Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātnieki: ģenētiski modificētie laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas

Kā zināms katram patērētājam, kura vienīgais informācijas avots par atbilstošo produktu ir reklāma un lobētāju propaganda, viss, ko ražo un masveidā pārdod korporācijas ir pilnīgi drošs cilvēku veselībai un nekaitīgs dabai. Īpaši jau dārgie medikamenti, pesticīdi un ģenētiski modificētā pārtika. Tomēr ne visi zinātnieki tic šāda veida "glancētiem" stāstiņiem un veic neatkarīgus eksperimentus, kuru rezultāti to vai citu "ideālo produktu" ļoti bieži parāda pilnīgi pretējā gaismā. Tā tikko noticis arī saistībā ar ģenētiski modificētajiem lašiem, kuru apstiprināšana lietošanai uzturā tuvākajā laikā tiek sagaidīta ASV - jauns, britu izdevumā "Proceedings of the Royal Society B: Biological Sciences" publicēts kanādiešu biologu pētījums liecina, ka, pretēji izstrādātāju apgalvojumiem, ĢM laši, izkļūstot savvaļā, var neatgriezeniski sagraut dabīgās lašveidīgo ekosistēmas.

Lielās tvertnēs, nomaļā, aiz dzeloņdrāšu žoga noslēptā Panamas augstkalnu audzētavā pie Kalderas upes izaudzētie Masačūsetas kompānijas "AquaBounty Technologies" ģenētiski modificētie laši, iespējams, drīz nonāks amerikāņu lielveikalu plauktos un pusdienu šķīvjos - pēc gandrīz 20 gadu ilga izstrādes un apstiprināšanas procesa "AquaBounty" šobrīd ir pavisam tuvu tirdzniecības atļaujas saņemšanai no ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes. Tikko ir beidzies publisko komentāru iesniegšanas termiņš PZD publiskotajai ietekmes uz vidi novērtējuma 1. redakcijai un drīz sagaidāms oficiālais pārvaldes lēmums. Kā uzskata britu laikraksts "The Guardian", ja zaļo gaismu saņems ĢM lasis, tad drīzumā vārti tiks atvērti arī citām, vairāk nekā 30 modificētu zivju sugām, kuras atrodas ceļā uz atļauju saņemšanu. Tāpat biotehnologi strādā, lai tirgum piedāvātu arī ĢM vistas, cūkas un govis.

"AquaBounty" modificēto Atlantijas lašu (Salmo salar) komerciālā priekšrocība, iepretī savvaļas zivīm, ir to augšanas ātrums. Ja savvaļas lašu dzīvsvars pieaug tikai pavasarī un vasarā, tad ĢM lašiem, pateicoties no Klusā okeāna laša (Oncorhynchus tshawytscha) un jūras zuša (Zoarces americanus) implantētajiem gēniem, augšanas hormoni asinīs izdalās visu gadu un tie pieaug aptuveni 2 reizes ātrāk.

Zināmas problēmas ĢM laša tirdzniecības atļaujas saņemšanai "AquaBounty" varētu radīt ne tikai atsevišķu lielveikalu tīklu un daudzu ASV iedzīvotāju izteiktie iebildumi, bet arī Ņūfaundlendas un Labradoras memoriālās universitātes bioloģes Kristas Okes 27. maijā publicētā pētījuma rezultāti. Neskatoties uz kompānijas apgalvojumiem, ka tās laši ir sterili, K. Okai no "AquaBounty" saņemtās ĢM Antlantijas lašu mātītes izdevās sakrustot ar tiem tuvu radniecīgajām brūnajām forelēm (Salmo trutta). Gandrīz puse no iegūtajiem hibrīdiem bija modificēto gēnu nesēji. Lai pārbaudītu citu zinātnieku jau iepriekš izteiktās bažas, ka ĢM laši nokļuvuši brīvībā izkonkurēs tur dabīgi dzīvojošos lašveidīgos, Oka hibrīdus, kopā ar ĢM un mežonīgajiem lašiem, ievietoja tvertnē, kas bija īpaši ierīkota, lai simulētu lašu dabīgo dzīvotni. Šajos apstākļos hibrīdi, konkurējot ar pārējām zivīm, ātri kļuva par dominējošo grupu, ĢM un mežonīgo lašu dzīvsvara pieaugumu samazinot par attiecīgi 82% un 54%.

Okas un kolēģu pētījuma rezultātiem ir plašāka nozīme - secinājumi sniedzas pāri tikai vienas biotopu grupas robežām - tie pirmo reizi pierāda, ka transgēnie dzīvnieki (gluži tāpat kā ĢM augi, par kuru krustošanos ar savvaļas sugām jau ir pietiekami daudz drošu liecību) DNS līmenī izmainītos gēnus spēj nodot citām, tuvu radniecīgām sugām, tādējādi kompleksi ietekmējot savvaļas populācijas.

Lai gan ĢM lašu tirgošanas licenzi šībrīža regulācijas procesa ietvaros "AquaBounty" varēs saņemt tikai attiecībā uz esošo Panamas audzētavu, kuras iekārtojumu un aprīkojumu no ekoloģiskās drošības viedokļa ASV PZP uzskata par pietiekamiem un katrai nākošajai audzētavai atkal vajadzēs saņemt jaunu vides drošības sertifikātu, nav ne mazāko šaubu, ka ĢM lašu audzēšanai kļūstot plaši izplatītai, ātrāk vai vēlāk, vienā vai otrā valstī, - vai tā būtu Ķīna, Indonēzija vai Čīle, - drošības normas tiks pārkāptas jeb notiks kāds neplānots negadījums un transgēnie laši nokļūs savvaļā. Tur tie, saprotams, darīs to pašu, ko kanādiešu zinātnieku tvertnē - vairosies ar savvaļas lašveidīgajiem un radušies hibrīdi izkonkurēs dabīgās sugas, mazinot upju un okeānu bioloģisko daudzveidību un vairojot jau tā neskaitāmās, korporāciju neprātīgās alkatības radītās vides problēmas.

Attēlā: Vienāda vecuma ĢM un parastais Atlantijas lasis. "AquaBounty" publicitātes foto.

Avoti:

rspb.royalsocietypublishing.org

nature.com 

guardian.co.uk 

medicalnewstoday.com 

cbc.ca  

Etiķetes:{tortags,862,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.