Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Smadzenes&Neirozinātne

Apgūtā pārdomāšana uzlabo spēju mācīties

Teksasas universitātē Ostinā (ASV) izstrādāts jauns pētījums, kas var izrādīties noderīgs mācību metožu uzlabošanā. Amerikāņu pētnieki atklājuši, ka cilvēkiem pēc jaunu zināšanu apguves jādod prātam atpūta un iespēja apdomāt uzzināto, lai informācija nostiprinātos. Šāda rīcība uzlabo spēju mācīties vēlāk.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Sapratne par sakarībām starp cilvēku un dzīvnieku audzināšanas tendencēm var dot labumu nākamajām paaudzēm

Neseno pētījumu rezultātā gūti pārliecinoši pierādījumi tam, ka dzīvnieku un cilvēku mazuļu audzināšanā, ja runājam par nervu sistēmas mehānismu darbību, ir diezgan daudz līdzību.

Pie šāda secinājuma nonākuši Emorijas universitātes Jērka (Yerkes) Nacionālā primātu pētniecības centra (Džordžija, ASV) zinātnieki Lerijs Jangs (Larry Young) un Džeimss Rilings (James Rilling, PhD). Dziļāka izpratne par šo bioloģisko norišu līdzību nākotnē varētu veicināt sociālo attīstību kā cilvēkiem, tā dzīvniekiem.

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. 

Lasīt tālāk ...

Cilvēki, kas piedzīvo apzinātos sapņus, nomodā ir vērīgāki

Jauns, žurnālā "American Psychological Association`s Journal" publicēts pētījums pierāda - cilvēkiem, kuri miega laikā mēdz saprast, ka atrodas sapnī jeb piedzīvot apzinātos sapņus, spēja risināt dažādas problēmas ir augstāka par vidējo rādītāju.

Lasīt tālāk ...

Jauns pētījums apstiprina bērnības stresa ietekmi uz smadzeņu attīstību

Zinātnieki jau ilgāku laiku pēta sakarības starp hronisku bērnības stresu, bērnu smadzeņu attīstību un tādām sociāli emocionālām problēmas kā depresiju, mācīšanās grūtībām, kā arī nespēju tikt galā ar stresu. Jauns, žurnāla „Biological Psychiatry” tīmekļa vietnē š.g. 22. maijā publicēts Viskonsinas-Medisonas universitātes (ASV) zinātnieku pētījums tagad sniedz papildu datus, kas gan apstiprina iepriekš iegūto informāciju par svarīgu smadzeņu struktūru anatomisku samazināšanos bērniem, kuri cieš no hroniska stresa, gan arī izvirza pieņēmumu, ka atšķirīgie pētījumu rezultāti, kurus dažādas pētnieku grupas ieguvušas strādājot ar līdzīgām mērķa grupām, varētu būt skaidrojami ar automātisko, smadzeņu mērījumiem izmantoto datorprogrammu neprecizitāti.

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki apšauba mēness fāzu ietekmi uz miegu

Uzskats, ka Mēness fāzes ietekmē miega kvalitāti ir gadsimtiem sens. Nereti cilvēki sūdzas par bezmiegu pilnmēness laikā, un arī vairāki iepriekš publicēti pētījumi ir apstiprinājuši Mēness cikla ietekmi uz cilvēku miegu. Tomēr šobrīd zinātnieki Zemes pavadoņa ietekmi uz miega kvalitāti ir sākuši apšaubīt, uzskatot, ka tam trūkst zinātniskā pamatojuma.

Lasīt tālāk ...

Pesimismam un optimismam atrasts bioloģisks skaidrojums

Domājams, ikviens cilvēks grūtākos dzīves brīžos novērojis, ka ir daļa līdzcilvēku spēj saglabāt pozitīvu attieksmi pat šķietami bezcerīgos gadījumos, savukārt citi stresa pilnās situācijās kļūst izteikti pesimistiski. Jaunākie zinātnes atklājumi liecina, ka par šīm atšķirībām atbildīgas smadzeņu īpatnības. 

Lasīt tālāk ...

Pāreja uz vasaras laiku palielina sirdslēkmju skaitu

Pāreja no ziemas uz vasaras laiku nav tikai vienkārša pulksteņa pagriešana - tā ir krasa iejaukšanās cilvēka bioritmos, kas var radīt nopietnus draudus veselībai. Pie šāda slēdziena nonākuši amerikāņu mediķi, kuri izpētīja kā dienasgaismas taupīšanas programma ietekmē slimnīcās stacionēto sirdslēkmju pacientu skaitu nākošajās dienās pēc pulksteņa pagriešanas.

Lasīt tālāk ...

Laba audzināšana var novērst ar nabadzību saistītus smadzeņu attīstības traucējumus bērniem

Nabadzībai, kā noskaidrojuši neirologi, uz cilvēka attīstību ir daudz plašāks un dziļāks iespaids, nekā uzskatīts iepriekš. Ja nabadzīgo bērnu nereti sliktākās sekmes skolā un panākumu trūkumu vēlākajā dzīvē agrāk skaidroja tikai ar vājo un nepietiekamo izglītību, iedzimtību vai sociālo vidi, kurā tie auguši, tad tagad noskaidrots, ka šīs nelabvēlīgās tendences var arī izrietēt no fizioloģiski funkcionālām problēmām, kas saistītas ar anatomiskām izmaiņām smadzeņu audos. Īpaši uztraucoši tas ir Latvijas kontekstā, kur, atbilstoši "Eirostat" 2013.g. sākumā publicētam pārskatam, nabadzības riskam šobrīd pakļauti ap 43,6% bērnu. Labā ziņa trūcīgo bērnu vecākiem ir tāda, ka viņi šīs izmaiņas pilnībā vai vismaz daļēji var novērst, rūpīgāk pievēršoties savu bērnu audzināšanai.

Lasīt tālāk ...

Miega laikā smadzenes attīrās no sārņiem

Miega nozīme cilvēka veselībā ir nepārvērtējama. Eksperimenti ar dzīvniekiem un cilvēkiem ir pierādījuši, ka miegs ir svarīgs pilnvērtīgai un netraucētai imūnsistēmas darbībai, vielmaiņas norisei, ilgtermiņa atmiņu veidošanai, spējai apgūt jaunas lietas un citām nozīmīgām, dzīvību uzturošām funkcijām. Nesen mēs rakstījām par pētījumu, kurā noskaidrojās, ka, tikai par 2 stundām samazinot miega laiku, tiek traucēta daudzu gēnu darbība (sk. Guļot mazāk par sešām stundām, izmainās simtiem gēnu darbība, atklajumi.lv, 03.04.2013.) Tagad, izmantojot laboratorijas peles, pierādīts, ka miega laikā no smadzenēm burtiski tiek izskaloti sārņi - toksiskie vielmaiņas galaprodukti, kas tajās uzkrājas nomoda stundās. Lai šī sistēma varētu darboties, smadzeņu šūnas miega laikā saraujas, tādējādi nodrošinot lielāku šķidruma caurplūdi.

Lasīt tālāk ...

Atrasts smadzeņu reģions, kas ļauj paredzēt ideju popularitāti

Kā izvēlēties labāko pārdošanas taktiku? kādu vēstījumu un kādus tēlus likt reklāmas saturā? Šie jautājumi ir ļoti svarīgi gan preču ražotājiem, gan sabiedrisko attiecību speciālistiem - visiem, kuri vēlas, lai viņu idejas tiktu uztvertas un sasniegtu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju. Turpmāk veiksmīgākos piedāvājumus varēs atlasīt, izmantojot smadzeņu viļņu mērījumus - Kalifornijas universitātes Losandželosā (ASV) psihologiem ir izdevies noteikt smadzeņu apgabalus, kuru aktivitāte nosaka vai konkrētā ideja varētu būt saistoša arī citiem cilvēkiem.

Lasīt tālāk ...