Zem vulkāna Bolīvijā atklāts milzīgs magmatiskais ezers

Zinātnieki no Bristoles universitātes (Lielbritānija), sadarbojoties ar zinātniekiem no Vācijas, Francijas, Kanādas un Velsas, atklājuši milzīgu magmatisko ezeru, kas atrodas 15 km dziļumā zem snaudošā Uturunku vulkāna Bolīvijā, Dienvidamerikā.

Lasīt tālāk ...

Kāda ir Pasaules okeāna un Baltijas jūras ekonomiska vērtība?

Okeāns nodrošina mums ēdienu, ražo skābekli, regulē klimatu un piedāvā vēl neskaitāmus citus ekoloģiskos “pakalpojumus”. Tā sniegtie labumi reizēm liekas tik pašsaprotami, ka mēs nemaz nespējam iedomāties savu dzīvi bez tiem. Papildus tam okeāns ir arī milzīga ekonomikas spēkstacija, kas ik gadu pasaules ekonomikai sniedz triljoniem eiro. Tomēr Pasaules okeāna ekoloģiskais stāvoklis ik gadu pasliktinās. To izraisa biotopu iznīcināšana, pārzvejošana, piesārņojums, kā arī ūdens līmeņa pieaugums un ūdeņu paskābināšanās, kas notiek cilvēka darbības un klimata izmaiņu dēļ.

Lasīt tālāk ...

Vai cilvēki ienesuši izmaiņas Zemes ģeoloģiskajā vēsturē un sācies jauns laikmets?

Pēc II pasaules kara, kura laikā pirmo reizi tika izmantotas atombumbas un kopš cilvēces atkarība no naftas un akmeņoglēm sasniegusi vēl nepiedzīvotus apmērus, zinātnieki sākuši runāt par Zemes ieiešanu jaunā laikmetā – antropocēnā.

Lasīt tālāk ...

PVO pētījums: 92% pasaules iedzīvotāju skar gaisa piesārņojuma problēma

Jaunais Pasaules veselības organizācijas (PVO) izstrādātais gaisa kvalitātes modelis parāda, ka 92% pasaules cilvēku populācijas mitinās vietās, kur gaisa kvalitāte nav atbilstoša PVO uzstādītajiem veselīga gaisa kritērijiem.

Lasīt tālāk ...

Gaismas piesārņojuma karte parāda, ka 1/3 cilvēces, iespējams, nekad nav redzējusi Piena ceļu

Piena ceļš, krāšņā zvaigžņu josla, kas cilvēku acis priecējusi jau kopš neatminamiem laikiem, pakāpeniski sāk izzust no mūsdienu cilvēku atmiņām. Tas notiek pavisam vienkārša iemesla dēļ – gaismas piesārņojuma rezultātā Piena ceļu vairs nevar saskatīt. Zinātnieku aprēķini liecina, ka Piena ceļš ikdienā slēpts paliek aptuveni 1/3 planētas iedzīvotāju.

Lasīt tālāk ...

Golfa straumes palēnināšanās pasargās Eiropu no nelabvēlīgākā klimata pārmaiņu scenārija

Klimata pārmaiņas notiek. Par pašu procesu, atšķirībā no tā iemesliem, nešaubās vairs teju neviens, tāpēc viena no aktuālākajām tēmām zinātnes pasaulē šobrīd ir pārmaiņu gaitas novērošana un tālākās attīstības prognozēšana, lai pienācīgi sagatavotos to nestajiem efektiem nākotnē.

Šoreiz zinātnieki no Lielbritānijas, Meksikas un ASV pievērsušies detālākai Golfa straumes izpētei.

Jaunā pētījumā viņi noskaidrojuši, ka Golfa straumes palēnināšanās visticamāk palēninās temperatūru pieauguma gaitu Eiropā un pasargās to no ļaunākajām klimata pārmaiņu ietekmēm uz ekonomiku.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “American Economic Review”.  

Lasīt tālāk ...

Zilaļģes veiksmīgi pielāgojas klimata pārmaiņām: nopietns drauds ūdens kvalitātei un videi

Zilaļģes spēj pielāgoties oglekļa dioksīda līmeņa pieaugumam vēl vieglāk nekā, domāts iepriekš, jaunā pētījumā pierādījuši Amsterdamas universitātes (Nīderlande) zinātnieki.

Daudzi zilaļģu paveidi ražo toksīnus, tādēļ to pārmērīga savairošanās ir bīstama kā videi, tā cilvēku veselībai. Zilaļģu augstās adaptācijas spējas var atstāt negatīvu ietekmi uz saldūdens ekosistēmām, dzeramā ūdens kvalitāti un peldvietu kvalitāti un drošību. Turklāt ar zilaļģu izdalītajām indīgajām vielām var saindēties arī sauszemes dzīvnieki, dzerot ūdeni.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā “Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Neparasti, milzu iežu veidojumi Zemes iekšienē glabā informāciju par mūsu planētas pirmsākumiem

Dziļi Zemes iekšienē atrodas divas milzīgas, ieapaļas iežu struktūras, par kuru izcelsmi un lomu mūsu planētas darbībā zinātnieki vēl strīdas. Abi iežu veidojumi atrodas pretējās zemeslodes pusēs. To lielums sasniedz kontinentu izmērus, un augstums pat 100 reizes pārsniedz Zemes augstākās virsotnes, Everesta, augstumu.

Neparastās struktūras atrodas mantijas pamatā pie Zemes kodola ap 2900 km dziļumā – aptuveni pusceļā no Zemes centra.
Arizonas Štata universitātes (ASV) zinātniekiem ir jauna versija par to, kas ir šīs struktūras un kādam mērķim tās varētu kalpot. 

Lasīt tālāk ...

Pašlaik izmantotie lauksaimniecības mēslojumi piesārņos ūdeņus vēl desmitgadēm ilgi

Liela daļa lauksaimnieku visā pasaulē lieto visdažādākos mēslojumus ar mērķi palielināt iegūstamās ražas. Diemžēl, daudzi no populārajiem mākslīgajiem mēslojumiem, īpaši fosforu un slāpekli saturošie savienojumi, ir kaitīgi videi.

Dēļ lauksamniecībā plaši izmantotajiem slāpekļa mēslojumiem bīstams nitrātu daudzums dzeramajā ūdenī varētu saglabāties desmitgadēm ilgi, brīdina Vaterlo universitātes (Kanāda) pētnieki.

Pētījuma rezultāti par slāpekļa piesārņojuma situāciju augsnē publicēti žurnālā „Environmental Research Letters”. 

Lasīt tālāk ...

No Antarktīdas draud atdalīties šelfa ledājs sešu Rīgas pilsētu izmērā

Pirms diviem gadiem polārpētnieki novēroja, ka šelfa ledājā Antarktīdas piekrastē parādījusies plaisa. Kopš tā brīža, plaisas platums ir ievērojami palielinājies, radot bažas, ka šelfa ledājs drīz vien varētu atdalīties no kontinenta, izveidojot aisbergu gandrīz sešu Rīgas pilsētu lielumā.

Lasīt tālāk ...