Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zeme&Vide

49% tropisko lietusmežu tiek izcirsti nelegāli

Jaunā pētījumā pierādīts, ka gandrīz puse (49%) no tropiskajiem mežiem tiek izcirsti nelegāli, lai iegūtu komerciālajai lauksaimniecībai nepieciešamās zemes. 25% no nelegāli izcirstajās platībās iegūtajiem kokmateriāliem un tajās audzētajiem produktiem tiek eksportēti uz citām valstīm.

„Jau sen zināms, ka lauksaimniecība ir galvenais mežu ciršanas dzinulis, taču šis ir pirmais pētījums, kurā apzināta milzīgā nelegālo darbību loma visā pasaulē patērēto pārtikas un mājsaimniecības preču ražošanā,” norādījis Maikls Dženkins (Michael Jenkins), nevalstiskās organizācijas „Forest Trends” (Vašingtona, ASV) vadītājs un galvenais izpilddirektors.  

Lasīt tālāk ...

No atkusušajām Arktikas augsnēm atbrīvotā oglekļa pārtapšanā par CO2 galvenā loma ir nevis baktērijām, bet Saules gaismai

Arktikas ilggadīgajā sasalumā ir ieslēgti milzīgi oglekļa krājumi. Zinātnieki lēš, ka to apjoms varētu pārsniegt kopējo atmosfēras oglekļa daudzumu pat divas reizes. Līdz šim tika uzskatīts, ka sasalušajās augsnēs esošo organisko oglekli (C), kad tas izkļūst saldūdens sistēmā, par oglekļa dioksīdu (CO2) pārveido mikrobi. Tomēr jauna pētījuma rezultāti norāda ko citu – izrādās, daudz lielāka loma nekā sīkbūtnēm oglekļa pārvērtībās ir Saules gaismai.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. Pētījums izstrādāts ASV, sadarbojoties Oregonas un Mičiganas universitāšu pētniekiem. 

Lasīt tālāk ...

Fukušimas kodolkatastrofas ietekme uz augu un dzīvnieku pasauli

2011. gada martā pasauli pāršalca negaidīta vēsts – Fukušimā (Japāna) notikusi eksplozija atomelektrostacijā. Lai neatkārtotu kļūdas, kas tika pieļautas pēc 1986. gada Černobiļas (Ukraina) kodolkatastrofas, kad datu vākšana tika sākta ar ievērojamu novēlošanos, bioloģiskās informācijas izpēti zinātnieki sāka jau dažus mēnešus pēc Fukušimas atomelektrostacijas avārijas. Pētījumos tika iesaistīta starptautiska zinātnieku komanda, kurā bija pārstāvji gan no ASV, gan Japānas un citām valstīm.

Plašo pētījumu rezultāti tagad apkopoti un publicēti žurnālā „Journal of Heredity”.

Lai noskaidrotu paaugstinātā radiācijas līmeņa ietekmi uz dzīvo dabu, tika pētīti visi organismi sākot no augiem un kukaiņiem, beidzot ar zīdītājiem un putniem.

Līdz brīdim, kad tika sākta Fukušimas katastrofas seku izpēte, pasaulē iepriekš bija veikti plaši pētījumi par radiācijas ietekmi uz cilvēku veselību, taču datu par jonizētā starojuma ietekmi uz apkārtējo vidi un dzīvnieku pasauli trūka. Jauno pētījumu rezultātā noskaidrojās, ka Fukušimas atomstacijas radiācijas noplūde atstājusi ietekmi gan uz augiem, gan dzīvniekiem. Visi Fukušimas katastrofas seku pētnieki, neatkarīgi no pētāmās dzīvnieku vai augu grupas nonāca pie līdzīga secinājuma – paaugstināta jonizētās radiācijas iedarbība organismā rada ģenētiskus bojājumus un palielina mutāciju iespējas gan reproduktīvajās, gan nereproduktīvajās šūnās.  

Lasīt tālāk ...

Pesticīds DDT var radīt nopietnas vielmaiņas problēmas sievietēm

ASV zinātniekiem izdevies pierādīt, ka 20.gadsimta vidū plaši izplatītā insekticīda DDT iedarbība uz peļu mātītēm grūtniecības laikā un to pēcnācējiem ir saistīta ar paaugstinātu holesterīna līmeņa, aptaukošanās, kā arī ar cukura diabēta attīstības risku. Turklāt – lai gan DDT šobrīd legāli izmantot lielākajā daļā valstu vairs nav iespējams, tā radītās sekas var būt jūtamas joprojām.

Kalifornijas universitātes (ASV) zinātnieku izstrādātā pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „PLOS ONE”.  

Lasīt tālāk ...

Gribi palīdzēt apkārtējai videi - atsakies no liellopu gaļas, nevis automašīnas

Pārdomāts uzturs ir nozīmīgs ne tikai no veselības, bet arī no ekoloģijas jautājumu viedokļa. Jaunā pētījumā amerikāņu zinātnieki noskaidrojoši, cik reižu lielāku ekoloģiskās pēdas nospiedumu atstāj liellopu audzēšana, salīdzinot ar citiem mājlopiem un mājputniem. Rezultāti bija iespaidīgi - kāds Oksfordas universitātes pētnieks, iepazīstoties ar informāciju, pat izteicies, ka, iespējams, videi daudz lielāku ieguvumu dotu cilvēku atteikšanās no liellopu gaļas, nevis privātajām automašīnām. 

Lasīt tālāk ...

Izsekots Korkules ūdeņu ceļš pazemē

Turpinot tradīciju, maija vidū pie 2014. gada ģeoloģiskā objekta – Korkules ūdensrijējiem notika tematisks pasākums. Papildinot ierasto pasākuma programmu, ģeovietas izpētes gaitā tika veikts unikāls hidroģeoloģisks eksperiments, kas kļuva par krāšņu pasākuma kulmināciju. Eksperimenta rezultāti apstiprināja pētnieku hipotēzi par Korkuļu upītes ūdens ceļu pazemē.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki satraukti par gaisa temperatūru pieaugumu - 2014.gada jūnijā piedzīvots rekordliels karstums

ASV federālās aģentūras „National Oceanic and Atmospheric Administration” (NOAA) zinātnieki paziņojuši, ka 2014.gada jūnijs bijis karstākais Zemes vēsturē kopš 1880.gada, kad uzsākta regulāra gaisa un okeāna virsmas temperatūru uzskaite. 

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums pierāda: ĢMO audzēšanā plaši izmantotā nezāļu inde - raundaps - bojā zīdītāju spermu

Jaunā, ar žurkām veiktā Kajēnas universitātes profesora Žila Erika Seralini vadītās zinātnieku komandas pētījumā atklājies, ka pat nelielas, īstermiņā saņemtas raundapa [1] devas zīdītājiem ilgstoši izmaina sēklinieku darbību, radot bažas par šī herbicīda ietekmi uz auglību un pēcnācēju veselību. Raksts par pētījumu publicēts izdevuma "Environmental Toxicology and Pharmacology" 2014.g. jūlija numurā. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki norūpējušies par mikroskopiskā piesārņojuma draudiem Pasaules okeānā

Pasaules okeāna piesārņojums ar mikroskopiskām plastmasas daļiņām jeb mikroplastiskais piesārņojums zinātnieku vidū rada aizvien lielākas bažas. Plaša mēroga pētījumos atklāts, ka sīko plastikas daļiņu daudzums Zemes okeānos ir daudz lielāks un izplatība – daudz plašāka nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki: 'otrās paaudzes' ĢM augi tikai pastiprinās vides problēmas

Tā dēvētās "pirmās paaudzes" ģenētiski modificētās lauksaimniecības kultūras, lai arī par to plaši nerunā, šobrīd jau de facto ir cietušas sakāvi no mātes dabas - arvien plašāku izplatību ASV un citās valstīs, kur lielos apmēros audzē transgēnos augus, iegūst pret glifosātu noturīgas nezāles, kas būtiski samazina ražu un līdz ar to - audzētāju ienākumus. Tikai ASV vien pret glifosātu noturīgās nezāles aug tīrumos, kuru izmēri patlaban aptuveni atbilst Arizonas štata platībai. Bet nezāles turpina izplatīties.

Radušos problēmu agroķīmiskā kompleksa korporācijas plāno risināt sev raksturīgā veidā - nevis atzīstot, ka herbicīdizturīgi, transgēnie augi ved ekoloģiskā strupceļā un no to audzēšanas jāatsakās, priekšroku dodot dabīgām metodēm, bet ieviešot tirgū jaunas labības, kas tagad būs izturīgas ne vairs tikai pret vienu, bet uzreiz vairākiem herbicīdiem. Pirmie pieteikumi par divu herbicīdu izturīgām sojas un kukurūzas šķirnēm, kā arī atbilstošu pesticīdu maisījumu, kopā ar korporāciju algoto zinātnieku veiktiem pētījumiem, kuru rezultāti un secinājumi apliecina šo maisījumu lietošanas nekaitīgumu videi un cilvēku veselībai, jau ir iesniegti apstiprināšanai ASV Vides aizsardzības aģentūrā. Šīs iestādes ierēdņi, kā raksta wired.com, līdz ar Lauksaimniecības pārvaldi, sliecās atbalstīt jauno labības šķirņu nonākšanu tirgū. Sagatavošanas stadijā ir arī citi, līdzīgi pieteikumi.

Vides un veselības aizsardzības grupām, turpretī, līdz ar neatkarīgiem zinātniekiem ir cits viedoklis - tie uzskata, ka šāda rīcība tikai paplašinās nezāļu un herbicīdu "ieroču sacensību", novedot pie jaunu, nu jau pret vairākiem līdzekļiem izturīgu nezāļu parādīšanos, vienlaikus būtiski palielinot jau tā ar industriālām ķimikālijām pārpilnās ASV vides piesārņojumu, kas izraisīs jaunas ekoloģiskās katastrofas, kā arī cilvēku un dzīvnieku veselības problēmas. 

Lasīt tālāk ...