Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pilnībā izsekot "krītošās zvaigznes" trajektoriju

Zinātniekiem pirmoreiz izdevies ne tikai asteroīdu atklāt kosmosā, bet arī, pilnībā izsekojot meteora kritiena trajektoriju, atrast to uz Zemes, vēsta interneta vietne „Science News", atsaucoties uz žurnālu „Nature". Pēc lieluma aptuveni automašīnas izmēru asteroīds, kas saņēma nosaukumu 2008 TC3, 2008. gada 7. oktobrī nokrita Sudānas ziemeļos. Pētījuma novatorisms slēpjas arī tur, ka astronomiem pirmoreiz izdevās savienot datus, kas tika iegūti, vērojot asteroīdu kosmosā, ar atrasto fragmentu ķīmisko analīzi.

Līdz šim tamlīdzīgi meteorīti, kas pieskaitāmi mazo meteorītu klasei, parasti nonāca teleskopu redzes lokā jau ieejot Zemes atmosfērā. "Tas līdzinās situācijai ar kukaiņiem braucošas automašīnas ceļā. Jūs to neredzat līdz tam laikam, kamēr kukainis nenonāk tiešā priekšējā stikla tuvumā, bet tad jau ir pārāk vēlu," - paskaidrojis viens no pētījuma līdzautoriem, fiziķis Marks Boslovs (Mark Boslough) no Sandijas nacionālās laboratorijām Albukerkā, ASV Ņūmeksikas štatā. Pēc viņa vārdiem, mazos asteroīdus ir grūti fiksēt, jo pat jaudīgi teleskopi konkrētā laika sprīdī "redz" tikai nelielu debess zonu. Gadījumā ar 2008 TC3 astronomiem vienkārši palaimējās, jo viņu teleskops nejauši bija vērsts tieši tur, kur parādījās objekts.

19 stundas pēc asteroīda atklāšanas kosmosā zinātnieki jau bija noskaidrojuši, ka par tā varbūtējo nokrišanas vietu kļūs Nūbijas tuksnesis Sudānā. Šajā stadijā pētījumam piesaistīja Hartūmas universitātes studentus un darbiniekus, kuriem meteorīta nokrišanas rajonā izdevās atrast kopumā 47 tā fragmentus.

Asteroīda atstarotās gaismas spektrālā analīze, kas tika veikta objektam tuvojoties Zemei, ļāva to pieskaitīt tā dēvētajiem F klases asteroīdiem, kuri līdz šim ir ļoti maz pētīti. Savukārt laboratorijā veiktā meteorīta atlūzu analīze liecināja, ka pēc skābekļa izotopu daudzuma tas pieskatāms ureilītu meteorītu (ureilite meteorites) grupai, kura agrāk tika saistīta vienīgi ar S klases asteroīdiem.

Zinātnieki īpaši uzsvēra, ka gadījums ar 2008 TC3 ļāvis tiem praksē pārbaudīt meteorītu un to trajektorijas aprēķināšanas un izsekošanas metožu efektivitāti. Pēc astronomu vārdiem, tie vēlas būt pārliecināti par šo metožu pareizību, jo tās būs ļoti nepieciešamas gadījumā, ja Zemei draudēs sadursme ar lielu asteroīdu.

Raksts pārpublicēts no 2v.lv