Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pētījums: nervu šūnu un smadzeņu darbībai nepieciešams vitamīns C

Plašajam askrobīnskābes jeb vitamīna C iedarbības spektram klāt nākusi jauna funkcija - izrādās, bez tā klātbūtnes nav iespējama arī korekta nervu šūnu darbība. Šādu atklājumu izdarījuši Oregonas (ASV) Veselības un Zinātnes universitātes pētnieki, kuru raksts publicēts izdevuma "Journal of Neuroscience" 29. jūnija numurā.

"Mēs atklājām, ka acs tīklenes šūnām, lai tās spētu pilnvērtīgi darboties, nemitīgi jāatrodas salīdzinoši augstas koncentrācijas C vitamīna "peldē"," teica pētījuma līdzautors, OVZU Volluma institūta vecākais pētnieks dr. Henrijs fon Gersdorfs. "Tā kā tīklene ir daļa no centrālās nervu sistēmas, mēs varam pieņemt, ka C vitamīnam ir svarīga, iepriekš neapjausta nozīme visu smadzeņu darbības nodrošināšanā."

Līdz šim bija zināms, ka askrobīnskābe tīklenē regulē daudzus šūnu procesus un tās līmenis tur ir visai augsts, taču nebija skaidrs vai un kā tās daudzums ietekmē vienu no svarīgākajiem zīdītāju nervu signālu pārvades mehānisma regulējošiem mezgliem - jonotropiskos GABA (gamma - aminosviestskābe) receptorus.

GABA (GABAA un GABAC) receptori ir proteīnu molekulas, kas atrodas nervu šūnas membrānā, parasti sinapšu tuvumā un kalpo kā negatīvi lādētu hlora jonu caurlaides kanāli. Kanālu atvēršanos nosaka īpašas signālmolekulas jeb ligandas (šajā gadījumā GABA), kas piesaistās pie noteiktas vietas uz receptora. Kad receptora kanāls ir atvēries pa to šūnā ieplūst hlora anjoni, kas vairumā gadījumu izraisa šūnas membrānas potenciāla tālāku pazemināšanos jeb hiperpolarizāciju. Hiperpolarizēta šūna ir uzskatāma par "izslēgtu" un tā neiesaistās tālākā signālu nodošanā. Fizioloģiski neironu hiperpolarizācija izpaužas kā sedācija, trankvilizācija, muskuļu relaksācija, u.c. tml. efekti.

Pētījuma ietvaros eksperimentāli noteica, ka samazinot C vitamīna daudzumu tīklenē, samazinās arī tur esošo GABA receptoru efektivitāte. Neizdevās noskaidrot kāds tieši ir iedarbības mehānisms, taču Gerdorfs domā, ka tā kā C vitamīns ir spēcīgs antioksidants, tā klātbūtne nodrošina GABA receptoru aizsardzību pret oksidatīvo stresu, uzturot tos darba kārtībā.

Interesants un nozīmīgs ir Gerdofa norādītais fakts, ka, organismam zaudējot C vitamīnu, visilgāk tas saglabājas tieši smadzenēs. Šis apstāklis un jaunais atklājums par askrobīnskābes lomu nervu šūnās ļauj saprast, kāpēc akūtas C vitamīna nepietiekamības (cinga jeb "skorbulis") gadījumā viens no simptomiem ir depresija.

Pētnieki uzsver, ka atklājumam būs nozīme tādu slimību kā glaukoma un epilepsija ārstēšanā. Tās abas izraisa nedarbojošās, pārāk aktivizētas nervu šūnas tīklenē un smadzenēs. Daļēji šo disfunkciju izraisa tieši GABA receptoru kļūmes. Tas nozīmē, ka pilnīgi iespējami, glaukomas attīstību, ja slimība pamanīta agrīnā stadijā, varētu novērst vienkārši nozīmējot pacientam ar C vitamīnu bagātu diētu.

Vienlaikus, ņemot vērā divas rindkopas augstāk teikto, var izteikt priekšlikumu, ka būtu vērts izmēģināt tā saukto medikamentozām terapijām nepakļāvīgo depresiju ārstēšanu ar intravenozu C vitamīna kursu. Tā kā C vitamīna lietošana neizraisa nekādas nozīmīgas blakusparādības, šeit tiešām var teikt, - ja nelīdzēs, tad arī nekaitēs!

Avoti un literatūra:

http://www.ohsu.edu

Calero CI, Vickers E, Moraga Cid G, Aguayo LG, von Gersdorff H, Calvo DJ Allosteric. Modulation of Retinal GABA Receptors by Ascorbic Acid. Journal of Neuroscience 2011 Jun 29; 31(26):9672-82.

http://en.wikipedia.org/wiki/GABAA_receptor#Structure_and_function

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.