Atklājumi.lv

Stress agrā bērnībā nelabvēlīgi ietekmē smadzeņu attīstību meitenēm

Augsts, agrīnā vecumā ģimenē izjusts ikdienas stresa līmenis meitenēm saistās ar smadzeņu darbības traucējumiem un nemieru pusaudžu gados. Šādu secinājumu, apkopojot vairāk nekā 20 gadu garumā veikta populācijas pētījuma rezultātus, š.g. 12. novembrī Nature Neuroscience publicētā rakstā izdarījuši Viskonsīnas (ASV) universitātes zinātnieki.

Ilgtermiņa izpēte tika uzsākta 1990. un 1991. gadā, kad Viskonsīnas Ģimeņu un darba pētījuma grupā iekļāva bērnus no 570 ģimenēm Medisonā vai Milvokos. Projekta līdzdirektore, Viskonsīnas universitātes psihiatrijas profesore Dr. Merilina Eseksa pastāstīja, ka sākotnējais pētījuma mērķis bija noskaidrot dzemdību atvaļinājuma, dienas aprūpes un citu faktoru ietekmi uz stresa līmeni ģimenē. Gadiem ejot, pētījumā atklājās nozīmīgi sociālie, psiholoģiskie un bioloģiskie riska faktori, kas var izraisīt garīgās veselības problēmas bērniem un pusaudžiem. Pētījuma dalībnieki šobrīd ir 21 un 22 gadus veci un daudzi no tiem joprojām piedalās monitoringā.

"Mēs gribējām noskaidrot, kā agrā bērnībā pārdzīvots stress var ietekmēt smadzeņu attīstību, vēlāk izraisot nemieru un depresiju," stāsta pētījuma vadošā autore Dr. Korija Barī (Cory Burghy) no Veismaņa Smadzeņu attēlatveides un Uzvedības laboratorijas (VSAUL). "Jaunām meitenēm, kurām pirmsskolas vecumā ir augsts kortizola jeb tā sauktā stresa hormona (1) līmenis asinīs, vēlāk novērojama samazināta svarīgu, emocionālo regulāciju nodrošinošo smadzeņu apgabalu saziņa, bet, sasniedzot 18 gadu vecumu, viņas vairāk nekā līdzaudzes cieš no hroniska nemiera un depresijas."

Zēniem pētnieki līdzīga rakstura saistību nenovēroja.

Lai pārbaudītu savu hipotēzi, neirozinātnieki veica smadzeņu skenēšanu ar magnētiskās rezonanses iekārtu, izmantojot metodi, kas nosaka funkcionālo saišu savienojumu intensitāti, izmeklējamai personai atrodoties miera stāvoklī (fcMRI). Šajā, hronoloģiski jaunākajā pētījuma fāzē piedalījās 57 dalībnieki - 28 sievietes un 29 vīrieši, kuriem ar fcMRI metodi noteica savienojuma intensitāti starp amigdalu, kas zināma kā pret negatīvām emocijām jūtīgs smadzeņu apgabals, dažreiz dēvēts pat par "baiļu centru" un ventromediālo prefrontālo garozu, kas veic emociju apstrādi un regulēšanu. Tad zinātnieki jaunos datus salīdzināja ar iepriekš iegūtiem rezultātiem un atklāja, ka meitenes ar vājākiem abu minēto smadzeņu apgabalu savienojumiem bērnībā dzīvojušas ģimenēs, kurās savulaik konstatēts augsts stresa līmenis, raksturīgs ar depresijas simptomiem, vecāku attiecību sairumu, ģimenes strīdiem, vecāku nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem un/vai finansiālām grūtībām. Četru gadu vecumā šīm pašām meitenēm, dienas otrajā pusē paņemot siekalu paraugu, konstatēja paaugstinātu kortizola līmeni, kas, domājams, liecināja, ka bērns dienas laikā ir izjutis ilgstošu emocionālo stresu.

Aptuveni vienlaicīgi ar skenēšanu jaunieši tika aptaujāti par nemiera izpausmēm un stresa klātbūtni pašreizējā dzīvē. Izrādījās, ka saikne drīzāk ir rodama saistībā ar bērnības stresu nekā šībrīža ikdienu. Tas ļāva izdarīt secinājumu, ka augsts kortizola līmenis bērnībā ietekmējis smadzeņu attīstību, neļaujot izveidoties pietiekami spēcīgam savienojumam starp amigdalu un prefrontālo garozu.

"Mūsu rezultāti liek meklēt atbildes uz jautājumiem, kā zēniem un meitenēm atšķiras agrīnā stresa ietekme uz vēlāko dzīvi," saka VSAUL direktors, psiholoģijas un psihiatrijas profesors dr. Ričards Deividsons. Viņš norāda, ka atšķirīgā, no dzimuma atkarīgā ietekme nav nekas negaidīts: "Mēs zinām, ka psihiskie traucējumi, saistīti ar garastāvokļa izmaiņām un nemieru daudz vairāk ir raksturīgi sievietēm, īpaši jaunietēm."

"Tagad, kad esam noskaidrojuši kortizola ietekmi uz smadzeņu attīstību," saka M. Eseksa, "mums būtu jādomā, ko varam darīt, lai labāk atbalstītu jaunos vecākus un ģimenes".

Zīmīgi, ka, atšķirībā no skandināvu un virknes latviešu politiķiem, Viskonsīnas neirologi un psihiatri bioloģiskas, vienam dzimumam raksturīgas problēmas nepiedāvā risināt ar nedabīgām, pseidozinātnisko sociologu - "dženderistu" (gender study) ideologu - sacerētām uzvedības modeļu izmaiņām a la "kad Rūta bija Rihards" garā...

Paskaidrojumi:

(1) Kortizols. Steroīdu hormons, biežāk pazīstams kā hidrokortizons. Glikokortikoīds, ko izstrādā virsnieru dziedzeris. Nepieciešams ķermeņa darbības nodrošināšanai ilgstoša stresa apstākļos. Kortizola galvenais uzdevums ir cukura līmeņa paaugstināšana asinīs glikoneoģenēzes procesā, imūnsupresijas ierosināšana, līdzdalība tauku, olbaltumvielu un ogļhidrātu metabolismā.

Kortizols var pazemināt glikozes patēriņu šūnās, ierobežojot tās nonākšanu šūnās. Kortizola pārpalikums veicina jūtīgumu pret insulīnu un var izraisīt proteīnu zudumus, muskuļu vājumu un kaulu masas zudumu.

Avoti:

news.wisc.edu
nature.com
theconversation.edu.au

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.