņi” vēl neeksistēja, taču arī savvaļā dzīvojošo suņu priekšteču kucēniem, kas palikuši bez mātes apgādības, izdzīvošanas iespējas palielināja nonākšana cilvēku aprūpē.

Pētījuma ietvaros tika veikts sekojošs eksperiments – zinātnieki 51 studentam lūdza novērtēt suņu izskatu attēlos, kur tie bija redzami dažādos vecumos. Bildēs bija redzami suņi vecumā no pāris stundām līdz septiņiem mēnešiem. Attēlos bija redzami dažādu populāru šķirņu suņi – Džeka Rasela terjeri, Neapoles mastifi un baltie Šveices aitu suņi. Pētījuma rezultāti parādīja, ka cilvēkiem vispievilcīgākie likās suņi vecumā no 2–3 mēnešiem – tātad vecumā, kad tos nereti pamet māte. Rādītāji 2–3 mēnešu robežās iekļāvās visām pētītajām suņu šķirnēm.

“Cilvēkiem saikne ar suņiem ir rada patīkamas emocijas, bet suņiem tā ir izdzīvošanas pamats – ja nebūtu spēcīgās emocionālās saiknes ar cilvēkiem, kas rada mums vēlmi par tiem rūpēties, daudzi suņi nemaz nespētu izdzīvot,” norādījis pētījuma galvenais autors Klīvs Veins (Clive Wynne) no Arizonas Štata universitātes (ASV).

“Pētījuma rezultāti nenozīmē, ka cilvēku pieķeršanās suņiem beidzas pēc tam, kad tie pārsniedz 2 mēnešu vecumu – tas vienkārši ir laiks, kad cilvēku interese un emocionālā pieķeršanās suņiem izpaužas visspēcīgāk,” rezultātus komentējis Veins.

Līdzīgs pētījums par suņiem veikts arī 1998. gadā Kalifornijas universitātē (ASV). Tajā pētnieki 5 mēnešu garumā pie studentiem veda labradora kucēnu, fiksējot studentu reakciju. Pirmā kucēna vizīte pie studentiem notika 10 nedēļu vecumā. Rezultāti parādīja, ka studentu sajūsma par suni ievērojami kritās pēc tam, kad tas bija sasniedzis 8 mēnešu vecumu un zaudējis kucēniem raksturīgās iezīmes.

Citos pētījumos noskaidrots, ka pastāv atsevišķas vizuālās iezīmes, kas cilvēkiem liekas piemīlīgas. Tās ir lielas, uz priekšu vērstas acis, apaļīga ķermeņa forma un neveikla gaita. Šīs pazīmes ir raksturīgas daudzu sugu, to skaitā cilvēku, mazuļiem. Pazīmju kopums veicina rūpēšanās refleksu aktivizēšanos cilvēka smadzenēs, kā arī dopamīna veidošanos – hormona, kas atbildīgs par atalgojuma sistēmas aktivizēšanu smadzenēs. Šīs divas reakcijas attīstījušās evolūcijas gaitā, lai nodrošinātu sugas turpināšanos – mazuļu izdzīvošanu, kas lielā mērā ir atkarīga no pieaugušo indivīdu vēlmes mazuļus aizsargāt.

Cilvēku–dzīvnieku saskarsmes pētnieks Harolds Hercogs (Harold Herzog), kurš pētījumā nebija iesaistīts, komentējot tā rezultātus, norādījis, ka iegūto secinājumu būtu vēlams apstiprināt, atkārtotā pētījumā starp suņu bildēm kontrolei iekļaujot arī vilku mazuļu fotogrāfijas, jo vilki, atšķirībā no suņiem, par saviem pēcnācējiem rūpējas līdz pat 2 gadu vecumam. Vēl Hercogs izteicis ierosinājumu turpmākajos pētījumos izmantot arī video materiālus, lai noskaidrotu, vai cilvēkus piesaista tikai kucēnu ārējais izskats vai arī to kustību iezīmes.

Avoti:

asunow.asu.edu
news.nationalgeographic.com

Attēls:

wikimedia.org

© Atklajumi.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.