Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Madagaskarā atrasta neparasta senā zīdītāja fosilija

Zinātnieki Madagaskarā atraduši fosilizētu galvaskausu, kas piederējis zīdītājam, kurš dzīvojis pirms 66-72 miljoniem gadu krīta periodā, vienā laikā ar dinozauriem.

Raksts par atklājumu publicēts žurnālā „Nature”. Izpēti veikuši Stonibrūkas universitātes (ASV) paleontologi. 

Atrastais dzīvnieks pieder seno zīdītāju grupai gondwanatherians, kuras nosaukums radies no superkontinenta Gondvānas, kuru tie apdzīvoja. Godvānas superkontinentam piederēja lielākā daļa mūsdienu dienvidu puslodes sauszemes – Āfrika, Dienvidamerika, Antarktīda, Austrālija, kā arī Madagaskara un Indostānas un Arābijas tektoniskie bloki.

Iepriekš paleontologiem bija izdevies atrast tikai Gondvānas zīdītāju zobu un žokļa kaulu gabalu fosilijas. Atrastais galvaskauss ir līdz šim lielākā zinātnieku rīcībā nonākusī fosilija, kas piederējusi kādam gondwanatherians pārstāvim. Turklāt galvaskauss piederējis līdz šim nezināmas sugas pārstāvim, kurs vizuāli līdzinājies mūsdienu murkšķim.

Murkšķveidīgā dzīvnieka piederības sistematizēšanai pētnieki izveidojuši jaunu ģinti Vintana (no malagasu valodas „veiksme”). Konkrētā suga nodēvēta par Vintana sertichi.

12,4 cm garais galvaskauss negaidīti tika atrasts Madagaskarā, smilšakmens blokā. Ņemot vērā galvaskausa izmēru, zinātnieki aprēķinājuši, ka dzīvnieks svēris aptuveni 9 kg – gandrīz trīs reizes vairāk nekā pieaudzis murkšķis.

Madagaskarā atrastā galvaskausa fosilija izmēra ziņā divkārt pārsniedz tās fosilijas izmēru, kas iepriekš tika uzskatīta par lielāko Gondvānas zīdītāja galvaskausu.

Vintana sertichi bija zālēdājs ar grauzējiem raksturīgiem priekšzobiem. Zinātnieki uzskata, ka dzīvnieka sakodiens bijis divas reizes spēcīgāks, salīdzinot ar līdzīga izmēra grauzējiem mūsdienās.

Balstoties uz galvaskausa skenēšanas datiem, zinātnieki noskaidrojuši, ka apmēram 14% Vintana sertichi smadzeņu bijušas pielāgotas apkārtējo aromātu uztveršanai, kas liecina, ka oža bijusi būtiska zīdītāja maņa. Dzīvnieka relatīvi lielās acis un iekšējās auss uzbūves īpatnības mudina domāt, ka tas bijis veikls, ar labu dzirdi un ožu. Tas bijis svarīgs faktors mazo zālēdāju izdzīvošanā, dzīvojot laika posmā, kad faunā valdīja dinozauri, no kuriem daļai nelielais grauzējs būtu bijusi garda uzkoda.

Tomēr, kas izpētes gaitā paleontologus pārsteidzis visvairāk – senā zīdītāja degunā, aukslējās un galvaskausa aizmugurējā daļā atrasti kauli, par kuriem uzskatīts, ka tie izzuduši vēl pirms zīdītāju attīstības. Līdz šim pētniekiem vēl nebija zināms neviens zīdītājs ar līdzīgu anatomisko uzbūvi.

„Mēs nezinām gandrīz neko par agro zīdītāju evolūciju dienvidu kontinentos, un šis atklājums to vēlreiz atgādina. Neviens paleontologs nekad nebūtu paredzējis tik neparastu anatomisko uzbūvi, kāda atklāta galvaskausa izpētē,” norādījis pētījuma vadītājs profesors Deivids Krauss (David Krause).

Iespējams, jaunais atklājums nākotnē kalpos kā trūkstošais pavediens, lai labāk izprastu agro zīdītāju vēsturi.

Augšējais attēls: Vintana sertichi galvaskausa atlējums un galvas rekonstrukcija. Jāzepa Grenkes no Stonibrūkas universitātes publicitātes attēls.

Avoti:

news.sciencemag.org
sci-news.com

Etiķetes: {tortags,1121,1}

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.