Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Evolūcija

"Daudzgalvainās gļotas" pierāda: vienšūņiem piemīt īstermiņa atmiņa

Spēja dzīves laikā mācīties, iemācīto saglabāt atmiņā un uzvedības adaptācija atbilstoši gūtajai pieredzei ir neaizstājamas īpašības dzīvnieku izdzīvošanai mainīgos un potenciāli bīstamos apstākļos. Parasti šo spēju kopumu uzskata par augsti attīstīto organismu priekšrocību, to organismu, kam ir attīstītas gan smadzenes, gan nervu sistēma.

Tomēr arī vienšūņiem nākas pielāgoties vides pārmaiņām. Vai viņiem ir novērota spēja mācīties? Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka atbilde ir apstiprinoša. 

Lasīt tālāk ...

Suņu pirmsākumi, iespējams, meklējami Centrālāzijā

Suņu pieradināšana bija nozīmīgs notikums visas cilvēces attīstības vēsturē. Zināms, ka sākotnēji mājas suņi attīstījušies no Eirāzijas pelēkajiem vilkiem, taču līdz pat šim brīdim zinātnieku aprindās turpinās karstas diskusijas par to, kur un kad notikusi pirmā pieradināšana.

Jauns, līdz šim viens no plašākajiem ģenētiskajiem pētījumiem liecina, ka mūsdienu suņu pirmsākumi varētu būt meklējami Vidusāzijā - pirmos mūsdienu suņu priekštečus varētu būt izdevies pieradināt medniekiem netālu no Nepālas un Mongolijas. Pēc tam suņi pakāpeniski izplatījušies Austrumāzijā un citviet pasaulē.

Pētījumu veikuši Kornela universitātes (ASV) zinātnieki, un tā rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Zinātnieki gūst ieskatu redzes evolūcijā – rekonstruēta 160 miljonus gadu vecas acs uzbūve

Redze, kuras attīstību neapšaubāmi var dēvēt par vienu no dzīvnieku evolūcijas galvenajiem dzinējspēkiem, reiz radīja revolucionāras pārmaiņas tajā, kā dzīvnieki uztver apkārtējo vidi un mijiedarbojās savā starpā. Diemžēl noskaidrot, kā tieši senie dzīvnieki redzējuši apkārtējo pasauli, ir neiedomājami grūti. To nosaka apstāklis, ka acs iekšējā struktūra fosilijās tikpat kā nekad nesaglabājas. Tomēr zinātniekiem beidzot ir izdevies paveikt to, kas ilgi tika uzskatīts par neiespējamu – rekonstruēt 160 miljonus gadu vecas acs uzbūvi.

Jauno atklājumu veikusi zoologu un paleontologu komanda no Lionas universitātes (Francija) un Ķelnes universitātes (Vācija). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Nature Communications”.  

Lasīt tālāk ...

Fosiliju analīze atklāj, kā čūskas pazaudēja kājas

90 miljonus gadu vecas galvaskausa fosilijas analīze palīdzējusi zinātniekiem atrisināt vienu no lielajām evolūcijas mīklām – kā čūskas pazaudējušas savas kājas.
Pētījumu veikuši Edinburgas universitātes (Skotija) zinātnieki, bet rezultāti publicēti žurnālā „Science Advances”. 

Lasīt tālāk ...

Leģendas nemelo – krokodili patiešām guļ ar vienu atvērtu aci

Reizēm senās leģendas stāsta vistīrāko patiesību. Nesen par to pārliecinājās zinātnieki no La Trobe universitātes (Austrālija), atklājot, ka sena aborigēnu leģenda, par to, ka krokodili guļ ar vienu atvērtu aci, ir patiesa. 

Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „The Journal of Experimental Biology”.

Lasīt tālāk ...

Austrālijā atrasta senākā zināmā sauszemes mugurkaulnieka fosilija

Jauns paleontologu atklājums Austrālijā liecina, ka pirmie mugurkaulnieki uz sauszemes parādījušies agrāk, nekā domāts iepriekš. 

Lasīt tālāk ...

Jaunākie atklājumi ļauj ieskatīties dzīvības pirmsākumos

Dzīvības izcelšanās un evolūcija ir viens no sarežģītākajiem procesiem dabā, kura pētniecībai savu dzīvi veltījuši daudzi izcili zinātnieki. Tomēr pat pēc neskaitāmiem pētījumiem dzīvības pirmsākumi un tās tālākā attīstība līdz pat mūsdienām ir palikusi viena no lielākajām zinātnes pasaules mīklām.

Nesen veikti jauni, nozīmīgi atklājumi, kas ļāvuši dziļāk ieskatīties dzīvības izcelšanās un evolūcijas pirmsākumos. Upsalas universitātes zinātnieki (Zviedrija) atklājuši jaunu mikroorganismu grupu, kas aizpilda „robu” dzīvības evolūcijā, savukārt Londonas universitātes koledžas (Lielbritānija) zinātniekiem izdevies ielūkoties norisēs, kas, iespējams, likušas pamatus dzīvo organismu dzimšanai. 

Lasīt tālāk ...

Atklāts organisms, kas nav evolucionējis vairāk nekā 2 miljardus gadu

Ar evolūcijas teoriju, kā dzīvo būtņu attīstības galveno dzinuli norādot dabīgo atlasi, 1859.gadā savā grāmatā „Sugu izcelšanās” pirmo reizi plašākā izklāstā klajā nāca angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins. Toreiz Darvins pārsteidza pasauli, izvirzot teoriju, ka visas sugas cēlušās no kopīga senča un cilvēki ir radniecīgi cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās fakts, ka sugas laika gaitā mainās un pielāgojas apkārtējās vides apstākļiem ir pieņemts par vispārzināmu patiesību, tomēr daba turpina sagādāt pārsteigumus. Starptautiskai zinātnieku komandai izdevies atklāt organismu, kas saglabājies nemainīgs visilgāko zināmo laika posmu – vairāk nekā 2 miljardus gadu (salīdzinājumam – kopējais Zemes vecums ir ap 4,54 miljardiem gadu). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Lasīt tālāk ...

Madagaskarā atrasta neparasta senā zīdītāja fosilija

Zinātnieki Madagaskarā atraduši fosilizētu galvaskausu, kas piederējis zīdītājam, kurš dzīvojis pirms 66-72 miljoniem gadu krīta periodā, vienā laikā ar dinozauriem.

Raksts par atklājumu publicēts žurnālā „Nature”. Izpēti veikuši Stonibrūkas universitātes (ASV) paleontologi. 

Lasīt tālāk ...

Floridā novērota pārsteidzoši ātra ķirzaku evolūcija

Lielākoties sugu evolūcija notiek lēni – gadu simtu, tūkstošu un pat miljonu laikā. Tomēr reizēm sugas ir spiestas pārmaiņas paātrināt. Šādu gadījumu izdevies dokumentēt zinātniekiem Floridas štata (ASV) salās. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Science”. 

Lasīt tālāk ...