Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Saules sistēma

Jaunumi „Rosetta” misijā: no komētas izdalītais ūdens daudzums pieaudzis desmitkārši

Joprojām turpinās komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko izpētes projekts. (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). NASA pētnieki ziņo, ka komēta, tuvojoties Saulei, sākusi izdalīt ievērojami vairāk ūdens – 4 km platā komēta 2014.gada augusta beigās ik sekundi kosmosā izdalīja tādu ūdens tvaiku daudzumu, kas uz Zemes būtu līdzvērtīgs 1,2 litriem ūdens. Tas ir par desmit reizēm vairāk nekā novērojumu perioda sākumā 2014.gada jūnijā. Pētījuma rezultāti publicēti 2015.gada janvāra žurnāla „Science” speciālizlaidumā, kas veltīts „Rosetta” misijai.

Lasīt tālāk ...

Ko varēsim novērot debesīs 2015. gadā?

2015. gadā ir gaidāmi daudzi nozīmīgi astronomiski notikumi. Dažādos pasaules reģionos būs novērojami divi Saules un divi Mēness aptumsumi. Latvijā būs novērojams viens daļējs Saules aptumsums un viens pilns Mēness aptumsums. Janvārī un februārī Zemes ziemeļu puslodē būs novērojama Lavdžoisa komēta.

Lasīt tālāk ...

'Rosetta' misijas dati liecina: Zemes ūdens, iespējams, nav nācis no komētām

2014.gada 13.novembrī uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko nolaidās kosmosa kuģa „Rosetta” kosmiskā zonde „Philae”, kļūstot par pirmo cilvēku radīto ierīci, kam izdevies nolaisties uz komētas (sk.: "Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes", atklajumi.lv, 21.11.2014.). 

Lasīt tālāk ...

2014.gada 19.oktobris – lielā diena astronomijā jeb Siding Spring komētas pārlidojums Marsam

Tuvojas astronomijas pasaulei nozīmīga diena – jau šā gada 19.oktobrī 139,500 km attālumā no Marsa (salīdzinājumam – divreiz mazāks attālums, nekā starp Zemi un Mēnesi) garām lidos komēta C/2013 A1, kas pazīstama arī ar nosaukumu Siding Spring. Komēta Sarkanajai planētai atradīsies vairāk nekā 10 reizes tuvāk par attālumu, kādā līdz šim novērota kāda komēta Zemes tuvumā.

Lasīt tālāk ...

Pētot Lībijas stiklu, atrod senas, virs Sahāras uzsprāgušas komētas kodola daļu

Gandrīz ikviens ir dzirdējis par Senās Ēģiptes 18. dinastijas faraona Tutanhamona kapa dārgumiem, kurus 1922.g., pēc 32 gadsimtu aizmirstības, dienas gaismā atkal izcēla angļu arheologs Hovards Kārters. Šo dārgumu vidū ir arī kāda labi saglabājusies sakta, kuras vidū redzams no dzeltena silīcija stikla darināts spārnots skarabejs - svētā, neredzamo radīšanas spēku simbolizējošā Ēģiptes mēslu vabole. Izrādās, šī vabole, jeb, pareizāk sakot, stikls, no kā tā izgatavota ir radies pirms 28,5 miljoniem gadu, kad Zemes atmosfērā virs mūsdienu Ēģiptes uzsprāgusi komēta. Sprādzienā atbrīvojās liela termālā enerģija, kas tuksneša smiltīs aptuveni 6000 km2 plašā apvidū izveidoja plānu stikla kārtiņu. Miljonu gadu laikā, smiltīm kustoties un pārvietojoties, tā sauktais Lībijas stikls ir erodējis, sadaloties nelielos dzelteni zaļganos gabalos, kurus Nīlas lejteces un Vidusjūras dienvidu piekrastes iedzīvotāji jau izsenis izmantojuši rīku un rotas lietu izgatavošanā. Pētot Lībijas stikla iegulas, zinātnieki nejauši uzgāja arī vienu nelielu, tumšas krāsas oli, kura sastāva analīzes ļāva izvirzīt hipotēzi, ka tas ir pirmais zināmais, kādas uz Zemes nonākušas komētas kodola fragments.

Lasīt tālāk ...

Ūdens uz Mēness rodas Saules vēja ietekmē

Mēness iežos ieslēgtā ūdens avots ir Saules vējš - jonizētu daļiņu plūsma, kas nemitīgi tiek izsviesta no zvaigznes ārējās daļas un veido planetāro sistēmu iekļaujošu magnetosfēru jeb heliosfēru. Pie šāda slēdziena nonākuši Mičiganas universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts žurnālā Nature Geoscience.

Lasīt tālāk ...

Ar Šmidta teleskopu Baldones observatorijā otrais atklātais asteroīds nosaukts observatorijas dibinātāja Ikaunieka vārdā

Latvijas universitātes Astronomijas institūtam sadarbojoties ar Starptautiskās astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu, mazajai planētai, līdz šim ar pagaidu apzīmējumu 2010 GC158, piešķirts numurs 284984 un dots vārds „Ikaunieks" par godu Baldones observatorijas dibinātājam Jānim Ikauniekam (28.IV 1912. – 27.IV 1969.).

Lasīt tālāk ...

Baldones observatorijā ar Šmidta teleskopu pirmo reizi Latvijā atklāta mazā planēta, kurai dots vārds „Baldone”

Latvijas universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorijai Baldones Riekstukalnā cieši sadarbojoties ar Starptautiskās Astronomijas savienības Mazo planētu centru ASV (IAU Minor Planet CenterMPC) un Viļņas Teorētiskās fizikas un astronomijas institūtu ir izdevies ierakstīt pirmā Latvijā atklātā asteroīda vārdu „Baldone" debess velvē.

Lasīt tālāk ...

Oksidējoša reaģenta atklājums ļauj pārskatīt Marsa misijas "Viking" rezultātus: uz planētas tomēr varētu būt dzīvība

Viens no galvenajiem XX gs. 70.gados īstenotās ASV NASA Marsa programmas "Vikings" uzdevumiem bija dzīvības liecību meklējumi uz Sarkanās planētas.
1976.gadā uz Marsa nosēdās divas zondes, kuras, līdz ar citiem eksperimentiem veica augsnes pārbaudes, mēģinot atrast organisku, uz oglekļa bāzes veidotu vielu pēdas. Rezultāti bija negatīvi, taču tagad, 2008.g. Marsa augsnē atklātā stipri oksidējošā perhlorāta sāls kontekstā, tie ir pārskatīti un nu zinātnieki domā, ka uz planētas virsmas tomēr varētu būt atrodamas mikrobu dzīvības formas.

Lasīt tālāk ...

Pirmajam Mēness uzņēmumam - 170

1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņem pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.

Lasīt tālāk ...