Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Cilvēka izcelsme & Paleoantropoloģija

Cik sen suņi dzīvo blakus cilvēkam?

Mēs esam pieraduši, ka suņi ir mums blakus, un reti kāds iedomājas, cik sen šie dzīvnieki dzīvo kopā ar cilvēku? Var rasties arī cits jautājums –cilvēks pieradināja suni vai suns izvēlējās dzīvot blakus cilvēkam?

Lasīt tālāk ...

Apstiprināts paleoantropoloģijas terminu saraksts (fails raksta pielikumā) latviešu valodā

Līdz ar 2011. gada 31. augusta publikāciju "Latvijas Vēstnesī" pabeigts vēl viens darbs, saistībā ar latviešu valodas dabaszinātņu nosaukumu sakārtošanu.

Šis darbs ir zinātniskās tēmas „Antropoģenēzes pamatetapi" daļa - skaidrojošo terminu vārdnīca, kurā apkopoti 92 paleoantropoloģijā lietoto sugu un citu grupu nosaukumi latviešu valodā un to skaidrojumi. Parasti vārdnīcās ir ļoti maz terminu, kas saistīti ar antropoloģiju un īpaši – paleoantropoloģiju. Pārsvarā tajās atrodami sociālās antropoloģijas termini. Arī šajā darbā nav uzrādītas visas izmirušo primātu sugas, bet tikai tās, kas ir saistītas ar hominīdiem un bieži minētas literatūrā.

Lasīt tālāk ...

Meža patvērums un hominīnu vide pirms 6 miljoniem gadu

Cik ilgi zinātnieki pēta cilvēka evolūciju, tik ilgi notiek diskusijas par vidi, kādā dzīvojuši cilvēka senči. Gandrīz 100 gadus tika apspriesta Āfrikas savannas loma agrīno hominīnu evolūcijā - teorija par cilvēka senču iznākšanu no mežiem uz savannām, jo klimata izmaiņu rezultātā mežu platības samazinājās un nebija citas izejas, kā pielāgoties jaunajiem vides apstākļiem. Šo teoriju 1925. gadā izvirzīja Reimonds Dārts (Raymond A. Dart), pirmā australopitēka atklājējs.

Lasīt tālāk ...

Vēlreiz par apmetnes Bizovaja datējumu

Jūnija beigās mēs rakstījām par Bizovaja apmetnes pētījumiem Ziemeļurālos, kuros piedalījās Krievijas un Francijas zinātnieki. Tagad portālā antropogenez.ru arheologi Ļ. Golovanova un V. Doroņičevs, „Pirmsvēstures laboratorijas" līdzstrādnieki, komentē L. Slimaka ar līdzautoriem publikāciju par šo tēmu.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: Homo erectus Javas salā tomēr nedzīvoja vienlaikus ar mūsdienu tipa cilvēkiem

Atsevišķi Javas salas Homo erectus soloensis fosīliju datējumi ļāva izvirzīt pieņēmumu, ka, atšķirībā no pārējās pasaules, šie senie hominīdi šeit dzīvojuši vēl laikā, kad pirms apm. 60 - 40 tūkst. gadu Indonēzijā ieradās mūsdienu tipa cilvēks. Līdz ar to tika pieļauta kultūras un gēnu apmaiņa starp populācijām. Jauns, PLoS ONE publicēts pētījums šādu iespēju noliedz, uzrādot Javas H. erectus daudz lielāku vecumu.

Lasīt tālāk ...

Katrs 10 pasaules iedzīvotājs - neandertāliešu pēctecis

Nesen rakstījām par neandertāliešu un mūsdienu tipa cilvēku sajaukšanās iespējām. Šim jautājumam pieskārāmies arī rakstā par Deņisovas alas cilvēkiem. Toreiz zinātnieki secināja, ka cilvēku populācijās ārpus Āfrikas ir konstatējami līdz 4% neandertāliešu gēnu. Jauns, izdevumā Molecular Biology and Evolution publicēts pētījums šo domu apstiprina, taču piejaukuma apjomu palielina līdz 9%.

Lasīt tālāk ...

Stroncija izotopi atklāj agrīno hominīnu uzvedības modeļus

Zinātnieku grupa Leipcigas (Vācija) Maksa Planka Antropoloģijas institūta pētnieces Sendijas Koplendas (Sandi R. Copeland) vadībā mēģināja rekonstruēt agrīno hominīnu uzvedības formas, dzīves apstākļus un ainavas, kādās šīs būtnes dzīvojušas. Rekonstrukciju veica, izmantojot dažādus datus – gan par ķermeņa uzbūvi, gan par akmens priekšmetu izmantošanu. Rezultātā tika izveidoti uzvedības un filoģenētiskie modeļi. Protams, ļoti precīzi to nevarēja panākt, bet tomēr zināms priekšstats varēja izveidoties gan par ekoloģiju un bioloģiju, gan par evolūciju, gan par sociālo struktūru agrīno hominīnu grupās.

Lasīt tālāk ...

Iegūts jauns, precizēts Gruzijas arhantropu Homo georgicus datējums

Žurnāla PNAS š.g. 6. jūnija numurā starptautiskā zinātnieku grupa publicēja rakstu par Dmanisi atrasto mūsdienu cilvēka iespējamā priekšteča Homo georgicus jaunajiem datējumiem. Tagad ticams datējums ir 1,77 milj. gadu, kas noteikti, izmantojot argona-argona metodi (pēc 40Ar/39Ar izotopiem), paleontoloģijas datus un paleomagnētisko metodi.

Lasīt tālāk ...

Arhantropa žoklis no alas Mala Balanica Serbijā

Arhantropi ir senāko cilvēku grupa, kurā ietilpst vairākas sugas. Senākie pārstāvji — Āfrikā, nedaudz jaunākie — Āzijā, tai skaitā — Homo erectus variācijas. Parādījušies pirms 2,5 milj. gadu un dažādos reģionos pastāvējuši, līdz izplatījās mūsdienu tipa cilvēki.

Lasīt tālāk ...

Neandertāliešu apdzīvotais areāls, iespējams, paplašinās līdz Ziemeļurāliem

Žurnālā Science publicēts raksts par kopēju Krievijas, Francijas un Norvēģijas zinātnieku pētījumu apmetnē Bizovaja (Бызовая) Ziemeļurālos. Krievu zinātnieki no Krievijas Humanitārā zinātniskā fonda veikuši izrakumus, Norvēģijas zinātnieki pētījuši pieminekļa ģeoloģiju, lai precizētu datējumu, bet Francijas grupa – faunu, kā arī veica trasoloģijas un akmens priekšmetu izgatavošanā izmantoto tehnoloģiju pētījumus.

Lasīt tālāk ...