Atklājumi.lv

2014.gada 19.oktobris – lielā diena astronomijā jeb Siding Spring komētas pārlidojums Marsam

Tuvojas astronomijas pasaulei nozīmīga diena – jau šā gada 19.oktobrī 139,500 km attālumā no Marsa (salīdzinājumam – divreiz mazāks attālums, nekā starp Zemi un Mēnesi) garām lidos komēta C/2013 A1, kas pazīstama arī ar nosaukumu Siding Spring. Komēta Sarkanajai planētai atradīsies vairāk nekā 10 reizes tuvāk par attālumu, kādā līdz šim novērota kāda komēta Zemes tuvumā.

Aprēķināts, ka C/2013 A1 komētas ātrums brīdī, kad tās kodols atradīsies vistuvāk Marsam, sasniegs 56 km/s. Tas notiks plkst. 9:27 pēc Latvijas laika. Šai brīdī astronomiem būs vienreizēja iespēja iegūt datus gan par pašu komētu, gan par tās ietekmi uz Marsa atmosfēru.

Skaidrojot gaidāmā notikuma nozīmīgo lomu, „NASA” astronauts un Vašingtonas „NASA`s Science Mission Directorate” asociētais administrators Džons Grunsfelds (John Grunsfeld) teica: „Šī komēta vēl nekad nav atradusies Saules sistēmas iekšējā daļā, tādēļ tā sniegs jaunu informāciju par Saules sistēmas senāko vēsturi.”

Komēta C/2013 A1 pirmo reizi atklāta 2013.gada 3.janvārī "Siding Spring" observatorijā (Austrālija), kurai par godu tā arī ieguvusi savu otro nosaukumu.

Siding Spring komēta nāk no Orta jeb Oorta mākoņa – sfēriska kosmosa reģiona Saules sistēmas ārējā daļā, kas no tās centra atrodas 5000-10,000 astronomisko garuma vienību (AV) attālumā.

Siding Spring būs pirmā Orta mākoņa komēta, kas tiks pētīta, to novērojot no netālu esoša kosmosa kuģa. Tas zinātniekiem dos ekskluzīvu iespēju vairāk uzzināt par vielām, piemēram, ūdeni un oglekļa savienojumiem, kas pastāvējuši pirms 4,6 miljardiem gadu Saules sistēmas veidošanās laikā. Pēc iespējas augstvērtīgāku attēlu un datu iegūšanai, komētas pārlidojuma brīdi kosmosā fiksēs gan NASA automātiskais kosmosa kuģis „Mars Odyssey orbiter”un „Mars Reconnaissance Orbiter”, gan kosmiskā zonde „Mars Atmosphere and Volatile EvolutioN (MAVEN)”. Fotofiksācija vienlaikus no vairākiem aparātiem ieplānota, lai mazinātu risku, ko uzņemšanas ierīcēm var radīt komētas izmestās putekļu daļiņas - vislielāko apdraudējumu kosmosa izpētes tehnikai radīs nevis pati komēta, bet gan tās astē esošās ledus un klinšu atliekas.

Paralēli komētas izpētei, notiks arī Marsa atmosfēras novērojumi. Tajos paradzēts dokumentēt iespējamās C/2-13 A1 atstātās pēdas, izmaiņas neitrālo un uzlādēto daļiņu izplatībā, kā arī komētas ietekmi uz gaisa temperatūru un mākoņiem. Par Sarkanās planētas atmosfēras novērojumiem būs atbildīga „MAVEN” kosmiskā zonde.
Novērojumi notiks arī no teleskopiem orbitālajās observatorijās un no teleskopiem uz Zemes.

Šobrīd NASA notiek intensīva gatavošanās gaidāmajam notikumam – vērienīgajam darbiem tiek gatavota visa nepieciešamā tehnika un speciālisti. NASA pārstāvji ziņo, ka jaunumi par komētas C/2013 A1 novērojumiem, kā arī iegūtie attēli interesentiem būs pieejami virtuālajā vidē gan pirms, gan pēc komētas pārlidojuma. Šobrīd ar plašāku informāciju par komētu, plānotajiem novērojumiem, līdz šim uzņemtajiem attēliem un citu informāciju iespējams iepazīties ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes mājas lapā, ŠEIT.

Attēls: Siding Spring komētas pārlidojums Marsam mākslinieka skatījumā. NASA publicitātes attēls.

Avots:

jpl.nasa.gov

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.