Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Atklāts organisms, kas nav evolucionējis vairāk nekā 2 miljardus gadu

Ar evolūcijas teoriju, kā dzīvo būtņu attīstības galveno dzinuli norādot dabīgo atlasi, 1859.gadā savā grāmatā „Sugu izcelšanās” pirmo reizi plašākā izklāstā klajā nāca angļu dabas pētnieks Čārlzs Darvins. Toreiz Darvins pārsteidza pasauli, izvirzot teoriju, ka visas sugas cēlušās no kopīga senča un cilvēki ir radniecīgi cilvēkpērtiķiem. Mūsdienās fakts, ka sugas laika gaitā mainās un pielāgojas apkārtējās vides apstākļiem ir pieņemts par vispārzināmu patiesību, tomēr daba turpina sagādāt pārsteigumus. Starptautiskai zinātnieku komandai izdevies atklāt organismu, kas saglabājies nemainīgs visilgāko zināmo laika posmu – vairāk nekā 2 miljardus gadu (salīdzinājumam – kopējais Zemes vecums ir ap 4,54 miljardiem gadu). Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Proceedings of the National Academy of Sciences”. 

Neevolucionēšanas rekordistes ir dziļūdens zonā mītošas sēra baktērijas – mikroorganismi, kas ar neapbruņotu aci nav saskatāmi. Pētījumā tika apskatīti 1,8 miljardus gadu veci, toreiz jūras dibena dubļos dzīvojuši mikroorganismi, kuru fosilijas līdz mūsdienām saglabājušās Rietumaustrālijas iežu atsegumos. Izmantojot jaunākās pētniecības tehnoloģijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka 1,8 miljardus gadu senās sēra baktērijas izskatās identiski gan tām, kas atrastas citviet šai pašā reģionā, tikai ir 2,3 miljardus gadu vecas, gan tām, kas šobrīd atrodamas jūras gultnē pie Dienvidamerikas krastiem.

„Tas ir apbrīnojami, ka dzīvība nav evolucionējusi vairāk nekā 2 miljardus gadu – gandrīz pusi Zemes vēstures,” savu pārsteigumu izteicis pētījuma vadošais autors J. Viljams Šopfs (J. William Schopf) no Kalifornijas universitātes Losandželosā.

Tomēr neprasti ilgā organismu nemainība nebūt nav iemesls apstrīdēt Darvina evolūcijas teorijas patiesumu. Ilgstošo sugas "iekonservēšanos" zinātnieki skaidro ar nemainīgajiem vides apstākļiem. Evolūciju izraisa apkārtējās vides pārmaiņas, jo sugām rodas nepieciešamība pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Ja apstākļi mainās minimāli, evolūcija notiek ļoti lēni. Sēra baktērijas jau izsenis ir lieliski pielāgojušās to vienkāršajai, stabilajai dzīves videi. Šī iemesla dēļ nav radusies nepieciešamība pēc sugas pārmaiņām. Tātad mikroorganismu 2 miljardus gadu ilgā nemainība ir notikusi saskaņā ar evolūcijas teorijas pamatprincipiem.

„Drīzāk mūsu izpratni par evolūciju nāktos apšaubīt, ja mikroorganismi būtu dzīvojuši nemainīgā vidē, bet, neskatoties uz to, evolucionējuši,” norādījis Šopfs.

Zinātnieku pētītās fosilijas ir saglabājušās no laika, kad Zemes atmosfērā ievērojami palielinājās skābekļa daudzums, ekosistēmās pieaugot arī sulfātu un nitrātu daudzumam – šie savienojumi ir vienīgās barības vielas, kas nepieciešamas mikroorganismu izdzīvošanai jūras ūdens dubļu vidē.

Fosiliju pētīšanā tika izmantotas vairākas inovatīvas mikroskopisko fosiliju analizēšanas metodes, to skaitā Ramana spektroskopija, kas ļāva zinātniekiem ielūkoties iežos, lai noteiktu to ķīmisko sastāvu, kā arī konfokālā skenējošā lāzeru mikroskopija, kas deva iespēju apskatīt fosilijas trīs dimensijās.

Attēls: UCL publicitātes foto.

Avots:

newsroom.ucla.edu

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.