Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Cilvēki un šimpanzes ģenētiski ir daudz tuvāki nekā atsevišķas rauga sēņu sugas

Detaļas
Publicēts 17 Februāris 2009

Cilvēki salīdzinoši ir ģenētiski tuvāki šimpanzēm nekā dažādas rauga sēņu sugas viena otrai, ar šādiem secinājumiem klajā nākuši Gēteborgas (Zviedrija) universitātes pētnieki, kuru raksts par rauga genoma fenotipiem publicēts žurnāla Nature tīmekļa versijas 11. februāra numurā.

Zinātnieki ne velti pievērsušies raugam, tieši rauga sēnes genoms bija pirmais, ko 1996.gadā izdevās pilnībā atšifrēt. Cilvēka DNS bāzu pāru pilnā karte tika sastādīta 2001.gadā un šodien mūsu rīcībā ir jau aptuveni 1000 atsevišķu organismu genomu apraksti. Jāsaka gan, ka to lielāko daļu sastāda baktērijas.

Nākošais solis, ko ģenētiķi cer spert tuvāko gadu laikā ir individuālu daudzšūnu organismu (tai skaitā cilvēka) evolucionārās kartes (ciltskoka) sastādīšana. Jau šī gada laikā, piemēram, sagaidāma pilna neandertālieša genoma atšifrēšana. Ja tas izdosies, mēs varēsim daudz ko uzzināt ne tikai par mūsu radniecības saitēm ar tagad izmirušām humanoīdu sugām, bet arī labāk saprast savu prasmju, spēju un slimību attīstību, uzskata Gēteborgas universitātes Šūnu un molekulārās bioloģijas nodaļas profesors Anderss Blūmbergs.
Tā būs jauna pakāpe evolucionārās un funkcionālās ģenētikas attīstībā, saka profesors, un rauga sēnes atkal dodas celmlaužu gaitā.

Sadarbībā ar Sengera institūtu Kembridžā un Notingemas universitāti (Lielbritānija), Gēteborgas zinātniekiem izdevās sekvenēt 70 atsevišķu, divām rauga sēņu sugām - Saccharomyces cerevisiae (parastais alus raugs) un tās evolucionārās māsīcas Saccharomyces paradoxus piederīgu indivīdu DNS, kā arī, izdalīt to fenotipus (īpašības).

Interesanti, ka rauga sēņu DNS attīstību ietekmējuši cilvēku alkohola lietošanas paradumi. Vīna un alus raugi, kopā ar šo dzērienu cienītājiem ir apceļojuši visu pasauli, savstarpēji sajaucoties un veidojot jaunus celmus. Mežonīgo, cilvēka pārtikā neizmantoto raugu sugu genomos šāda mozaīka neparādās, saka Blūmbergs.

Pētījumā atklāja, ka maksimālā DNS pāru izkārtojuma atšķirība starp dažādām rauga sēņu sugām skaitliski var sasniegt 4%. Cilvēku no šimpanzes salīdzinoši šķir tikai 1%. Vai tas varētu nozīmēt, ka palielinoties kopējai organisma sarežģītības pakāpei, būtiskas atšķirības var veidoties pat nelielu izmaiņu diapazonā?
Cits nozīmīgs pētījuma atklājums bija tā sauktie "ekstra gēni", kuri parādās tikai dažiem sugas īpatņiem. To atrašanās vieta ir hromosomas ārējais (telomērais) apvidus un šis atklājums apstiprina iepriekš izteiktās domas par šo apgabalu lielo nozīmi evolūcijā.

Attēls: Wikimedia Commons.

Avots:

http://www.nature.com