Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Par sliktu vadītāju piedzimst!

Izrādās, sliktas automašīnas vadīšanas prasmes var būt tieši saistītas ar vadītāja iedzimtību - Kalifornijas Ērvina universitātes (ASV) neirozinātnieki atklājuši, ka gēna BDNF (brain-derived neurothropic factor - smadzenēs (1) atvasinātais neirotropais faktors) variācija Val66Met samazina tā īpašnieku spējas atcerēties iemācīto.

Cilvēki ar šo gēna variāciju, bet ASV iedzīvotāju vidū tādi ir aptuveni 30%, kas piedalījās zinātnieku sarīkotā braukšanas testā uzrādīja par vairāk nekā 20% sliktākus rezultātus nekā tie, kuriem bija parastā, vairumam populācijas piemītošā BDNF versija. Pētījuma rezultāti publicēti žurnāla Cerebral Cortex interneta versijā 10. septembrī publicētā rakstā.

Val66Met variācija ierobežo proteīna BDNF sintēzi, kas ir vitāli svarīga viela smadzeņu šūnu augšanas, savstarpējās saziņas un saskaņotas darbības nodrošināšanā. Kad cilvēks veic kādu darbību, tai atbilstošajā smadzeņu apgabalā gēns BDNF sekretē proteīnu BDNF, kas modulē dažādu būtisku neirotransmiteru aktivitāti, tādējādi atbildot par ķermeņa atbildes reakcijām uz smadzeņu signāliem.

Iepriekšējos pētījumos jau bija izdevies noskaidrot, ka cilvēkiem ar Val66Met variāciju, veicot noteiktu uzdevumu, tiek stimulēts mazāks smadzeņu apgabals nekā parastā BDNF īpašniekiem, tie arī lēnāk un mazākā mērā atgūstās pēc smadzeņu triekas. Ņemot minēto vērā, Ērvina universitātes zinātnieki, asociētā neiroloģijas profesora un pētījuma vecākā autora Stīvena Krāmera (Steven Cramer) vadībā izvirzīja hipotēzi, ka Val66Met varētu ietekmēt arī motorisko funkciju darbību. Viens no labākiem veidiem, kā to pārbaudīt bija auto vadīšanas prasmju tests, stāsta Krāmers, procesam ir raksturīga atcerēšanās līkne un tas ir kas tāds, ko prot darīt lielākā daļa cilvēku.

Testā piedalījās 29 cilvēki. No tiem 7 bija Val66Met variācija. Dalībniekiem autosimulatorā bija jānobrauc 15 apļi, kuros vajadzēja atcerēties ieprogrammētās trases nianses: tajā speciāli bija izveidoti sarežģīti līkumi un pagriezieni. Pētnieki ierakstīja video un izanalizēja katra dalībnieka sniegumu. Pēc četrām dienām tests tika atkārtots.

Rezultāti parādīja, ka Val66Met īpašnieki abos testos uzrādīja sliktāku veikumu. "Izturēšanos (behavior) nosaka dučiem un dučiem dažādu neirofizioloģisku norišu," saka Krāmers, "tāpēc bija pārsteidzoši, ka mēģinājums deva augļus."

Tomēr atzīmējams, ka BDNF polimorfais nukleotīds nav vērtējams kā viennozīmīgi slikts cilvēka organisma aprīkojuma elements. Pētījumi liecina, ka tādu neirodeģeneratīvo saslimšanu, kā Pārkinsona, Hantingtona slimība vai izkaisītās sklerozes gadījumā Val66Met nodrošina ilgāku prāta asuma saglabāšanos. Abas variācijas ir kā dabas centieni atrast līdzsvaru starp elastīgumu un stabilitāti, vērtē Krāmers.

Gluži loģiski rodas jautājums vai par šo jauno atklājumu nevarētu sākt interesēties, piemēram, apdrošināšanas kompānijas, lai pēc tā rezultātiem paceltu jūs uz augšu vai gluži otrādi - nolaistu zemāk savās bonus/malus klasēs? Pagaidām gan biežāk problēmsituācijas iekļūstošie vadītāji var nesatraukties - šis tests vēl nav pieejams kā komercpakalpojums un diez vai tāda piemērošana būtu saskaņā ar patreiz spēkā esošajām likumdošanas normām.

(1) Par spīti nosaukumam, BDNF ir atrodams arī acs tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, motoriskajos neironos, nierēs un prostatā.

Avots:
scienceblog.com