Atklājumi.lv

e-žurnāls par zinātni, cilvēku un rītdienas tehnoloģijām

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Fosiliju analīze atklāj, kā čūskas pazaudēja kājas

90 miljonus gadu vecas galvaskausa fosilijas analīze palīdzējusi zinātniekiem atrisināt vienu no lielajām evolūcijas mīklām – kā čūskas pazaudējušas savas kājas.
Pētījumu veikuši Edinburgas universitātes (Skotija) zinātnieki, bet rezultāti publicēti žurnālā „Science Advances”. 

Galvaskausa fosilija, kas sniedza zinātnieku tik sen iekāroto informāciju par čūsku evolūciju, piederēja aptuveni 2 m garai senajai čūskai Dinilysia patagonica, kas ir tuvu radniecīga mūsdienu čūskām.

Fosilijas analīzē zinātnieki veica daudzslāņu datortomogrāfijas skenēšanu, fokusējoties uz čūskās iekšējo ausi, kuras kanāli un dobumi, līdzīgi kā mūsdienu alās mītošajām racējčūskām, kontrolēja to dzirdi un līdzsvaru.

Datortomogrāfijas rezultāti liecināja, ka čūsku ekstremitātes nozudušas laikā, kad tās evolucionēja, lai piemērotos dzīvei un medībām alās – praksei, ko joprojām piekopj daudzas mūsdienu čūskas. Iepriekš tika uzskatīts, ka ekstremitātes nozudušas, piemērojoties dzīvei jūrās.

Nākamajā pētījuma solī zinātnieki izveidoja 3D virtuālos modeļus, lai salīdzinātu fosilās iekšējās auss uzbūvi ar uzbūvi, kas raksturīga mūsdienu čūskām un ķirzakām.

Pētnieki Dinilysia patagonica iekšējās auss fosilijā atklāja struktūru, kas raksturīga dzīvniekiem, kas aktīvi rok. Īpatnējā auss struktūra ir atbildīga par to, lai dzīvnieki laikus uzzinātu par potenciālā upura vai ienaidnieka klātbūtni. Mūsdienu čūskām, kas dzīvo ūdenī vai virszemē, šādas struktūras nav.

Pētnieki norādījuši, ka iekšējās auss fosilijas bieži vien satur lielu būtiskas informācijas daudzumu. Īpaši nozīmīgas tās ir gadījumos, kad fosilija no ārpuses ir pārāk sabojāta vai tik trausla, ka to nav iespējams analizēt.

Atklājums ļauj zinātniekiem aizpildīt vienu no tukšumiem stāstā par čūsku evolūciju, kā arī apliecina, ka Dinilysia patagonica ir bijusi lielākā līdz šim zināmā alu čūska. Tāpat pētījuma rezultāti netieši norāda uz to, ka, iespējams, varētu atrast kopēju mūsdienu čūsku senci, kas visticamāk mitinājies alās.

Viens no pētījuma dalībniekiem, Marks Norels (Mark Norell) no Amerikāņu Dabas vēstures muzeja, uzsvēris lielo moderno tehnoloģiju nozīmi paleontoloģijas pētījumos: „Šis pētījums nebūtu iespējams pirms desmit gadiem – datortomogrāfiskā skenēšana ir radikāli mainījusi to, kā tiek pētīti senie dzīvnieki. Mēs ceram, ka līdzīgi pētījumi nākotnē palīdzēs izprast arī citu sugu evolūciju, to skaitā ķirzaku, krokodilu un bruņurupuču.”

Augšējais attēls: pētītā fosilija un tās datortomogrāfisks attēls. Iezīmēta iekšējās auss vieta fosilijā. Edinburgas universitātes publicitātes attēls.

Avoti:

ed.ac.uk

Brīvpieejas materiāls. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.