Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Ķīnā atrod pasaulē senākos māla traukus

Detaļas
Publicēts 06 Jūnijs 2009
Autors Aliens.lv

Starptautiska arheologu komanda Jučanjanas alā, centrālās Ķīnas Hunaņas provincē atradusi pasaulē senāko keramikas trauku paliekas. Atraduma apraksts 1. jūnijā publicēts ASV Zinātņu akadēmijas rakstu tīmekļa izdevumā.
Alā, kopā ar lielu daudzumu pelnu, dzīvnieku kaulu, akmens, kaula un gliemežvāku darbarīkiem atrastas vismaz divu trauku atliekas. Pēc atradumu tipoloģijas un datējuma arheologi noteica, ka pētāmo kultūrslāni veidojuši vēlā paleolīta mednieki vācēji, kuri alu izmantojuši kā nometnes vietu.

Veicot nogulumos atrasto organisko vielu radioaktīvā oglekļa analīzes, zinātnieki ieguva apdzīvotības datējumu diapazonā no 21 000 līdz 13 800 gadiem pirms mūsdienām. Slāņiem tieši virs un zem viena no atrastajiem keramikas fragmentiem datējums bija aptuveni 18 000 gadi pirms mūsu dienām. Līdz ar to atradums uzlūkojams par senāko keramikas trauku izmantošanas liecību Ķīnā un pasaulē. Iepriekš par pirmajiem māla trauku izgatavotājiem uzskatīja agrīnās Dzemonu kultūras cilvēkus Japānā, kuri sāka gatavot māla podus jau 14. gadu tūkstotī p.m.ē. (ar C14 metodi senākais iegūtais Dzemonas trauku datējums ir 12 700 p.m.ē.). Atzīmējams, ka pašu japāņu zinātnieku lielākā daļa allaž ir uzskatījusi, ka podniecība vispirms radusies kaut kur Āzijā un tikai tad, tāpāt kā citi kultūras sasniegumi, ienākusi Japānā.

Tāpat jāatceras, ka māla figūriņu gatavošanas un apdedzināšanas vēsture ir vismaz divas reizes senāka nekā trauku gatavošanas pirmsākumi. Senākā šobrīd zināmā māla statuete ir 11,1 cm augstā, Čehijā atrastā Vestoņices "Venēra", kura izgatavota aptuveni pirms 29 000 gadu.

Protams, kā vienmēr attiecībā uz C14 datējumiem, var rasties šaubas par paraugu piesārņojumu un vides ietekmi uz oglekļa pussabrukšanas ātrumu. Tā Dr. Treisija Lū no Honkongas Ķīniešu universitātes portālā news.bbc.co.uk norāda, ka C14 datu precizitāte kaļķakmens iegulās atrastām organiskajām substancēm jau labu laiku raisa diskusijas. Tomēr viņa piekrīt, ka Jučanjaņas alas keramiku veidojuši šeit dzīvojošie mednieki - vācēji.

Interesanti, ka 2004. gada beigās šajā pašā Jučanjaņas alā pētnieki atrada pasaulē senākos domestificēta rīsa graudus. Viens no graudiem tika datēts ar 12 000 gadu pirms mūsu dienām, kas atbilst tā sauktās Neolīta revolūcijas (pārejai no vākšanas un medībām uz lauksaimniecību) sākumam Tuvajos Austrumos.

Attēls: publicitātes foto.

Avots:

http://www.pnas.org