Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Smadzenes&Neirozinātne

Guļot mazāk par sešām stundām, izmainās simtiem gēnu darbība

Pietiekami ilgs miegs ir svarīgs priekšnoteikums labas veselības saglabāšanai. Tas zināms jau sen. Tagad britu zinātniekiem izdevies noskaidrot, ka regulārs miega trūkums izmaina daudzu, organisma darbībai svarīgu procesu kontrolējošu gēnu darbību, kas, iespējams, var izraisīt tādas saslimšanas kā diabētu, aptaukošanos un depresiju.

Lasīt tālāk ...

Pusaudžiem, kļūstot pieaugušiem, smadzenēs veidojas jaunas šūnas

Diezgan ilgi - līdz pat 20. gs. beigām - zinātnieki bija pārliecināti, ka cilvēkiem pēc piedzimšanas jaunas smadzeņu šūnas vairāk neveidojas. Tad noskaidrojās, ka pieaugušo smadzeņu šūnas tomēr atjaunojas un kopējais uzskats bija, ka tas notiek tikai divos smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar atmiņu un ožu. Tomēr izrādās, arī tas nav viss - pēdējo divu gadu laikā veiktos pētījumos Mičiganas (ASV) valsts universitātes neirozinātnieki atklājuši, ka zīdītājiem pubertātes laikā jaunas šūnas pievienojas arī amigdalā un ar to saistītajos smadzeņu reģionos.

Lasīt tālāk ...

Serbiete redz pasauli kājām gaisā

Bojanai Danilovičai, 28 gadus vecai serbu pašvaldības darbiniecei pasaule burtiski ir apgriezusies kājām gaisā - par telpiskās orientācijas parādību dēvētu smadzeņu traucējumu dēļ viņa visu redz otrādāk.

Lasīt tālāk ...

Saslēdzot žurku smadzenes tiešsaistē, zinātnieki izveido pirmo 'bioloģisko datoru'

Amerikāņu neirobiologiem, par kuru sasniegumiem jauna veida smadzeņu neiroprotēžu izstrādē mēs jau nesen rakstījām, izdevies izdarīt to, par ko iepriekš varēja lasīt tikai zinātniskās fantastikas darbos - saslēgt kopā vienā funkcionālā sistēmā divu dzīvu būtņu smadzenes. Eksperimentā, kas aprakstīts žurnāla "Scientific Reports" februāra numurā, divas, atsevišķos būros ievietotas žurkas ar smadzeņu garozā implantētiem mikrosensoriem spēja sekmīgi koordinēt vienkāršas darbības.

Lasīt tālāk ...

Ja trūkst pārtikas, samazinās smadzenes

Jauns, žurnālā "Cell Reports" 7. martā publicēts pētījums izskaidro, kā barības vielu trūkuma apstākļos tiek nodrošināta augļa smadzeņu attīstība. Izrādās, tās tiek samazinātas, tajā pašā laikā saglabājot pilnvērtīgu funkcionalitāti. Atklājums, kas kārtējo reizi apliecina neticamo smadzeņu adaptācijas spēju, izdarīts pētot augļu mušiņas un tas var būt nozīmīgs arī cilvēka smadzeņu attīstības procesu pilnīgākai izprašanai.

Lasīt tālāk ...

'Sestās sajūtas' smadzeņu implants ļauj uztvert infrasarkano gaismu

Ne cilvēki, ne citi zīdītāji, atšķirībā no vairākiem rāpuļiem, zivīm un kukaiņiem, dabīgā veidā nespēj redzēt elektromagnētiskā starojuma infrasarkanā spektra daļas (sauktas par "siltuma starojumu") viļņus. Tomēr, izrādās, ar atbilstošu tehnoloģisko aprīkojumu to ir iespējams panākt. Djūka universitātes (ASV) neirobiologi izstrādājuši un eksperimentāli pārbaudījuši smadzeņu implantu, ar kura palīdzību žurkas spēja "ieraudzīt" infrasarkano gaismu. Pētnieki ir pārliecināti, ka tehnoloģijas attīstība ievērojami paplašinās neiroprotēžu iespējas, ļaujot cilvēkiem ne tikai atjaunot zaudētās sajūtas, bet, iespējams, apgūt arī jaunas. Raksts par pētījumu š.g. 12. februārī publicēts žurnālā "Nature Communications".

Lasīt tālāk ...

Jāmaina vispārpieņemtais priekšstats par ilgtermiņa atmiņu veidošanos

Dž. Hopkinsa universitātes (ASV) pētnieki, eksperimentējot ar pelēm, pierādījuši, ka plaši pieņemtais ilgtermiņa atmiņu veidošanās molekulārā mehānisma modelis ir nepareizs. Izrādās, šīs atmiņas veidojas arī tad, ja dzīvniekiem vispār nav enzīma, kas tika uzlūkots kā vienīgais kritiskais ilgtermiņa atmiņu nostiprināšanas mehānisma uzturēšanas fāzes funkcionālais elements. Raksts par pētījuma rezultātiem publicēts žurnāla Nature 2. janvāra numurā.

Lasīt tālāk ...

Konektikutas šāvēja Adama Lanzas zāļu skapītis un citi Ņūtaunas slaktiņa neatbildētie jautājumi

Adama Lanzas vārds 2012.g. decembra vidū pāršalca teju visu pasaules plašsaziņas līdzekļu lappuses - par slaktiņu Ņūtaunā, Konektikutas štatā ASV, kur 20 gadu vecs jaunietis, apbruņojies ar divām pistolēm un šauteni, 14. decembrī iegāja vietējā sākumskolā un nošāva 26 cilvēkus - 20 bērnus un 6 pieaugušos rakstīja arī Latvijas avīzes un interneta ziņu lapas. Diemžēl, nevienā no šiem rakstiem, nemaz nerunājot par sabiedriskās TV un radio ziņās teikto, neizdevās pamanīt vēlmi apkopot un izanalizēt pieejamo informāciju, lai pacenstos noskaidrot, kādi varēja būt iemesli un apstākļi, kas klusā vidusslāņa rajonā dzīvojošu jaunieti bez iepriekšējas sodāmības pārvērta agresīvā briesmonī. Vai A. Lanzam bija diagnosticēta kāda psihiska slimība, kurai raksturīga nemotivēta, bet iepriekš plānota vardarbība? Jeb psihozi, ja tāda bija, izraisīja kādu psihiatrijas medikamentu blakusparādības?

Lasīt tālāk ...

Stress agrā bērnībā nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību meitenēm

Augsts, agrīnā vecumā ģimenē izjusts ikdienas stresa līmenis meitenēm saistās ar smadzeņu darbības traucējumiem un nemieru pusaudžu gados. Šādu secinājumu, apkopojot vairāk nekā 20 gadu garumā veikta populācijas pētījuma rezultātus, š.g. 12. novembrī Nature Neuroscience publicētā rakstā izdarījuši Viskonsīnas (ASV) universitātes zinātnieki.

Lasīt tālāk ...

Pētījums: nervu šūnu un smadzeņu darbībai nepieciešams vitamīns C

Plašajam askrobīnskābes jeb vitamīna C iedarbības spektram klāt nākusi jauna funkcija - izrādās, bez tā klātbūtnes nav iespējama arī korekta nervu šūnu darbība. Šādu atklājumu izdarījuši Oregonas (ASV) Veselības un Zinātnes universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts izdevuma "Journal of Neuroscience" 29. jūnija numurā.

Lasīt tālāk ...