Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atšifrēts neandertālieša genoma uzmetums

Zinātniekiem no Maksa Planka Evolucionārās antropoloģijas institūta Leipcigā un ASV kompānijas 454 Life Sciences Corporation Brenfordā, Konektikutā izdevies īstenot pirms diviem gadiem izvirzīto mērķi - līdz 2009. gadam sastādīt neandertālieša genoma uzmetumu.

Maksa Planka biedrības finansēto projektu vadīja institūta Evolucionārās ģenētikas un antropoloģijas nodaļas vadītājs prof. Svante Pēbo, kurš, kopā ar kolēģiem sekvenēja vairāk nekā vienu miljardu no Horvātijā atrastām neandertālieša fosīlijām izdalītu DNS fragmentu.

Kopā ar jaunākajiem amerikāņu noteiktajiem fragmentiem, klāt pieskaitot arī visu iepriekšējā desmitgadē paveikto, tagad zināmo neandertālieša genoma DNS bāzes pāru (nukleotīdu) skaits pārsniedz 3 miljardus, kas sastāda aptuveni 60% no veselās kopainas.
Neandertālieši apdzīvoja Eiropu un daļu Āzijas, bet aptuveni pirms 30 000 gadu izmira. Jau vairāk nekā 100 gadu antropologi un paleontologi pēta neandertāliešus, cenšoties noteikt, cik tuvi viņi patiesībā bija ar mūsdienu cilvēkiem. Zinātnieki cer, ka neandertāliešu genoma atšifrēšana ļaus gan rast atbildi uz šo saistošo jautājumu, gan arī noskaidrot, kādas īsti (protams, ja apstiprināsies, ka Homo sapiens un neandertālietim bija tiešs kopīgais sencis) ģenētiskās izmaiņas ļāva mūsdienu cilvēkam pirms aptuveni 100 000 gadu pamest Āfriku un strauji izplatīties visā pasaulē.

Jaunas, Pēbo grupas izstrādātas nukleotīdu noteikšanas tehnoloģijas ļāva novērst paraugu piesārņošanu ar pašu pētnieku DNS, atdalīt neandertālieša DNS no kaulos gadu tūkstošu gaitā mitinājušos dažādu mikroorganismu DNS, palielināt precizitāti un samazināt izpētei nepieciešamo fosīliju daudzumu. Trīs miljardu pāru noteikšanai tika izmantots mazāk nekā puse (!) grama no Vindijas alā Horvātijā atrastajiem neandertāliešu kauliem.

Tā kā bija nepieciešams pārliecināties, ka Vindijas neandertālietis atbilst vidējiem savas sugas rādītājiem, pētnieki sekvenēja arī vairākus miljonus DNS bāzes pāru no dažiem citiem neandertāliešu kaulu paraugiem. Tika paņemti kauli no sterilos apstākļos iegūtajām 43 000 gadu senajām El Sidonas neandertālieša paliekām Spānijā, no Mežmaiskas alā Kaukāzā atrastā 60-70 000 gadu vecā skeleta, kā arī, paraugs no paša pirmā 1856. g. Neanderas ielejā atrastā neandertālieša, kura vecums noteikts ap 40 000 gadu.

Lai neandertālieša genoma izpēte veiktos sekmīgāk, dr. Pēbo iegūto sekvenču analizēšanai ir piesaistījis virkni augstas klases zinātnieku no vairākām pasaules valstīm. Šie speciālisti jauniegūtajā genoma uzmetumā centīsies atrast virkni cilvēka nesenajā attīstībā nozīmīgu gēnu, kā piemēram FOXP2, kas atbild par valodas un runas izveidošanos vai Tau locus un mikrocefalīns-1, kuri vada smadzeņu nobriešanas un novecošanas procesus. Par abiem pēdējiem gēniem līdz šim izteikti minējumi, ka mūsdienu cilvēks tos mantojis no neandertāliešiem, tomēr pētījumu priekšrezultāti liecina, ka ar šiem zemajiem, druknajiem humanoīdiem ar augstajiem uzacu lokiem mūs ģenētiski nesaista tikpat kā nekas.
Sekvenču analīžu rezultāti, pēc Pēbo teiktā, tiks publicēti jau šogad.

Avots:

http://www.mpg.de