Jauns, detalizēts gaļēdājdinozauru ciltskoks ļauj labāk izprast putnu evolūciju

Lai labāk izprastu putnu evolūcijas norises, zinātnieki izveidojuši līdz šim pilnīgāko gaļēdājdinozauru ciltskoku. Pētījuma rezultāti publicēti žurnālā „Current Biology”.

Jaunajā pētījumā noskaidrots, ka tādas tipiskas putnu ķermeņa uzbūves detaļas kā spārni, spalvas un krūšu ķīlis (krūšu kaula augstā šķautne, kas palielina krūšu muskuļu piestiprināšanās laukumu) pakāpeniski attīstījušās jau to senajos radiniekos - dinozauros. Kad pilnībā funkcionējoša putna ķermeņa forma bija izveidojusies, notika evolūcijas eksplozija, kā rezultātā putnu attīstība paātrinājās. Neparasti straujās putnu evolūcijas rezultātus varam redzēt vēl šodien – uz pasaules sastopami vairāki tūkstoši dažādu putnu sugu un pasugu (pēc pasaules putnu datu bāzes „Avibase” pasaulē ir 10 tūkstoši putnu sugu un 22 tūkstoši pasugu). 

Lasīt tālāk ...

Pirmo masveida sugu izmiršanu izraisījusi vulkānu darbība Austrālijā

Dzīvā daba savas pastāvēšanas laikā uz Zemes piedzīvojusi vairākas masveida izmiršanas. Visas no tām tiek plaši pētītas, tomēr neatbildēto jautājumu joprojām ir daudz. Viens no galvenajiem jautājumiem, kas parasti nomoka zinātnieku prātus, ir izmiršanas iemesli. Tagad pētniekiem izdevies atrisināt vēl vienu pagātnes mīklu, atklājot iemeslu, kas visticamāk aizsācis pirmo zināmo lielo masveida izmiršanu Zemes vēsturē.

Lasīt tālāk ...

Valoda attīstījusies vienlaicīgi ar rīku izgatavošanu

Par cilvēka valodas rašanās un attīstības saistību ar rīku izgatavošanu zinātnieki diskutējuši jau daudzkārt. Jaunu pienesumu šajā diskusijā devis izdevumā “PLoS ONE” nesen publicētais, Liverpūles universitātē veiktais pētījums, kura ietvaros pierādīts, ka rīku izgatavošana un valodas lietošana tiek kontrolēta vienā un tajā pašā smadzeņu apgabalā.

Lasīt tālāk ...

Augi iemācījušies skaitīt, lai sagaidītu rītausmu nebadojoties

Jauns pētījums liecina, ka augi, lai novērstu badošanos nakts laikā, veic precīzas aritmētiskās darbības. Aprēķini tiem ļauj vienmērīgi sadalīt cietes rezerves, kuras beidzas gandrīz precīzi līdz ar rītausmu.

Lasīt tālāk ...

Dzīvības izcelšanās uz Zemes: ieskats jaunākajos pētījumos

Viena no lielākajām mīklām, ko zinātne cenšas atminēt, ir dzīvības izcelšanās uz Zemes. Kā ģeoloģija pārtapa par bioloģiju? No kurienes radās pirmās organiskās vielas? Kā vienkāršās vielas apvienojās sarežģītās, izveidojot tik grandiozas makromolekulas kā piemēram katras dzīvās būtnes ģenētisko informāciju nesošo DNS? Skaidras, viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem pagaidām vēl nav, taču regulāri tiek publicēti zinātniskie pētījumi, kas ik reizi paplašina mūsu izpratni par bioģenēzi, skaidrojot, kādi dzīvības aizsākumiem svarīgi procesi un reakcijas varēja notikt gan kosmosā, gan uz Zemes. Šajā rakstā aplūkosim trīs šopavasar klajā nākušas publikācijas. Pirmās autori sniedz jaunus eksperimentālus pierādījumus šobrīd jau visai pārliecinošajai hipotēzei, ka aminoskābes uz Zemes varēja atnest kosmiskie klejotāji - komētas un meteorīti, otrajā stāsta par citu eksperimentālu atklājumu, kas demonstrē, kā no kosmisko ķermeņu atnestā materiāla varēja rasties salīdzinoši vienkāršs fosfora savienojums, kas agrīnās "ķīmiskās dzīvības" vienībām, iespējams, kalpoja par enerģijas "bateriju", bet trešajā pierāda, ka svarīgo lomu RNS - DNS "vecākās māsas" - katalītiskās aktivitātes uzturēšanā, ko šobrīd nodrošina magnijs, sākotnēji, laikā, kad Zemes atmosfērā vēl nebija skābeklis, varēja veikt dzelzs.

Lasīt tālāk ...

Izveidota cilvēka un visu zīdītāju kopējā senča rekonstrukcija

Visu, vairāk nekā 5100 mūsdienu zīdītāju sugu, izņemot somaiņus un oldējējus, kopējais sencis bijis sīks kukaiņēdājs dzīvnieciņš, kas dzīvojis laikā īsi pēc dinozauru izmiršanas pirms 65 miljoniem gadu. Pie šādiem secinājumiem, apstrādājot iepriekš nebijušu datu klāstu, nonākusi starptautiska zinātnieku grupa, kuras pētījumu rezultāti publicēti žurnāla "Science" š.g. 8. februāra numurā.

Lasīt tālāk ...

Plakantārps apgāž bioloģijas likumu: šūnas var dalīties bez centrosomas

ASV zinātnieki, pētot plakantārpu Schmidtea mediterranea, atklāja, ka šiem primitīvajiem dzīvniekiem, kuri pazīstami ar savu apbrīnojamo reģenerācijas spēju nav šūnas organoīda - centrosomas, - kas līdz šim tika uzskatīts kā obligāta visu dzīvnieku un zemāko augu šūnu sastāvdaļa.

Lasīt tālāk ...

Jauns molekulāro datu pētījums precizē zīdītāju evolūcijas koku

Kad ir runa par evolūciju, gandrīz vienmēr kāds uzdod jautājumu: vai tiešām evolūcija ir pierādīta? Vai tiešām Dārvina teorija nav apgāzta? Varam atbildēt - Dārvina teorija tiešām nav apgāzta. Cita lieta, ka Dārvina laikā zinātnieku rīcībā nebija tik daudz liecību, cik to ir mūsdienās, un tik daudzveidīgu iespēju dažādu faktu pārbaudei.

Lasīt tālāk ...

Cikadejas zaudē "dzīvo fosīliju" titulu

Ja jūs lasījāt materiālus par Zemes evolūcijas attīstības periodiem, noteikti pamanījāt, ka katram periodam bija raksturīgi noteikti organismu kompleksi. Sākumā tie bija primitīvie ūdens organismi, vēlāk attīstījās daudz sarežģītāki daudzšūņi, vēl vēlāk parādījās dažādi sauszemes iemītnieki - gan augi, gan dzīvnieki.

Lasīt tālāk ...

Ožas nozīme pirmo zīdītāju smadzeņu attīstībā

Kopš skolas laikiem mēs atceramies, ka cilvēkam absolūtā izteiksmē ir lielākas smadzenes, neskaitot vaļus un ziloņus, un lielākas smadzenes no visiem dzīvniekiem proporcionāli ķermeņa svaram. Ir daudz pētījumu par cilvēka smadzeņu lielumu, par primātu smadzeņu attīstību dziļā senatnē u.t.t. Bet kādas smadzenes ir neprimātiem? Latvijas Dabas muzejā antropoloģijas ekspozīcijā var salīdzināt laša smadzenes ar dažādu zīdītāju (cūkas, govs, zirga, cilvēka) smadzenēm. Kā un kāpēc smadzenes attīstījās tieši tā? Kas veicināja smadzeņu attīstību pašā sākumā, pirms vairākiem miljoniem gadu, kad zīdītāju vēl nebija?

Lasīt tālāk ...