Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zeme&Vide

Par 2016.g. koku dendrologu biedrība izvēlas ošlapu kļavu

Latvijas Dendrologu biedrība par 2016. gada koku ievēlējusi ošlapu kļavu Acer negundo. Pēdējo gadu plašās invāzijas dēļ ošlapu kļava dendrologu, vides aizsardzības speciālistu un dabas draugu aprindās ir ieguvusi negatīvu slavu, to reizēm visai pamatoti sauc par „jauno latvāni”. Šajā kontekstā dendrologu izvēle pirmajā mirklī var šķist nesaprotama – gada koks tiek izvēlēts jau no 2001. gada – tātad jau sešpadsmito reizi, un vienmēr šo godu izpelnījusies kāda ievērojama savvaļas vai vismaz izcili dekoratīva svešzemju kokaugu suga.

Lasīt tālāk ...

Plastmasas okeāni: līdz 2050.gadam okeānos plastmasas atkritumu varētu būt vairāk, nekā zivju

Ja nemainīsies cilvēku patēriņa paradumi, ražotāju pieeja un atkritumu apsaimniekošanas politika, jau mazāk nekā pēc 30 gadiem, 2050.gadā, plastmasas atkritumi Pasaules okeānā svara ziņā varētu pārspēt zivis, brīdina jauna pētījuma rezultāti. 

Lasīt tālāk ...

Par gada ģeovietu 2016 nosaukti Ketleru atsegumi pie Ventas

Biedrība Ziemeļvidzemes ģeoparks popularizējot ģeoloģiju un ģeoloģiskos dabas veidojumus nominē Gada ģeovietu 2016. Šogad par Gada ģeovietu plašas ģeologu un dabas ekspertu aptaujas rezultātā tika izvēlēti Ketleru atsegumi, kas atrodas Kurzemē, Skrundas novadā, Skrundas lauku teritorijā, Ventas labajā krastā 2,5 km augšpus Lēnām.   

Lasīt tālāk ...

Latvijas uzņēmums izstrādā inovatīvu filtru akvakultūras saimniecību efektivitātes palielināšanai

Lai arī saražoto zivju apjoms pēdējos gados ir pieaudzis, Latvija joprojām ir pēdējā vietā Eiropā. Šobrīd 81,2% zivju Latvijā tiek audzētas dīķos un uz pasaules fona šāda saimniekošana ir novecojusi un neefektīva. Lai attīstītu nozari jāveicina caurplūdes baseinos un recirkulārajās sistēmās saražotie zivju apjomi, tādēļ latviešu uzņēmums izstrādājis inovatīvu produktu, kura mērķis ir efektivizēt zivju audzētavu darbību Latvijā.

Lasīt tālāk ...

Vai audzēsim kartupeļus uz Marsa?

Vai uz Marsa ir iespējams audzēt kartupeļus? To noskaidrot, sadarbībā ar pētniecības centru „International Potato Center” (Peru), drīzumā mēģinās NASA zinātnieki.

Lasīt tālāk ...

10 bīstamākie vulkāni pasaulē

Zeme ir nosēta ar vulkāniem. Lai gan precīzs vulkānu kopskaits nav noteikts, jo tas variē atkarībā no tā, ko mēs uzskatām par atsevišķu vulkānu, zinātnieki lēš, ka pēdējo 10,000 gadu laikā ir darbojušies vismaz 1500 vulkāni uz sauszemes un vēl nezināms daudzums zemūdens vulkānu. Šobrīd visā pasaulē regulāri izvirst 50-70 vulkāni.    

Lasīt tālāk ...

Izzušana draud vairāk nekā pusei Amazones lietus mežu koku sugām

Mitrie tropiskie meži jeb lietus meži ir sugām bagātākā bioma pasaulē. Tajos mājvietu ir atradusi aptuveni puse no visām pasaules augu un dzīvnieku sugām. Diemžēl ik gadu lauksaimniecības plantāciju paplašināšanas, kokrūpniecības un ceļu būves dēļ mēs zaudējam lietus mežu platības.   

Lasīt tālāk ...

Kā radās, veidojās un attīstījās mūsu Zeme?

Lai top! Lai top! Lai jauna zeme ceļas! /Auseklis./

Lasīt tālāk ...

Pasaules 'zaļākās' pilsētas

Pasaules urbanizācijas tendences ir neapturamas – pilsētās mitinās aizvien vairāk un vairāk cilvēku. Ja 1900.gadā par pilsētniekiem sevi varēja dēvēt vien 13% pasaules iedzīvotāju, 20.gs. 50.gados pilsētās mitinājās jau 29%. Kopš 2007.gada pilsētās dzīvo jau vairāk nekā 50% pasaules iedzīvotāju. Prognozē, ka līdz 2050.gadam šis rādītājs varētu sasniegt pat 70%.

Tiek lēsts, ka šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 60-80% siltumnīcas gāzu emisiju Zemes atmosfērā, 75% patērēto dabas resursu un aptuveni 50% no kopējā saražoto atkritumu daudzuma.

Ņemot vērā urbanizācijas tempus, šobrīd ir ļoti svarīgi strādāt pie tā, lai padarītu augošās pilsētas videi draudzīgākas. Kurām pilsētām tas līdz šim ir izdevies vislabāk?
Vienprātīgas atbildes nav. Atkarībā no izvēlētajiem vērtēšanas kritērijiem, līderes dažādos sarakstos ir atšķirīgas, taču ir vairākas pilsētas, kuras teju vienmēr gozējas pasaules zaļāko pilsētu galvgalī. Šoreiz tieši par tām – pilsētām, kuras kā paraugu veiksmīgai videi draudzīgo iniciatīvu īstenošanai izraudzījies ne viens vien autors.

Lasīt tālāk ...

90% jūras putnu cieš no plastmasas piesārņojuma okeānos

Kas atrodas vēderos 90% jūras putniem? Diemžēl šoreiz pareizā atbilde ir plastmasa. Jaunā pētījumā zinātnieki no „Commonwealth Scientific and Industrial Research Organisation” (Austrālija) un Londonas impēriskās koledžas (Lielbritānija) ir apzinājuši plastmasas atkritumu radīto draudu apmēru jūras putniem.

Šis ir pirmais pētījums, kas parāda, cik liela ir plastikas piesārņojuma ietekme uz jūras sugām globālajā līmenī, un rezultāti ir nepatīkami pārsteidzoši. Secināts, ka dažādas plastmasas daļiņas gremošanas sistēmā atrodamas lielākajai daļai jūras putnu sugu.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...