Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Cilvēka izcelsme & Paleoantropoloģija

Ģenētiķi: neandertālieši sajaukušies ar modernajiem cilvēkiem

Viens no intriģējošākajiem aizvēstures jautājumiem ir par neandertāliešu likteni - kur tie palika? Izmira, gāja bojā sīvās cīņās ar kromaņjoniešiem vai, varbūt, izšķīda lielajā jaunpienācēju pulkā. Tieši šādu versiju piedāvā Jaunmeksikas universitātes (ASV) zinātnieki, kuri 17. aprīlī notikušajā Amerikāņu fiziskās antropoloģijas asociācijas ikgadējā sanāksmē iepazīstināja kolēģus ar savu jaunāko pētījumu rezultātiem.

Lasīt tālāk ...

Spāņu arheologi publisko senāko atrasto Rietumeiropas karti

Daudzi lasītāji noteikti atcerēsies bērnībā lasīto R. Kiplinga stāstu par to, kā Mazā neuzvedīgā meitene, kas tā vien prasās pēc pēriena uzrakstīja pasaulē pirmo vēstuli. Tā sastāvēja no piktogrāfiska vēstījuma, kura saturu ilustrēja vizuāls notikumu vietas situācijas attēlojums jeb karte. Izrādās, Kiplings vēl pirms atbilstošu senlietu atradumiem bija pareizi uzminējis paleolīta mednieku-vācēju sabiedrības nepieciešamību noteiktos apstākļos fiksēt kādas kopienai svarīgas vietas ģeogrāfiski telpisko situāciju. Tam pierādījums ir tikko žurnālā Journal of Human Evolution publicētais raksts par Spānijā atrasto 14 000 gadu seno, uz akmens plāksnītes iegrebto karti.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieks: neandertālieši izmira homo sapiens atnestā epidēmijā

Virknei līdzšinējo versiju par Eiropas neandertāliešu izzušanas cēloņiem pievienojusies vēl viena - saskaņā ar jauno teoriju moderno cilvēku brālēnu bojāeju pirms aptuveni 30 000 gadiem izraisījusi kāda homo sapiens atnesta infekcijas slimība.

Lasīt tālāk ...

Orangutani – tuvākie cilvēku radinieki?

Amerikāņu zinātnieki no Pitsburgas universitātes secinājuši, ka visticamāk cilvēku paši tuvākie radi ir orangutani. Agrāk uz šo lomu pretendēja šimpanzes. Pētnieku raksts publicēts žurnālā „Journal of Biogeography", bet tā īsais izklāsts sniegts universitātes interneta vietnē publicētā preses relīzē. Darba ietvaros pētnieki analizēja dažādu cilvēkveidīgo pērtiķu: šimpanžu, gorillu un orangutanu, kā arī cilvēku morfoloģiskos datus, izdalot 63 īpaši raksturīgas pazīmes.

Lasīt tālāk ...

Tehnoloģiju apmaiņa un augsts iedzīvotāju blīvums uztur kultūras līmeni

Angļu zinātnieki izstrādājuši jaunu modeli kultūras attīstībai cilvēku sabiedrībā. Tas paredz cilvēku populāciju dalīšanu dažādās apmetnēs ar atšķirīgiem kultūras līmeņiem. Jaunizveidotā modeļa izpēte parādīja, ka reiz sasniegtais kultūras (tehnoloģiju) līmenis var saglabāties tikai relatīvi augsta apmetņu iedzīvotāju blīvuma gadījumā.

Lasīt tālāk ...

Mamutu cepamgaļa Pavlovas IV gaumē

Čehu arheologi netālu no Austrijas un Slovākijas robežas atklājuši par Pavlovu IV nosauktu paleolīta apmetni, kurā pirms aptuveni 29 000 gadu dzīvojuši Gravetas kultūrai piederīgi kromaņjonieši - mūsdienu cilvēku senči. Apmetnē atsegta seno cilvēku virtuve, kuras centrā atradās liela, ap 5 m plata, zemē iedziļināta gaļas cepšanas vieta, kurā bija saglabājušās pēdējās maltītes - mamuta mātītes cepeša - atliekas.

Lasīt tālāk ...

Ķīnā atrod pasaulē senākos māla traukus

Starptautiska arheologu komanda Jučanjanas alā, centrālās Ķīnas Hunaņas provincē atradusi pasaulē senāko keramikas trauku paliekas. Atraduma apraksts 1. jūnijā publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu tīmekļa izdevumā.
Alā, kopā ar lielu daudzumu pelnu, dzīvnieku kaulu, akmens, kaula un gliemežvāku darbarīkiem atrastas vismaz divu trauku atliekas. Pēc atradumu tipoloģijas un datējuma arheologi noteica, ka pētāmo kultūrslāni veidojuši vēlā paleolīta mednieki vācēji, kuri alu izmantojuši kā nometnes vietu.

Lasīt tālāk ...

Dienvidrietumu Vācijā atrasta viena no pasaulē senākajām statuetēm

Žurnāls Nature publicējis rakstu, kurā Tībingenes (Vācija) universitātes arheologs Nikolass Konards ziņo par miniatūru sievietes statueti, ko atradis 2008. g. septembrī, veicot izrakumus Holefelsas alā netālu no Ulmas Švābijā, Dienvidrietumu Vācijā. Zinātnieks atradumu datējis ar 35 000 gadu senumu un raksturo kā "vienu no senākajiem figuratīvās mākslas darbiem" pasaulē.

Lasīt tālāk ...

Pekinas cilvēks par 200 000 gadiem senāks nekā iepriekš domāts

Pekinas cilvēks jeb sinantrops, kā tika nosauktas no 1921. līdz 1966. gadam Čžoukoudanas alu kompleksā ap 54 km DR no Pekinas atklātās seno hominīdu atliekas, izrādās ir 200 000 gadu senāks nekā iepriekš domāts.

Lasīt tālāk ...

Kazahstānā atrod senākās liecības par zirgu domestifikāciju

Starptautiska arheologu komanda Kazahstānā atklājusi senākās šobrīd zināmās liecības par zirgu pieradināšanu. Ekseteras un Bristoles (Lielbritānija) universitātes vadīto pētījumu rezultāti publicēti žurnāla Science 6. marta numurā. Pētot Botai kultūras senvietas, zinātnieki atklāja, ka mūsdienu Kazahstānas teritorijā dzīvojoši cilvēki jau pirms 5500 gadiem bija pieradinājuši zirgus. Tas ir par 1000 gadiem ātrāk nekā domāja līdz šim un aptuveni 2000 gadus ātrāk pirms pieradināto zirgu iepazina Eiropā.

Lasīt tālāk ...