Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Pirmā nolaišanās uz komētas – 'Rosseta/Philae' misijas apskats un nākotnes prognozes

2014.gada 13.novembris iegājis astronomijas vēsturē kā kosmosa izpētē īpaši nozīmīga diena – šai dienā notika pirmā kosmiskās zondes nolaišanās uz komētas zinātnes vēsturē. Presē notikums jau izpelnījies salīdzinājumu ar pirmo cilvēku ceļošanu kosmosā, pirmo nolaišanos uz Mēness un citiem nozīmīgiem kosmosa izpētes notikumiem.

Misiju veikusi Eiropas Kosmosa aģentūras (The European Space Agency) kosmiskā zonde „Philae”. Vēsturiskā nolaišanās uz komētas 67P/Čurjumovs-Gerasimenko (67P/Churyumov-Gerasimenko) apstiprināta 13.novembrī pulksten 14:05 pēc Latvijas laika. Kopumā projektā bija iesaistīti zinātnieki un kompānijas no 14 Eiropas valstīm un ASV.

Tiesa, zondes nolaišanās uz komētas nenotika bez starpgadījumiem – speciālisti ziņo, ka nolaišanās brīdī nav nostrādājušas harpūnas un dzinējs. Kā ziņo Eiropas Kosmosa aģentūra, veiksmīga nolaišanās notikusi tikai ar trešo reizi. Tehnisko problēmu dēļ pastāvēja risks, ka „Philae” neizdosies noturēties uz komētas, taču, par prieku un atvieglojumu pētniekiem un astronomijas entuziastiem, kosmiskā zonde palika uz komētas.

Informācijas uztveršanai un pārraidīšanai nepieciešamo enerģiju zondes baterijas spēja nodrošināt 64 stundu garumā, kuru laikā uz Zemi tika nogādāti visi nepieciešamie dati. Pēc bateriju darbības laika beigām, iestājas hibernācijas periods. Tagad sakarus ar zondi būs iespējams nodibināt tikai tad, ja Saules paneļiem izdosies ģenerēt gana daudz enerģijas iekārtas darbībai.

Izmantojot „Philae” iegūto un noraidīto informāciju, zinātnieki plāno izpētīt komētas uzbūvi, fizikālās īpašības, elektromagnētismu, attīstības vēsturi, noskaidrot grunts sastāvu un citas ziņas.

Šobrīd noskaidrots, ka komēta 67P/Čurjumovs-Gerasimenko sver aptuveni 10 miljardus tonnu, tās blīvums ir 400 kg/m3, temperatūra uz komētas virsmas ir aptuveni -70 grādi pēc Celsija un tās virsma ir nelīdzena - uz tās ir gan klintis, gan krāteri, gan gravveidīgi veidojumi.

„Philae” ceļā uz komētu tika nosūtīta aptuveni 22,5 km attālumā no mērķa - to palaižot no kosmosa kuģa „Rosetta”. Zondes ceļš no mātes kuģa līdz komētai ilga aptuveni 7 stundas.

Lai gan „Philae” misijas galvenā daļa ir noslēgusies, komētas izpēte vēl nebūt nav galā - „Rosetta” vēl sekos komētai, turpinot datu ievākšanu.

„Šajā izpētes fāzē mēs sekosim komētai, tai lidojot Saules virzienā, šķērsojot perihēliju un sasniedzot tuvāko atrašanās punktu Saulei 2015.gada 13.augustā 186 miljonu km attālumā no tās,” norādījis lidojuma vadītājs Andrea Akomaco (Andrea Accomazzo).

„Rosetta” būs pirmais kosmosa kuģis, kas izsekos komētu tās ceļā uz Sauli un tuvā attālumā novēros komētas pārmaiņas. Tuvojoties Saulei, tās siltums aktivizēs sasalušās gāzes uz komētas virsmas un zem tās. Pēc tam izplūstošās gāzes un putekļu daļiņas izveidos atmosfēru (komētas galvu un asti) apkārt komētas kodolam. Šai laikā kosmosa kuģim no komētas būs jāturas lielākā attālumā, lai process neietekmētu tā orbītu.

Vēl, runājot par nākotnes plāniem, astronomi izteikuši cerību, ka tuvāk Saulei būs pieejama gana daudz gaismas „Philae” aktīvās darbības atjaunošanai un līdz ar to – vēl lielāka informācijas daudzuma iegūšanai.

VIDEO:

Attēlā: "Philae" zonde savā patreizējā atrašanās vietā. Attēls veidots zondes uzņemto tās nosēšanās vietas 360 grādu fotogrāfijai uzliekot virsū aparāta skici. Avots: ESA publicitātes foto.

Avoti:

esa.int
esa.int

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.