Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zeme&Vide

Pētījums: uz Zemes maz iespēju atrast vēl kādu nezināmu, lielu meteorīta krāteri

Spriežot pēc līdz šim atrastajiem pierādījumiem, Zeme vairākkārt ir piedzīvojusi sadursmes ar milzu asteroīdiem, kuru triecieni un to izraisītās klimatiskās izmaiņas būtiski ietekmējuši dzīvības attīstības vēsturi. Jaunā pētījumā zinātnieki noskaidrojuši, ka gandrīz visi lielie asteroīdu krāteri uz Zemes šobrīd jau ir atklāti, savukārt tie, kas vēl nav zināmi zinātnes pasaulei, visticamāk arī turpmāk paliks noslēpumā tīti, jo erozija, tektoniskās kustības un citi ģeoloģiskie procesi liecības par kādreizējo krāteru eksistenci ir iznīcinājuši. Secinājums izdarīts, pamatojoties uz Purdujas universitātes (ASV) studentu veiktajiem aprēķiniem.

Lasīt tālāk ...

Satelītattēli palīdzēs laicīgāk prognozēt vulkānu izvirdumus

Jau tuvākajā nākotnē vulkānu izvirdumus būs iespējams prognozēt daudz efektīvāk. Zinātniekiem izdevies atklāt veidu, kā vulkānu izvirdumu savlaicīgai prognozēšanai iespējams izmantot satelītattēlus.

Lasīt tālāk ...

Augošo temperatūru dēļ koki spēj uzkrāt vairāk CO2 – vai risinājums globālajai sasilšanai?

Šobrīd cilvēce atrodas ievērojamu Zemes klimatisko pārmaiņu priekšā. Globālās temperatūras celšanās ietekmē visu dzīvo dabu un sezonu maiņas dinamiku. To apstiprina arī jaunais Hārvardas universitātes (ASV) pētījums. 

Lasīt tālāk ...

Jaunie zinātnieki aizsāk kustību 'Latvija - minerālūdens lielvalsts'

Latvijas Dzīļu Atklājēji ir nebijis patriotisma projekts ar vairākām darbības sfērām: gan Latvijas pazemes bagātību apzināšanu, gan ar reģionu tūrisma popularizēšanu. Turklāt mūsu mērķis ir arī raisīt bērnos interesi par dabaszinātnēm ar eksperimentu palīdzību.

Projekta ietvaros mūsu ģeologi ir iepazinušies ar vienu no dziļākajiem un senākajiem Latvijā iegūstamā dabīgā minerālūdens „Mangaļi” dziļurbumiem, bet noslēgumā mūsu mērķis ir to salīdzināt ar citu Eiropas valstu pazemes ūdeņiem, lai pierādītu to, ka arī Latvija ir bagāta ar pazemes ūdeņiem: gan artēziskajiem, kā arī mineralūdeņiem, kuru sastāvs ir arī atzinīgi novērtējams.

Lasīt tālāk ...

Cilvēka radītais elektromagnētiskais vides piesārņojums apdraud putnu migrāciju

Dažiem dzīvniekiem, to skaitā putniem, piemīt prasme, kuras nav cilvēkiem – spēja, izmantojot iekšējo mehānismu, vadoties pēc Zemes magnētiskā lauka līnijām, noteikt ziemeļu virzienu. „Iekšējais kompass” īpaši nozīmīgs ir migrējošiem putniem, jo bez tā migrantu pārvietošanās pareizajā virzienā būtu daudz grūtāka.

Jauns, Vācijā veikts pētījums, kura rezultāti publicēti žurnāla „Nature” 2014.g. 7.maija numurā, pierādījis, ka elektroierīču un radiosignālu radītie elektromagnētiskie viļņi var būtiski ietekmēt putnu migrācijas ceļus. Īpaši šī problēma ietekmē putnus, kuru migrācijas ceļi šķērso lielas pilsētas vai atrodas to tuvumā, jo šajās vietās elektrogmagnētiskais piesārņojums ir visaugstākais. Visvairāk putnus ietekmē zemas un vidējas frekvences radioviļņi. 

Lasīt tālāk ...

Piesārņojuma trauksme Eiropas ūdeņos – atkritumi nonāk pat cilvēku neapgūtajās dziļūdens zonās

Hidrosfēra ir viena no nepasargātākajām Zemes sfērām, ko nopietni apdraud gan mikroskopiskais, gan makroskopiskais piesārņojums. Eiropas ūdeņu kontekstā visbiežāk tiek runāts par to piesārņojumu, ko rada dažādi mikroskopiski elementi, piemēram, ķīmiskās rūpniecības blakusprodukti, nitrātus un fosfātus saturošie lauksaimniecības mēslojumi, naftas produktu noplūdes un tamlīdzīgas vielas. Diemžēl jauna pētījuma rezultāti pierāda – Eiropai piegulošie ūdeņi nopietni cieš arī no makroskopiskā piesārņojuma, un daudzviet atkritumi sastopami pat dziļākajos ūdens piegultnes slāņos. 

Lasīt tālāk ...

Monsanto ĢM soja, atšķirībā no konvenciāli un bioloģiski audzētās, satur raundapa atliekas un tai ir mazāka uzturvērtība

No visiem pasaulē audzētajiem kultūraugiem, vislielākais ģenētiski modificēto sējumu īpatsvars - šobrīd aptuveni 79% - ir sojai. Galvenie sojas ražotāji ir ASV (33%), Brazīlija (29%), Argentīna (19%), Ķīna (5%) un Indija (4%). Kopā 2011.g. pasaulē tika izaudzētas 251,5 miljoni tonnu sojas.

Sojas produkti, lai arī pašas pupiņas nepārstrādātā veidā tiek ēstas maz, kā zināms, mūsdienās atrodami teju it visur - sojas eļļa (parasti ražotāju sajaukta ar ĢM kukurūzas u.c. augu eļļām) tiek pievienota konditorejas izstrādājumiem, to izmanto margarīnu izgatavošanā, visa veida cepšanā, kā lēts gaļas "analogs" soja tiek iestrādāta desās, kas daļēji izgatavotas no gaļas, kura, savukārt, nākusi no lopiem un putniem, kuri uzbaroti, izmantojot soju saturošu kombinēto barību. Tāpat no sojas tiek izgatavots šokolādes, saldējumu un citu saldumu izgatavošanā plaši pielietotais emulgators lecitīns, kā arī citas pārtikas piedevas.

Ņemot vērā šo sojas "invāziju" cilvēku un dzīvnieku pārtikā, kā arī paturot prātā, ka ĢM kultūru audzēšanā izlietoto augu aizsardzības līdzekļu (parasti publicistikā vispārināti dēvētu par "pesticīdiem") daudzums nemitīgi pieaug, nevar nedomāt par sojas kvalitāti un tās produktu ietekmi uz veselību. 

Lasīt tālāk ...

Baltijas jūrā pieaug 'mirušo zonu' platības

Baltijas jūra jau ilgstoši cieš no piesārņojuma problēmām. Pasaules Dabas fonda publicētā informācija liecina, ka 2013.gadā pilnībā mirusi bija jau 1/6 daļa no jūras kopējās platības. Arī jaunākie pētījumi apstiprina – Baltijas jūras nākotne, ja tuvākajā laikā netiks veikti būtiski ūdeņu apsaimniekošanas uzlabojumi, pagaidām krāsojas diezgan drūmos toņos.

Pētnieki no Orhūsas universitātes Dānijā, Lundas un Stokholmas universitātēm Zviedrijā kopīgi izstrādājuši jaunu pētījumu par Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. Tā rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. Zinātnieku secinājums par Baltijas jūras stāvokļa izmaiņām pēdējās simtgades laikā nav iepriecinošs – platības ar kritiski mazu skābekļa daudzumu ūdenī palielinājušās vairāk nekā 10 reižu. 

Lasīt tālāk ...

Vēja ģeneratori var palīdzēt cīnīties ar vētrām

Offshore-Windpark-Greater-G

Viesuļvētras mūsdienās ir vienas no postošākajām dabas kataklizmām, kas ik gadu rada ievērojamus zaudējumus. Izmaiņas vētru intensitātē un spēkā ir pētītas ļoti plaši un šobrīd, balstoties uz dažādu pētījumu rezultātiem, var apgalvot, ka spēcīgo viesuļvētru intensitātei pasaulē ir tendence pieaugt. Piemēram, Floridas Universitātes zinātnieki izpētījuši, ka nepilnu trīs desmitgažu laikā vidējais vētru ātrums ir pieaudzis par 28 km/h. Pie līdzīgiem secinājumiem nonākuši arī zinātnieki citviet pasaulē, tādēļ šobrīd ir svarīgi atrast risinājumus, kā aizsargāties no spēcīgajām vētrām.

Lasīt tālāk ...

Pasaules ekoloģiskais pēdas nospiedums joprojām kritiski liels

wwwww

Pētot klimata izmaiņas un Zemes antropogēno slodzi, zinātnieki visās pasaules malās nonāk pie nemainīga secinājuma – cilvēku darbība uz Zemes klimatu, bioloģisko daudzveidību un visām ekosistēmām kopumā atstāj aizvien lielāku ietekmi. Jaunākie pētījumi liecina, ka Zemes iedzīvotāju ekoloģiskās pēdas nospieduma lielums joprojām ir pārāk liels, lai Zemes procesi varētu norisināties netraucēti.

Lasīt tālāk ...