Konektikutas šāvēja Adama Lanzas zāļu skapītis un citi Ņūtaunas slaktiņa neatbildētie jautājumi

Detaļas: Publicēts 03 Janvāris 2013; Autors Aliens.lv

Adama Lanzas vārds 2012.g. decembra vidū pāršalca teju visu pasaules plašsaziņas līdzekļu lappuses - par slaktiņu Ņūtaunā, Konektikutas štatā ASV, kur 20 gadu vecs jaunietis, apbruņojies ar divām pistolēm un šauteni, 14. decembrī iegāja vietējā sākumskolā un nošāva 26 cilvēkus - 20 bērnus un 6 pieaugušos rakstīja arī Latvijas avīzes un interneta ziņu lapas. Diemžēl, nevienā no šiem rakstiem, nemaz nerunājot par sabiedriskās TV un radio ziņās teikto, neizdevās pamanīt vēlmi apkopot un izanalizēt pieejamo informāciju, lai pacenstos noskaidrot, kādi varēja būt iemesli un apstākļi, kas klusā vidusslāņa rajonā dzīvojošu jaunieti bez iepriekšējas sodāmības pārvērta agresīvā briesmonī. Vai A. Lanzam bija diagnosticēta kāda psihiska slimība, kurai raksturīga nemotivēta, bet iepriekš plānota vardarbība? Jeb psihozi, ja tāda bija, izraisīja kādu psihiatrijas medikamentu blakusparādības?

Neskatoties uz to, ka notikušais ASV tiek uzskatīts par nacionāla mēroga traģēdiju, nedz valsts un pašvaldību institūcijas, nedz izglītības un ārstniecības iestādes neatklāj informāciju, kas patiešām varētu palīdzēt izprast notikušā cēloņus un izvērtēt, kam par to būtu jāuzņemās atbildība. Teju visa kaut cik nozīmīgā informācija, kas publicēta plašsaziņas līdzekļos ir iegūta vai nu žurnālistiem aptaujājot Nensijas un Adama Lanzu kaimiņus, radiniekus, draugus un skolas biedrus vai arī saņemta no anonīmiem ziņotājiem valsts aparātā. Oficiālie policijas paziņojumi, kā redzēsim, ir ļoti skopi un pat pretrunīgi. Līdz ar to, ņemot vērā ziņu avotu subjektivitāti, kopējā aina joprojām ir miglaina.

Vai bija vēl citi šāvēji?

Tūlīt pēc slaktiņa ziņās, atsaucoties uz policijas informāciju, parādījās vairāki apgalvojumi, kurus vēlāk atsauca jeb vispār vairs nepieminēja. Vispirms jau šāvējs bija Adams nevis viņa brālis Raiens Lanza, pirmais upuris bija Adama Lanzas māte nevis tēvs un Lanzas māte nebija ne skolotāja, ne kā citādi profesionālajā ziņā saistīta ar Sendijas Hūkas sākumskolu. Pirmajā dienā plašsaziņas līdzekļi ziņoja par vēl diviem aizdomās turamajiem, no kuriem viens, kā var redzēt youtube.com publicētā, no policijas helikoptera uzņemtā video, pēc īsas pakaļdzīšanās tika aizturēts mežā aiz skolas.

Turpmāk šie cilvēki varas iestāžu un lielo plašsaziņas līdzekļu informācijā minēti vairs netiek un, kā šķiet, neviens no ASV žurnālistiem nav pacenties noskaidrot aizturētā (aizturēto?) vārdu, aizturēšanas apstākļus un tālāko likteni. Arī tad, ja aizturētie bija tikai panikā krituši skolas darbinieki vai garāmgājēji, kas iedomājās, ka policija ir slepkavas un tāpēc no tiem bēga - vai arī tad nebūtu pareizāk atklāt viņu vārdus un ļaut pašiem pastāstīt par piedzīvoto? Lai nu ko, bet tas izkliedētu aizdomas, ka nezināmu iemeslu pēc kādi no slaktiņa dalībniekiem jeb līdzzinātājiem tiek slēpti. Vairāk par iespējamajiem diviem citiem šāvējiem šeit: voltairnet.org.

Nav arī skaidrs, cik ieroči Adamam bijuši līdzi un ar ko īsti viņš šāvis. 14. decembrī, tūlīt pēc notikuma Washington Post un citi ziņu avoti raksta, ka pēc policijas ziņām šauts "tikai un vienīgi ar pistolēm", bet slepkavam līdzi bijusi arī triecienšautene Bushmaster AR-15, kas tomēr atstāta automašīnā un nav tikusi izmantota. Pēc vienas dienas viss izklāsts mainās un policijas preses konferencē par slepkavības ieroci tiek nosaukts bušmāsters. Pistoles - Glock un Sig Sauer - Lanza pēc jaunās versijas izmantojis tikai pašās beigās, lai ar vienu no tām pats nošautos.

Vadoties pēc līdzīgiem gadījumiem, var piekrist, ka aculiecinieki ne vienmēr stāsta, ko ir redzējuši. Viņi ir uztraukti, šokēti, viegli ietekmējami, utt. Taču šeit ir runa par profesionāliem policistiem. Viņi nevarēja sajaukt pistoļu un triecienšautenes ložu pēdas un izšautās čaulītes. Kāpēc stāsts par ieročiem mainījās?

Kas bija Lanzu ģimene?

Divu nedēļu laikā pēc notikuma par Adamu Lanzu un viņa ģimeni ir publicēts milzums rakstu, no kuriem lielākā daļa ir visai virspusēji un vairāk orientēti uz sensācijas tiražēšanu, nevis problēmas izpēti un analīzi. Īsti skaidrs ir tikai tas, ka ar precīzi nezināmiem psihiskās attīstības traucējumiem sirgstošais 20 gadus vecais Adams Lanza kopā ar māti dzīvoja mierīgā Ņūtaunas vidusšķiras pilsoņu rajonā. Adama vecāki pirms dažiem gadiem bija šķīrušies un tēvs, tāpat kā vecākais brālis pārcēlies dzīvot citviet. Tēvs, augsti apmaksāts nodokļu iekasēšanas speciālists, alimentos Nensijai ik gadus izmaksājis 250 000 dolāru, kā arī pārrakstījis uz viņas vārda aptuveni 500 000 dolāru vērto savrupmāju. Līdz ar to dzīve Ņūtaunā Lanzu ģimenei bija pilnībā nodrošināta un pārtikusi. Aptaujātie kaimiņi atzina, ka Lanzas bijusi jauka, normāla ģimene. Nensija bijusi draudzīga un izpalīdzīga, bieži tikusies ar draugiem pilsētā un piedalījusies mājsaimnieču viesībās.

Nensijai bijusi tikai viena, kā izrādījās liktenīga kaislība - ieroči. Viņa tos kolekcionējusi un regulāri devusies uz šautuvēm vingrināties šaušanā. Tomēr, kā reportieriem teicis viens no Nensijas draugiem Rass Henomens, pret ieročiem viņa vienmēr izturējusies ļoti atbildīgi un centusies šādu attieksmi ieaudzināt arī saviem dēliem, kurus esot ņēmusi līdz uz šautuvi. Pagaidām gan netiek izpausts, cik bieži šaušanā piedalījies Adams, ar kādiem ieročiem šāvis un kādas bijušas viņa strēlnieka prasmes.

Ieročus, galvenokārt dažādas šautenes Nensija glabājusi pagrabā metāla skapī. Adams, domājams, būs zinājis, kur glabājas atslēga, to paņēmis un tā ieguvis slaktiņā izmantotos ieročus. Lai māte viņa nolūkiem netraucētu un, iespējams, lai atriebtos par kādiem pāridarījumiem, Adams viņu nošāva pirmo, tad iekāpa automašīnā un devās uz pamatskolu, kurā pats savulaik mācījies.

Adams pretstatā mātei bijis noslēgts, nesabiedrisks un dzīvojis savā pasaulē. Kā CNN pastāstīja Adama frizieris pie kura Nensija regulāri, no 12 līdz 17 gadu vecumam, vedusi dēlu apgriezt matus, puisis sēdējis krēslā un nav neko runājis, ja nu vienīgi reižu pa reizei kaut ko nomurminājis. Adama vietā uz runīgā friziera jautājumiem atbildējusi māte. Arī uz jautājumu, kā iet skolā, viņa atbildējusi - viņš skolā neiet. - Es izmantoju mājmācību. Tā kā internetā ir publicēta Adama 6. klases fotogrāfija (augšējā attēlā pirmā no kr.), tad var pieņemt, ka aptuveni šajā vecumā Adams pārtrauca skolas apmeklēšanu un mācības turpināja mājās. Vēlāk Adams tomēr vismaz dažus gadus mācījies vidusskolā, kur uzrādījis visai labas sekmes, tajā pat laikā pēc vienas klasesbiedrenes teiktā būdams izteikti savrups, bez ciešākas saiknes ar skolu vai pilsētiņu. Nomācījies divus gadus Ņūtonas vidusskolā, Adams no tās aizgāja. Christianpost.com, CNN un vairāki ziņu portāli raksta, ka pēc tam Adams vēl divus gadus studējis Rietumkonektikutas valsts universitātē, taču nepaskaidro, kā gan viņš tur iekļuvis bez vidusskolas diploma... Iespējams, viņš bijis dalībnieks kādā programmā, kas ļauj iegūt izglītību cilvēkiem ar uztveres traucējumiem. Universitātē, tāpat kā vidusskolā Adams esot mācījies labi. Lai vai kā, 2009. g. Adams Lanza mācības pārtrauca un vairs neturpināja.

Bijušais vidusskolas klasesbiedrs Džošua Milass atceras Adamu kā "lielākoties laimīgu cilvēku". Skolas laikā un, iespējams, arī pēc tās Adams apmeklējis Ņūtonas vidusskolas tehnoloģiju klubu, kura vadītājs pēc Raiena Lanzas it kā 2008.g. teiktā, "ņēmis Adamu zem sava spārna".

Aspergera sindroms, "personības traucējumi" vai medikamentu izraisīta psihoze?

Atsaucoties uz Raienu Lanzu, kas cita starpā ar brāli neesot runājies vai redzējies kopš 2010.g. (līdz ar to neatbildētajiem jautājumiem pievienojas vēl viens - kā Adams 2012.g. 14. decembrī dabūja brāļa identifikācijas dokumentus, pamatojoties uz kuriem policija vispirms paziņoja, ka šāvējs ir Raiens Lanza?) un vēl dažiem aptaujātajiem, tai skaitā Nensijas Lanzas draudzeni Elēnu Adriani, ASV TV kanāli, avīzes un portāli saistībā ar Adamu Lanzu vairākkārt pieminējuši autismu, Aspergera sindromu, kas ir viens no autisma paveidiem un pat "personības traucējumus".

Adama raksturojums patiešām atbilst Aspergera autistu izturēšanās veidam. Viņš bija noslēgts, kautrīgs, nesabiedrisks un dzīvoja savā pasaulē, tajā pat laikā, cik zināms, viņam nebija valodas traucējumi un viņš uzrādīja labas sekmes zināšanu apguvē.

Spriežot pēc kāda anonīma Nensijas drauga teiktā, pēdējā laikā Adama psihiskā veselība pasliktinājusies. Iespējams, tas bija saistīts ar viņa mātes vēlmi piespiedu kārtā panākt Adama socializēšanos. Autisti piespiešanu izmainīt ierasto kārtību uztver ļoti saasināti. "Viņš bija kā spoks," draugs atceras. Stundām Adams sēdējis savā istabā un spēlējis videospēles. "Nensija gribēja dabūt Adamu laukā no mājas, viņa domāja, ka vislabākais priekš viņa būtu kaut nedaudz satikties ar cilvēkiem, atrast darbu un varbūt sākt mācīties koledžā" viņš stāsta. Tomēr Adams to negribēja, viņš nesaprata, kāpēc māte grib viņam atņemt drošo patvērumu mājas sienās. Nesen Adams pat atteicies braukt līdzi brīvdienu ceļojumā uz dienvidiem. Nensija teikusi, ka Adams "attālinās" un "iegrimst sevī" un tas licis viņai raizēties. Pēdējo reizi draugs, kuram arī ģimenē esot cilvēks ar autismu, bijis Nensijas mājā astoņus mēnešus pirms slaktiņa.

Tomēr neviens no Adama bijušajiem skolasbiedriem, radiniekiem vai kaimiņiem neatcerējās, ka viņš būtu bijis agresīvs vai vardarbīgs. Arī anonīmais Nensijas draugs stāsta, ka pēc mātes teiktā Adams "varēja sākt kliegt un darīt ko līdzīgu, taču viņš nekad viņai nesita. Viņš varēja rīkoties, kā to dara bērni, kad dusmojas. Tā viņa man teica."

Jājautā - ja jau žurnālisti spēja atrast Adama tanti, skolas biedrus un kaimiņus, ja viņi atrada pat Adama frizieri, kurš visai pasaulei pavēstīja, ka nožēlojot, ka savulaik neesot Lanzam pārgriezis rīkli, tad kāpēc neviens no šiem it kā profesionālajiem reportieriem pat nemēģināja uzmeklēt Adama Lanzas psihiatru vai vismaz ģimenes ārstu, lai noskaidrotu diagnozi un jaunieša pēdējā laika veselības stāvokļa raksturojumu no speciālista nevis pie kaimiņiem vai bārā? Mazpilsētā taču tas būtu pavisam vienkārši! Pat, ja ārsts runāt negrib, var mēģināt iztaujāt kādu palīgdarbinieku vai reģistratoru. Vai notikums un tā nozīmība nav tā vērta, lai papūlētos?

Kāpēc CNN publiski deva vārdu kādam ar Adamu nesaistītam "psihologam", kas, atstājot iespaidu, ka pilnīgi nav notikušā lietas kursā (ja neņem vērā TV ziņu informāciju), tiešraidē attālināti runāja par vardarbīgajām videospēlēm un sabiedrības atgrūstās personas vēlmi atriebties, taču neuzaicināja kādu kvalificētu psihiatru, kas paskaidrotu, ka autisma slimniekiem nav raksturīga iepriekš plānota vardarbība? Pat vairāk - kā izdevumā The Atlantic norāda medicīnas doktore Gabriela Kellermana, šādi gadījumi vispār nav zināmi.

Jā, protams, Adamam, iespējams, bija arī citi, ne tikai autismam raksturīgi psihiski traucējumi. Par to netieši liecina ziņas, ka puisis nav jutis sāpes. Viņš, pēc tehnoloģiju kluba vadītaja teiktā, varējis sagriezties vai apdedzināties un to pat nepamanīt. Adams it kā esot arī pats sevi dedzinājis ar šķiltavām, taču šī informācija, šķiet, nāk no tā paša "anonīmā drauga" un nevar tikt uzskatīta par nešaubāmu un drošu, lai gan iespējams tas, protams, ir.

Nejūtība pret sāpēm ir viens no zināmajiem šizofrēnijas simptomiem un šizofrēniska apmātība vai maniakāla psihoze būtu ļoti atbilstošs skaidrojums notikušajam. Problēmu šeit tomēr sastāda fakts, ka nekas no tā visa, ko par Adamu Lanzu pateikuši līdzcilvēki pagaidām neliecina par šizofrēniju. Tajā pat laikā ne mazāka ir iespējamība, ka gan autismam raksturīgie simptomi, gan sāpju nejušana ir saistīta ar grūtniecības jeb dzemdību laikā iegūtu smadzeņu bojājumu. Iedzimtā nejūtība pret sāpēm ir plaši aprakstīts neiroloģisks traucējums un tam nav zināmas saiknes ar psihiskām saslimšanām.

Slimības vēstures vietā cenšas meklēt "ļaunuma gēnu"

Jebkurā gadījumā jautājumā par Adama Lanzas psihisko stāvokli un iespējamajiem slaktiņa motīviem un/vai ierosmēm nekāda skaidrība nav un nebūs, ja vien netiks publicēta pilna viņa slimības vēsture un asins analīžu rezultāti par psihotropo un neirotoksisko vielu klātbūtni organismā. Lietas apstākļi, kā arī pilnīgi absurdais Fox News 18. decembra paziņojums, ka ASV Federālās izmeklēšanas birojs joprojām "cenšās" iegūt Adama Lanzas slimības vēsturi, liek domāt, ka patiesībā valdības iestādes ir noskaidrojušas virkni faktu, kuras tās negrib atklāt sabiedrībai.

Neko daudz jautājuma izpratnei visdrīzāk nevarēs iegūt arī no Konektikutas tiesu medicīnas galvenā eksperta H. Kārvera pieprasījuma štata universitātes ģenētiķiem veikt Adama Lanzas genoma pilnu analīzi, lai noteiktu iespējamās mutācijas, kas varētu izskaidrot viņa rīcību. Šie "ļaunuma gēna" - kā to jau nosaukušas avīzes - meklējumi viena cilvēka genomā šobrīd nevar dot nekādu pārliecinošu rezultātu, jo nav droša un nešaubāma atskaites bāze. Ģenētiķi pēdējos gados ir izdalījuši vairākus tā sauktos kandidātgēnus un gēnu blokus (hromosomu fragmentus), kuru mutācijām konstatēta saistība gan ar autismu, gan šizofrēniju un citām psihiskām slimībām un traucējumiem. Taču, kā atzīst nozares speciālisti, psihiskās slimības visdrīzāk neizraisa kāda viena, atsevišķa gēna mutācija, bet daudzu, jo daudzu nelielu izmaiņu summa. Pie tam ģenētiskajām kombinācijām, kas izsauc noteiktu saslimšanu, nebūt nav jābūt visos gadījumos vienādām. Atsevišķiem šizofrēniķiem, līdzās slimībai raksturīgām izmaiņām, ir konstatētas arī tikai viņiem vienīgajiem zināmas, unikālas, domājams dzīves laikā de novo radušās mutācijas. Pētījumi šajā virzienā vēl tikai notiek un, speciālisti norāda, ka līdz brīdim, kad varēs norādīt uz konkrētām gēnu mutācijām, kuras tieši atbildīgas par konkrētas slimības konkrētiem simptomiem vēl ir tālu.

Žurnāls Time 21. decembrī izsaka viedokli, ka Nensija Lanza, iespējams, bijusi noraidoša attiecībā pret psihiatrijas medikamentiem. Tomēr ir arī citas norādes. Britu Daily Mail rakstā par Ņūtaunas slaktiņu jau 15. decembrī teikts: "garastāvokļa kontrolēšanai viņam tika doti medikamenti". Kādi medikamenti un no kāda vecuma administrēti - to avīze nezin jeb neizpauž. Par kaut kādiem medikamentiem, kas jau 10 gadu vecumā doti Adamam 17. decembrī publicētā rakstā Los Angeles Times atceras arī Raiens Krafts, kas tolaik 14 gadu vecumā viņu šad un tad esot pieskatījis, kamēr vecāki nav mājās.

Varētu šķist, ka tas, kādus medikamentus Lanza lietojis nav nemaz tik svarīgi. Taču, ja ņemam vērā sekojošos apstākļus, tad lietu izklāsts kļūst pavisam savādāks:

1) vismaz ap 90% no pēdējos 20 gados it kā neizskaidrojamām masu slepkavībām ASV un dažu citu valstu skolās ir izdarījuši jaunieši ar psihiskām problēmām, kas pirms tam lietojuši dažādus ārsta izrakstītus psihiatrijas medikamentus (antidepresantus, neiroleptiķus)
2) daudzi no ASV un citviet pasaulē lietošanai atļautiem psihiatrijas medikamentiem ir atzīti kā tādu bīstamu blakusparādību kā agresija, pašnāvības, slepkavības tieksmes, mānija un psihoze izraisītāji. Attiecībā uz medikamentu izraisīto vardarbību, ieskatu problēmā var gūt, piemēram, šajā akadēmiski recenzētajā PLoS ONE publicētajā rakstā. Savukārt, lai saprastu, ka ielu narkotiku kokaīna un metamfetamīna medicīniskie analogi no asinskāriem monstriem nekļūst par pieradinātiem mīļzvēriņiem tikai tāpēc, ka tos izraksta licenzēti psihiatri (labākajā gadījumā), jāizlasa Amerikas pediatru akadēmijas žurnālā "Pediatrics" 2009.g. publicētais raksts Hallucinations and Other Psychotic Symptoms Associated With the Use of Attention-Deﬁcit/ Hyperactivity Disorder Drugs in Children. Šajā rakstā ir metaanalītiski apkopoti 49 randomizētu, dubultaklo, placebo kontrolētu pētījumu rezultāti, kas pierādīja, ka tādi hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindroma terapijā izmantoti preparāti kā Ritalin (ražo Novartis) un Adderall XR (Shire) bērniem izraisa šausmu pilnas halucinācijas un ar tām saistītas psihozes/mānijas.
3) farmācijas korporāciju lobija ietekmes rezultātā tieši ASV ir pasaules līdere psihiatrijas zāļu izrakstīšanā bērniem, jau sākot no bērnudārza vecuma.
4) psihiatrijas zāļu pārdošanas bums ASV, tāpat kā nemotivētā, līdz tam policijas redzeslokā nebijušo jauniešu veiktā vardarbība sākās vienlaikus 1980.g. beigās - 1990.g. sākumā.

Lūk, vēl 2000. gadā tīmekļa vietne antidepressantsfacts.com uzskaitīja virkni iepriekšējos dažos gados notikušu gadījumu, kad bezjēdzīgas slepkavības vai uzbrukumus izdarījuši jaunieši, kuri lietojuši antidepresantus un ārstu izrakstītus amfetamīnus:

1997. g. 1. oktobris. Pērla, Misisipi štats. 16 g.v. Luks Vudems nodūra māti un devās uz vidusskolu, kur sašāva 9 cilvēkus. Divas sašautās meitenes mira. Pēc prese ziņām lietojis Prozac.

1997.g. 1. decembris. West Paducah, Kentuki štats. 14. g.v. Maikls Kernels atklāja uguni uz lūgšanu sanāksmi vidusskolā. Trīs pusaudži tika nogalināti, pieci ievainoti. Viens no ievainotajiem tika paralizēts. Pēc preses ziņām lietojis Ritalin.

1998. g. februāris. Hantsvila, Alabamas štats. Ritalin lietojošam jaunietim sākas psihoze, kuras laikā viņš ar cirvi sacērt savus vecākus, nogalina vienu brāli un savaino otru.

1998.g. 24. marts. Jonesboro, Arkanzasas štats. 11 g.v. Endrjū Goldens un 14 g.v. Mičels Džonsons sašauj 15 skolniekus. 4 skolnieki un skolotājs mirts. Pēc viena ziņojuma zēniem bijis izrakstīts Ritalin.

1998. g. 21. maijs. Springfīlda, Oregonas štats. 15 g.v. Kips Kinkels nogalina savus vecākus un dodas uz vidusskolu, kur nošauj 2 un ievaino 22 cilvēkus. Kinkelam bijuši izrakstīti Prozac un Ritalin.

1999. g. 16. aprīlis. Notus, Aidaho štats. 15 g.v. Šauns Kūpers paņem 12 lādiņu šauteni un dodas uz skolu, kur sāk šaut, ievainojot vienu skolnieku. Kūpers saņem ķīlniekus, kurus notur 20 minūtes. Lietojis Ritalin.

1999.g. 20. aprīlis. Kolumbīne, Kolorādo štats. 18 g.v. Eriks Heriss un 17 g.v. Dilans Klibolds nošauj 12 skolniekus un ievaino 24. Pēc tam paši nošaujās. Heriss lietojis antidepresantu Luvox.

1999.g. 20. maijs. Kondžera, Džordžijas štats. 15. g.v. T.J. Solomons atklāj uguni uz klasesbiedriem. Seši ievainotie. Lietojis Ritalin.

Tā ir tikai neliela daļa no kopējās ainas. Uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Interesenti var, piemēram, ielūkoties šajā sarakstā.

Taču, atgriežoties pie Adama Lanzas, vērts pievērsties kādam ļoti interesantam paziņojumam, kas uz dažām dienām parādījās New York Daily News interneta lapā. 16. datumā rakstā par Lanzu tika minēts, ka pēc viņa tēvoča sniegtajām ziņām Adams lietojis pretrunīgi vērtēto antipsihotisko medikamentu Fanapt. Taču jau 17. datumā šī informācija tika atsaukta, jo izrādījās, ka "tēvocis" nav nekāds tēvocis, bet kāds nezināms vīrietis, kas jau iepriekš esot uzdevusies par psihopātisku slepkavu radinieku un internetā "fanojis" par Auroras kinoteātra slaktiņa veicēju Dž. Holmsu. Nelīdzsvaroti un psihiski nestabili vai slimi cilvēki nereti cenšas iekļūt plašsaziņas līdzekļos ar savām "ziņām". Par to nav jābrīnās. To pašu gan nevar teikt par nepārbaudītas informācijas publicēšanu tāda līmeņa izdevumā kā New York Daily News. Vai tiešām šajā izdevumā par īpaši svarīgām tēmām ļauj rakstīt cilvēkiem, kas neko nesaprot no žurnālistikas? Raksts taču nebija no pēdējo ziņu kategorijas, kad ne vienmēr ir laiks visu kā nākas pārbaudīt... Jeb vai taisnība varētu būt tiem, kas apgalvo, ka mānīšanās ar Fanapt tika izspēlēta, lai sabiedrības acīs diskreditētu saikni starp Adama Lanzas rīcību un iespējamajiem psihiatrijas medikamentiem?

Vai kādreiz tiks publiskota A. Lanzas slimības vēsture, kā arī cita ar Ņūtaunas slaktiņu saistītā, bet šobrīd noklusētā un neizpaustā informācija, tai skaitā drošības struktūru atskaites par iespējamajiem diviem citiem šāvējiem, no kuriem vismaz vienu aculiecinieki redzēja vedam rokudzelžos uz policijas mašīnu, to rādīs nākotne.

Avoti:

nydailynews.com
edition.cnn.com
edition.cnn.com
dailymail.co.uk
infowars.com
theatlantic.com
nymag.com
investmentwatchblog.com
businessinsider.com
economicpolicyjournal.com
washingtonpost.com