Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Zeme&Vide

Pētījumi: 2014.gads bijis karstākais līdz šim reģistrētais

Lai gan zinātnieku vidū joprojām nav vienprātības par to, cik liela ir cilvēku loma klimata pārmaiņu norisē, viens ir skaidrs – Zemes klimata pasiltināšanās ir realitāte jau šodien, un mums būs jāatrod veids, kā tai pielāgoties.

Par globālajām klimata pārmaiņām publicētais ziņojums „State of the Climate in 2014” apliecina, ka 2014.gadā visi galvenie klimata pārmaiņas raksturojošie rādītāji joprojām atspoguļo straujas klimata pasiltināšanās tendences. Vairāki no tiem, piemēram, zemes un okeāna temperatūra, Pasaules okeāna ūdenslīmenis un siltumnīcas efekta gāzu daudzums, ir sasnieguši rekordaugstus rādītājus. 

Lasīt tālāk ...

Sahāras tuksneša dārgums Čadas ezers – reiz lielākais saldūdens ezers uz Zemes, tagad nozīmīgs ekosistēmu uzturētājs

Sahāras tuksneša smilšu lauki šķiet bezgalīgi gan laikā, gan telpā. Taču patiesībā pasaules lielākais smilšu tuksnesis ir pārsteidzoši jauns. Vēl salīdzinoši nesen lielu tā daļu klāja Mega-Čadas paleoezers.

Čadas ezera senās robežas parāda, cik dramatiski ir mainījies reģiona klimats pēdējo gadu tūkstošu laikā – vēl tikai pirms 6000 gadiem Čadas ezers bija lielākais saldūdens ezers pasaulē, bet jau 20.gadsimta otrajā pusē zinātnieki bija norūpējušies par tā iespējamo izžūšanu.
Londonas universitātes (Lielbritānija) zinātnieki jaunā pētījumā pievērsušies detālai Čadas ezera vēstures pētīšanai. Jaunais pētījums ļauj ieskatīties līdz pat 15,000 gadu senā Čadas ezera vēsturē. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”.  

Lasīt tālāk ...

Pēta, kas notiktu, ja ĢM lašus palaistu savvaļā

Ģenētiski modificētas zivis, kurām panākta augšanas hormonu paaugstināta sekrēcija, eksistē jau vairāk nekā 25 gadus. Šo gadu laikā ģenētiski modificētajās sugās ir veikti neskaitāmi uzlabojumi, taču tās vēl joprojām nav nonākušas komerciālā pārdošanā. Galvenais iemesls tam ir grūti prognozējamie iespējamie draudi, ko ģenētiski modificēto zivju populācijas varētu radīt dabīgajām ekosistēmām un to sugām.

Lasīt tālāk ...

Ģeologi atklāj, ka Zemes iekšējam kodolam ir savs iekšējais kodols

Planēta Zeme sastāv no trim, ķīmiski un fiziski atšķirīgiem galveniem slāņiem – cietas ārējās garozas, viskozas mantijas un kodola, ko, savukārt, veido šķidrs ārējais un ciets iekšējais kodols. Jauns pētījums, kas tapis Ilinoisas universitātes (ASV) un Naņdzjinas Tehnoloģiju universitātes (Ķīna) zinātnieku sadarbības rezultātā, liecina, ka uzskati par Zemes uzbūvi būtu jāpapildina – pētījumā gūti pierādījumi tam, ka Zemes iekšējam kodolam ir vēl pašam savs iekšējais kodols. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Geoscience”. 

Lasīt tālāk ...

Pēdējo 20 gadu laikā Pasaules okeāna līmenis cēlies divas reizes straujāk nekā uzskatīts

Mūsu planēta Zeme kļūst siltāka, turklāt sasilšanas tempam ir tendence pieaugt. Temperatūrai pieaugot, strauji kūst ledāji gan Arktikā un Antarktīdā, gan kalnos dažādās citās pasaules vietās. Ledāju kušana noved pie Pasaules okeāna ūdens līmeņa celšanās – pārmaiņām, kas skars neskaitāmus cilvēkus. Prognozes, par to, cik daudz paaugstināsies ūdens līmenis turpmāko 100 gadu laikā, parasti variē robežās no 0,5-2 m, tomēr drošas atbildes šai jautājumā joprojām nav, tāpēc šobrīd ir svarīgi veikt pētījumus, kas saistīti ar okeānu un jūru ūdens līmeņa maiņu.

Hārvarda universitātes (ASV) zinātnieki veikuši pētījumu, kurā noskaidrots, ka Pasaules okeāna līmeņa paaugstināšanās pēdējo 20 gadu laikā notikusi ievērojami straujāk, nekā domāts iepriekš. Kopumā ūdens līmenis pēdējo 20 gadu laikā audzis vairāk nekā 2 reizes ātrāk kā no 1901.-1990.gadam. Turklāt pētnieki vēl noskaidrojuši, ka laika posmā no 20.gadsimta sākuma līdz 90.gadiem, ūdens līmeņa celšanās patiesībā notikusi par 30% lēnāk nekā uzskatīts līdz šim. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature”.  

Lasīt tālāk ...

Gada ģeovieta 2015: Staiceles dzelzs avoti

Aktīvi turpinās Latvijas gada dabas nomināciju piešķiršana. Jau iepriekš rakstījām, ka izraudzīts Gada putns un Gada kukainis 2015. Tagad kārta pienākusi nominācijai Gada ģeoloģiskais objekts jeb, jaunajā nosaukumā, Gada ģeovieta.

Lasīt tālāk ...

Ģeoinženierija varētu kaitēt miljardiem cilvēku

Klimata inženierija, bieži vien dēvēta arī par ģeoinženieriju, nodarbojas ar iejaukšanos Zemes klimatiskajā sistēmā ar mērķi mazināt globālo sasilšanu. Klimata inženierijas darbības virzienus var iedalīt divās lielās grupās: oglekļa dioksīda savākšana un uzglabāšana un Saules starojuma iedarbības kontrole (mēģinājumi izstrādāt veidus, kā panākt, lai daļa Saules enerģijas nonāk atpakaļ kosmosā, nesasniedzot Zemi).

Daļa cilvēku uzskata, ka ģeoinženierija ir vienīgā izeja, kas mūs pasargās no klimata katastrofas, daļa – ka tieši šāda iejaukšanās klimata mehānismos šo katastrofu izraisīs. Tomēr, ņemot vērā, ka līdzšinējie oglekļa izmešu kontroles plāni sevi nav attaisnojuši, idejas, kas ilgi tika uzskatītas par visdīvainākajiem globālās sasilšanas problēmas risinājumiem, pēdējo gadu laikā atkal ir nonākušas apspriešanā. 

Lasīt tālāk ...

2014.gada janvāris-oktobris: karstākie 10 mēneši kopš 1880.gada

Lai gan par globālās sasilšanas iemesliem joprojām notiek asas diskusijas, viens ir skaidrs – globālā sasilšana patiešām eksistē, un termometra stabiņi pakāpeniski ceļas aizvien augstāk un augstāk. ASV „National Oceanic and Atmospheric Administration” (NOAA) klimata pētnieki informējuši, ka laika periods no 2014.gada janvāra līdz 2014.gada oktobrim bijis karstākais kopš 1880.gada, kad tika uzsākti regulāri temperatūru mērījumi.

Lasīt tālāk ...

Apakšzemes ogleklis varētu būt ietekmējis dzīvības attīstību

Zinātniekiem izdevies atklāt jaunas, līdz šim nezināmas detaļas par dziļi zem Zemes virsmas esošo oglekli. Jaunais atklājums mudina domāt, ka apakšzemes ogleklis būtiski ietekmējis dzīvības attīstības vēsturi, kā arī ļāvis izstrādāt jaunu teoriju par dimantu veidošanos Zemes mantijā.

Apakšzemes oglekļa pētījumu veikuši Džona Hopkinsa universitātes (ASV) zinātnieku komanda, sadarbībā ar kolēģiem no citām pētniecības iestādēm. Darba rezultāti publicēti žurnālā „Nature Geoscience”. 

Lasīt tālāk ...

Planktona pārmaiņas pārvērš Kanādas ezeru ūdeni želejā

Kanādas ezeri cieš no problēmām, ko radījušas ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas. Samazinoties kalcija līmenim ūdenī, notikusi strauja želejveida mikroorganismu savairošanās. Turklāt atsevišķus ezerus problēma skārusi tik nopietni, ka to ūdeņi sākuši atgādināt želeju. Situācijas izpētes rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the Royal Society B”.  

Lasīt tālāk ...