Atklājumi.lv

Pusaudžiem, kļūstot pieaugušiem, smadzenēs veidojas jaunas šūnas

Diezgan ilgi - līdz pat XX gs. beigām - zinātnieki bija pārliecināti, ka cilvēkiem pēc piedzimšanas jaunas smadzeņu šūnas vairāk neveidojas. Tad noskaidrojās, ka pieaugušo smadzeņu šūnas tomēr atjaunojas un kopējais uzskats bija, ka tas notiek tikai divos smadzeņu apgabalos, kas saistīti ar atmiņu un ožu. Tomēr izrādās, arī tas nav viss - pēdējo divu gadu laikā veiktos pētījumos Mičiganas (ASV) Valsts universitātes neirozinātnieki atklājuši, ka zīdītājiem pubertātes laikā jaunas šūnas pievienojas arī amigdalā un ar to saistītajos smadzeņu reģionos.

Amigdala jeb mandeļveida nervu šķiedru ķermenis ir viena no vecākajām smadzeņu daļām, kas saistīta ar emocijām un palīdz veidot sociālās saites. Kāmji, ar kuriem Mičiganas pētnieki veica eksperimentus ar amigdalu, uztver feromonu sūtītos smaržu signālus. Cilvēkiem tā palīdz novērtēt sejas izteiksmes un ķermeņa valodu.

"Šie apgabali ir svarīgi sociālo attiecību un, it īpaši, pārošanās uzvedības veidošanai," - saka neirozinātņu doktorante Megija Mora, viena no š.g. martā izdevumā PNAS publicētā raksta autoriem. "Mēs domājam, ka šūnas, kas pubertātes laikā tiek pievienotas šiem smadzeņu apgabaliem varētu būt nozīmīgas pieaugušo dzīvnieku reproduktīvās funkcijas veikšanai." Lai šo pieņēmumu pārbaudītu, M.Mora, darbojoties kopā ar Mičiganas universitātes psiholoģijas profesori Šerilu Saisku, kāmju tēviņiem ievadīja ķīmisko marķieri, kas ļautu ieraudzīt jauno šūnu veidošanos pubertātes laikā. Kad kāmji sasniedza vairošanās vecumu, pētnieki ļāva tiem sapāroties ar mātītēm.

Izpētot dzīvnieciņu smadzenes tūlīt pēc to pārošanās, zinātnieces konstatēja, ka pubertātes laikā izveidojušās jaunas smadzeņu šūnas, kas pievienojušās amigdalai un ar to saistītajiem reģioniem. "Pirms šī pētījuma nebija pat skaidrs, vai šūnas, kas rodas pubertātes laikā vispār izdzīvo līdz pieaugušo vecumam," - Mora stāsta. Daļa no jaunajām šūnām saturēja īpašu proteīnu, kas liecināja, ka tās ir aktivizētas - kļuvušas par sociālajā un seksuālajā uzvedībā iesaistīta neirālā tīkla daļu.

Pētījums arī parādīja, ka lielāks skaits izdzīvojušas un funkcionālas jaunās šūnas bija kāmjiem, kuri izauga daudzveidīgākā vidē - lielākā būrī ar skrejratu, materiāliem migas veidošanai, utml. Dzīvniekiem, kas uzauga tukšā būrī, to bija mazāk.

Atzīstot, ka cilvēku uzvedība un attiecības ir daudz sarežģītākas nekā grauzējiem, Mora un Saiska cer, ka viņu darbs ilgtermiņā ļaus labāk izprast arī cilvēku izturēšanās bioloģiskos mehānismus. "Mēs nezinām vai arī cilvēku amigdalā pubertātes laikā veidojas jaunas šūnas," - Saiska atzīst. "Taču mēs zinām, ka šī smadzeņu daļa spēlē līdzīgu lomu kā kāmjiem, tā cilvēkiem. Mēs ceram, ka atradīsim veidu, kā uzzināt vai līdzīgs metamorfozes process, kļūstot pieaugušiem, notiek arī cilvēku smadzenēs."

Attēls. Flickr.com. Autors: Manuel Ribadulla Rodríguez

Avots:
Margaret A. Mohr and Cheryl L. Sisk. Pubertally born neurons and glia are functionally integrated into limbic and hypothalamic circuits of the male Syrian hamster. PNAS, March 4, 2013 DOI:10.1073/pnas.1219443110